 BALTO PLANKUMU MEKLĒTĀJI ŠAIPUS EKRĀNAM. Kristīne Briede un Kalle Bjoršmarks
Ieva Auziņa, RIXC, īpaši “Studijai”
Ja no kādas vietas izvestu cilvēkus un tad šajā vietā vairākus gadus nevienu neielaistu, vieta kļūtu izteiksmīga. Tā iemantotu pati savu noslēpumu.
Cilvēkam atliek smiltīs uzsliet būdu, un, kolīdz tas būs devies prom, atnāks kāds cits un ieraudzīs pie-minekli, jo viņš ne-zinās, kad un kādēļ kāds šeit to visu ir būvējis. Viņš būs kā pirmo reizi nonācis uz Mēness.
Emocijas, virspusējas pārdomas – tās nespēj kliedēt atmiņas. Tie retie ļaudis, ko šeit var sastapt, nespēj pārvarēt šīs telpas visaptverošo klusumu, iespējams, ka viņi paši jau sen kļuvuši par šīs tukšās stepes neatliekamu sastāvdaļu. Tādi kā 20. gadsimta beduīni, savādo rajonu iedzīvotāji. Cilvēki aiziet – betona plāksnēs parādās plaisas, cilvēki atnāk un būvē makdonaldus. Viņi vēlas dzīvot labāk. Bet kas tiem atdos telpu, ko tie nemitīgi zaudē? Gadu no gada, metru pēc metra.
Iļja Boļšakovs |
Juris Putrāms. Mākslinieks cīņā par mieru 
