Ar Jāni Pauļuku man nācies sastapties daudzkārt un garā-kā laika posmā. Tā 15 gadu vecumā kopā ar draudzeni Laimu Kevišu tikām uzaicinātas uz viņa darbnīcu. Īstais iemesls bija skaistā Laima vai Laimēns, kā mēs lietišķajā skolā viņu sau-cām, es biju tikai tāda piedeva, jo Laima viena negribēja iet. Gājām abas tādas kā nobijušās, bet ziņkārības pilnas.
Mums vajadzēja noaut kurpes, un mēs nokļuvām svētnīcā: visur valdīja gleznotāju darbnīcās reti sastopama tīrība un kārtība. Daudzie darbi nelielajā telpā prasmīgi izkārtoti, uz molberta meitenes portrets ar slīpi uzliktu silti baltu platmali galvā un pelēku kažociņu. Uz īpaša otu turamā guļus noliktas tikpat kā jaunas mīkstās, apaļās otas smailiem kā mats galiem. Telpas stūros novietotas gleznas, kas atgādina iko-nas. Zeltīti foni, veiksmīgi piemeklēti rāmji, pats gleznojums siluetārs, tumšs, kanonisks. Šie it kā otrā plānā izvietotie darbi mijās ar ļoti brīvā, temperamentīgā veidā gleznotām ainavām, figurālām kompozīcijām, aktiem un portretiem, no kuriem brīnumainākie man šķita tie, kuros jutās mākslinieka sievas atveids.
Tolaik Jānis Pauļuks bija absolūts alkohola pretinieks, ļoti daudz strādāja, cēlās vasarās četros no rīta un līdz vienpadsmitiem bija kārtīgu darba cēlienu nogleznojies. Laikam tad es viņu redzēju vispilnīgākā, radošākā laikposmā.
Viņš pats teica: "Es esmu iemīlējies meitenē, ko sauc par Glezniecību!" Un viņš tai ziedojās pilnīgi un bija savos aplie-cinājumos krāšņs, izdomas bagāts, neizsmeļams.
(..) Jānis Pauļuks bieži mēdza iegriezties akadēmijā, tas ne sevišķi patika pasniedzējiem, bet studenti allaž bija riņķī. Viņa padomi noderēja tīri praktiski un atkal bija nedzirdēti. Tā, piemēram, viens no studentiem ieminējās, ka kompozīciju nemaz neesot tik viegli izdomāt. Jānis Pauļuks visā slaidumā novicina roku, gaisā uzvilkdams dīvainu zīmi, un saka: "Ja nezini kompozīcijas skeletu, uzvelc uz audekla lielu rakstīto burtu - A vai M, vai S, vienalga, kādu. Velc savā švunkā ar visiem uzspiedumiem. Burtam ir sava plastika un laukuma piepildījums. Tev tik atliek tam apvīt apkārt domu."
|