VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Site-specific. Latvijas teātris Margarita Zieda, Neatkarīgā Rīta Avīze, īpaši “Studijai” |
 Jāzeps lielpilsētās un nomaļus Normunds Naumanis, “Diena”, īpaši “Studijai” |
 Homo Novus Balansējot starp Eiropu un Latviju Lorenss Bumbarovs, Mūnsbahas Teātra laboratorijas direktors, Luksemburga Mūsu saruna notiek Rīgā nekomerciālā teātra festivāla – akcijas – Homo Alibi laikā. Homo Alibi ievada Starptautisko jaunā teātra festivālu Homo Novus, kas notiks 2001. gada 14.–23. septembrī Rīgā. Man šķita intriģējošs festivāla rīkotāju uzaicinājums viņus intervēt par festivāla programmu un iecerēm, intriģējošs vēl jo vairāk tamdēļ, ka esmu sekojis Latvijas Jaunā teātra institūta (LJTI) aktivitātēm un iespēju robežās Latvijas teātra dzīvei. LJTI darbība ir krustpunktā starp Eiropas teātra virzieniem un Latvijas teātra dzīvi. Mani īpaši interesē šis balanss starp vietējā kontekstā balstītiem teātra projektiem un spēju piesaistīt ārzemju teātra cilvēku uzmanību Latvijas teātrim, kas salīdzinājumā ar lietuviešu teātri Eiropā ir mazāk pazīstams. Festivāla Homo Novus rīkotāji ar 2001. gada programmu mēģināšot mainīt rīdzinieku priekšstatus par to, kur teātri var spēlēt. Rietumeiropā jau sen māk-slas projekti ir apdzīvojuši rūpnīcas, industriālas celtnes, baznīcas un citas ēkas, teātra festivāli notiek ezeru krastos un lielpilsētu ielās. Homo Alibi festivāls pārliecinoši pierādīja, ka skatītāji ir gatavi un ieinteresēti skatīties teātra izrādes ārpus institucionālajām teātra ēkām. Festivālā jaunā cirka virzienu pārstāvēs Zviedrijas teātris Cirkus Cirkör, Rīgā varēs redzēt arī vienu no progresīvākām trupām Norvēģijā – Bak-truppen ar izrādi “Eiro-eh?”. Unikālais leļļu meistars Nevils Tranters no Nīderlandes trupas Stuffed Puppet Theatre skatītājiem liks vērot viena aktiera spēju vienlaikus spēlēt vairākas lomas, dziedāt un runāt. Viena no programmas “naglām” būs Francijas režisora Ērika Lakaskādes iestudētā “Kaija”. Jau tradicionāli festivāls piedāvās Latvijas teātru skati. Sarunā piedalās festivāla Homo Novus programmas veidotāji Pēteris Krilovs, Zane Kreicberga un Baiba Tjarve. |
 Kādēļ es dodos uz Rīgu Šērlija Aptorpa |
 Riska gardēdis un Nacionālās operas pozitīvais tēlsa Ar Andreju Žagaru sarunājās Laima Slava Andrejs Žagars, kādreiz pazīstams teātra un kino aktieris, virknes iecienītu Rīgas restorānu īpašnieks, nu jau piecus gadus ir Latvijas Nacionālās operas direktors. Un nenoliedzami - tieši šai laikā Rīgas opera jeb “mūsu Baltais nams”, kā to vēl 20. gs. pirmajā trešdaļā, tās pirmajā “zelta laikmetā” (ja nepieminam tos pāris gadus 19. gs. vidū, kad Rīgas mūzikas dzīvē valdīja jaunais Rihards Vāgners), nodēvēja Latvijas operteātra patrioti, ir atkal ieņēmis savu vietu Latvijas kultūras kopainā. Plašas publikas acīs tā ir prestiža, profesionāli stabila un reizē arī dzīva radoša gara pārsteigumiem garantēta vide, kas sola notikumus, kuros noteikti ir vērts būt klāt. Savulaik pie pults kā savu diriģentu rīdziniekiem bija tas gods redzēt leģendāros Bruno Valteru un Leo Blehu, uzvedumu māksliniecisko līmeni uzšvirkstināja Emīls Kupers, scenogrāfiju radīja izdomas pilni, talantīgi gleznotāji, dziedāja Eiropas opernamos labprāt gaidīti solisti, bet viesojās tālaika spožās zvaigznes, F. Šaļapinu, L. Sobinovu un M. Andersoni ieskaitot. Arī pēckara Rīgā opera mirdzēja ar diriģentu, dziedātāju un baleta meistaru talantu un iestudējumu drosmi. 80.–90. gadu sākuma krīze un nama restaurācijas darbi operu atbīdīja tālākā plānā. Direktoru atjaunotajai ēkai un tās Rīgas dzīvē allaž nozīmīgajai lomai atrast nebija viegli. Toties tagad runājam par gluži jaunu pakāpi Latvijas Nacionālās operas pastāvēšanā. Tā ne tikai centrē ap sevi prestižākos notikumus Rīgā, bet, radošas enerģijas un ambīciju uzspriegota, tiecas ieiet lielajā operas mūsdienu pasaules telpā. Saruna ar Andreju Žagaru notiek jūnija beigās, kad tikko beidzies kārtējais Operas festivāls, kurā no visas pasaules sabraukušai operas interesentu publikai tradicionāli tiek rādīti sezonas jauniestudējumi un joprojām aktuālās vērtības, bet intensīvi darbi norit Operas piebūvē, kur rudenī durvis vērs Jaunā zāle ar laikmetīgi aprīkotu skatuvi. Nav brīnums, ka uz manu tiešo jautājumu, ar ko, pēc viņa domām, tāda Rīgas Opera, Latvijas Nacionālā opera, viņa vadībā varētu pārsteigt pasauli, seko atbilde ar atkāpi vēsturē. |
