VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| VIŅI VIŅAS GLEZNĀS Inese Zelmane Annas Auziņas gleznu izstāde "Viņš" galerijā "AG7" no 29. jūnija līdz 15. jūlijam | |
| Jaunās gleznotājas Annas Auziņas personālizstādes nosaukums "Viņš" ir nedaudz maldinošs, jo Viņu ir daudz - divpadsmit lielformāta gleznas. Vienojošais - tēma, darbu formāts un portreta raksturs. Proti - 100x120 cm lielos audeklus aizņem tikai seja. Viņi ir dažāda vecuma, gleznoti tuvplānā, izceļot individuālos sejas vaibstus. Grimases - kāpināti ekspresīvas, vietumis pat kariķētas (kā, piemēram, darbā "Ķērciens"), ko akcentē arī kompozīcijas dinamika. Portretiem izvēlēti neparasti rakursi, dominē diagonāles, ekspresīvo noskaņu vairo arī spilgto, kontrastējošo toņu gamma - dzidri oranžs iepretī violetam, piesātināts sarkanais apvienojumā ar spilgti zaļo, rozā blakus gaiši zilajam. Līdzīga spilgtu toņu gamma vērojama arī citos Annas Auziņas darbos, tomēr žanra aspektā šī izstāde bija atkāpe no ierastā, jo līdz šim viņa līdztekus nedaudzām abstraktām kompozīcijām gleznojusi gandrīz tikai un vienīgi ainavas. Arī iepriekšējā personālizstādē "Dzīve Purvciemā", kas salonā "Māksla" bija aplūkojama šīgada pavasarī, autores uzmanības centrā bija Rīgas mikrorajona ainavas ar blokmājām. "Viņš" tapis kā konceptuāls projekts, ko izvērst rosinājis 2003. gadā uzgleznotais portrets ar tādu pašu nosaukumu. Uz nesenu pagātni attiecināms arī vēl viens izstādes darbs - "Puika". Abi minētie darbi stilistiski nedaudz atšķiras no citiem portretiem, kas tapuši šogad salīdzinoši īsā laikā, ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu strādājot pie vienas tēmas. Jāpiebilst, ka stilistiskā vienotība izstādes kontekstā bija nosacīta un vairāk saistāma ar netveramajiem nospiedumiem, kas rodas, intensīvi strādājot pie vienota darbu cikla, kuru noslēdz personālizstāde. Turklāt pati autore, izmantojot atšķirīgus izteiksmes veidus, vēlējusies izvairīties no atkārtošanās. Atsevišķos darbos vērojamas naivās mākslas atskaņas, citviet dominē popkultūras estētikas gludenums. Katra darba atšķirīgo noskaņu rada kāds īpaši izcelts kompozīcijas aspekts. Piemēram, interese par prototipu sejas formas izteiksmību atklājas dekoratīvajās kompozīcijās "Marts" un"Aprīlis", darbu literārais aspekts uzsvērts, gleznojot Viņu, kas skatās debesīs ("Sapņotājs"), un turpat blakus kliedzošo Viņu ("Ķērciens"). Apcerīga noskaņa raksturo vecāku vīriešu portretus ("Otto" un "Tēva portrets"). Darbu nosaukumos tiešas atsauces uz attēlotajiem Viņiem māksliniece ietvērusi tikai dažviet, uzrādot portretējamā vārdu ("Marts", "Otto") vai radniecisko saikni ("Tēva portrets", "Puika"). Jo spilgti atklājas asociācijas un metaforas, kas rosina gleznas saistīt ar citu Annas radošās izteiksmes veidu - dzeju. Iznākuši divi dzejoļu krājumi - "Atšķirtie darbi" (1995) un "Slēpotāji bučojas sniegā" (2001). Turklāt Anna Auziņa saņēmusi arī Klāva Elsberga prēmiju un "Preses nama grāmatas" godalgu, kamēr akadēmiski izglītojusies glezniecībā, 2001. gadā absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūru. Valodas tēlainība izpaužas arī darbu nosaukumos - "Septembris" un "Aprīlis" veido vārdu spēli, atsaucoties uz portretējamā Marta vārdu; mākslinieces interpretācijā attiecīgā mēneša noskaņu pauž arī kompozīcijas toņu gamma: septembris ir silti zeltains, bet aprīlis - zilgani vēss un vienlaikus dzidri saulains. Atsevišķos nosaukumos atspoguļojas arī intīmas noskaņas, atsauces uz dzīves situācijām: "Nu kā tev iet, mana mazā pelīte?", "Silti". Lai gan portretu mākslinieciskā izteiksme kopumā ir spilgti tēlaina un ekspresīva, prototipu (katram no darbiem tāds patiesi ir) raksturīgās iezīmes tvertas precīzi. Pati autore gan vairākkārt uzsvērusi, ka nevēlas sarunās par mākslu iepīt personiska rakstura informāciju, bet tēma šajā aspektā ir gana provocējoša. Annas atbilde uz šo jautājumu ir izsmeļoša: "Visas šīs sejas vieno fakts, ka uz katru no tām kādā dzīves posmā man ir nācies skatīties ilgstoši. Pārsvarā tie ir tuvinieki vai kolēģi. Tomēr gribēju izvairīties no uzstādījuma "vīrieši manā dzīvē" un pievērst uzmanību vaibstu izteiksmīgumam. Izvēlējos portretus palielināt, lai raupjāk izceltu tieši vīrieša sejai raksturīgo vaibstu stūrainumu un mīmikas skarbumu un reizē bez lieka sentimenta atspoguļotu modeļu emocijas." Runājot par gleznieciskajiem meklējumiem Viņiem veltītajos darbos, tie, līdzīgi kā Annas Auziņas ainavās, ir saistāmi ar krāsu attiecībām un gaismēnām, kas portretiem piešķir īpašu izteiksmību. Šādā aspektā izvēlētā žanra nozīme būtu pakārtota. Un, lai gan izstādē "Viņš" vērotajiem darbiem līdztekus konceptuālajai vienotībai piemīt trāpīgs portretējamā sejas vaibstu raksturojums, kā arī individuāla raksturojoša noskaņa, māksliniece nolēmusi turpināt radošos meklējumus ainavas žanra ietvaros. | |
| Atgriezties | |
