 divas filmas jeb melns un balts
Kristīne Želve
“Skaists ir vien tas,
kas ir nopietni.”
Antons Čehovs. “Kaija”
Neviena no šīm divām filmām gan neieguva Kotbusas 11. kinofestivāla oficiālās žūrijas balvas un naudas prēmijas. Bet ne jau par balvām šoreiz būs mūsu stāsts, jo: pirmkārt, kā reiz pajokoja kāds mans draugs, apbalvojumi, tāpat kā sekss, esot pārāk īsi baudas mirkļi, lai virzītu visu paša apziņas vadīto darbību; otrkārt, Kotbusas kinofestivāla gauži atzīstama politika ir “dot zaļo gaismu” starptautiskā apritē vēl nepazīstamiem vārdiem un balvu neapbērtām (taču tāpēc nebūt ne sliktākām) Austrumeiropas filmām. Abas filmas savukārt izpelnījās gan ekumēniskās, gan FIPRESCI žūrijas balvas un viena no tām – arī skatītāju balvu.
Stāsts būs vienkārši par divām filmām, kuras formāli vieno izcelsmes valsts – Slovēnija, kategorija – debijas spēlfilma (abu režisoriem ir nedaudz virs trīsdesmit) un pa ļoti prestižam “baudas mirklim” katrai: Jana Cvitkoviča (dz. 1966. g.) “Maize un piens” (angliski arī Black and White) saņem “Nākotnes lauvu” Venēcijas kinofestivālā, Dana Tanoviča (dz.1969. g.) No Man's Land – Kannu kinofestivāla speciālbalvu kā labākā debija. Nu gan par balvām vairs ne pušplēsta vārda! Ak jā, tomēr...Pēc oficiālā līmenī nepārbaudītas informācijas Slovēnijas valdības reakcija uz divkāršo atzinību savai valstij bijusi – divkāršot valsts budžeta piešķīrumu kinonozarei. Punkts. |
|
|
