VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Izīrējam Somijas mākslas darbus Kā mākslas darbs atrod savu īpašnieku un iedzīvojas jaunā vidē? Vai artotēkā īrēts mākslas darbs var kļūt par kolekcijas aizsākumu? Vai māksla un lī-zings ir savienojami jēdzieni? Mākslas darbi sabiedriskās vietās – greznība vai nepieciešamība? Domājot par šiem un daudziem citiem jautājumiem, der iegriezties Rikharda ielas bibliotēkas artotēkā, kas guvusi plašu publicitāti Somijā. Par Helsinkos populārās artotēkas mākslas darbiem un to likteņiem zina stāstīt tās vadītāja humanitāro zinātņu maģistre Henna Paunu. | |
 | |
| Somijā artotēkas izveidojās 60. un 70. gadu mijā. Tolaik tās tika
dibinātas, sabiedrībā valdot kultūrdemokrātijas un t.s. jaunās
kultūrpolitikas gaisotnei. Tā izpaudās vēlmē visiem neatkarībā no
stāvokļa sabiedrībā sniegt iespēju savā vidē baudīt mākslas darbus.
Vienlaikus tika pievērsta uzmanība tam, kādi ir apmeklētāju pieņemšanas
laiki muzejos un galerijās, kā arī tika attīstīta reģionālo mākslas
muzeju struktūra. Šīs akti-vitātes vadīja doma par mākslas
“demokrātisku” sadalījumu dažādos valsts reģionos, un izstāžu zālēm
bija jābūt atvērtām arī vakaros, kad cilvēkiem ir vairāk brīva laika. Rikharda ielas bibliotēkas artotēka Helsinku Mākslinieku biedrības un Helsinku pilsētas bibliotēkas kopējā artotēka darbību uzsāka 1995.gadā Rikharda ielas bibliotēkas telpās. Pašlaik artotēkā iespējams izīrēt 160 Helsinku Mākslinieku biedrības biedru darbus. Artotēka plašā izvēlē piedāvā eļļas gleznas, grafikas, zīmējumus un skulptūras. Vairāk nekā četru gadu laikā artotēkā izīrēti vairāk nekā 4000 darbi, un tās popularitāte aizvien pieaug. Artotēkas darbības principi ir vienkārši. Apmeklētāji maksā mērenu mēneša īri, kas variējas atkarībā no mākslas darba cenas. Par katru izīrēto mākslas darbu tiek slēgta rakstiska vienošanās, kurā fiksēts īres termiņš. Pirmo iemaksu apmeklētājs izdara priekšapmaksas veidā skaidrā naudā. Ja apmeklētājs vēlas paturēt mākslas darbu, to var izpirkt, veicot ikmēneša bankas pārskaitījumus. Visbiežāk apmeklētāji mākslas darbus vispirms īrē vienu mēnesi, pēc tam pagarina īres termiņu un visbeidzot nolemj tos iegādāties savā īpašumā. Tādējādi mākslas darba iegādes apstākļi tiek ievērojami atviegloti. Apmeklētāji nesteidzoties var pārliecināties par savas izvēles pareizību, aplūkot mākslas darbu vidē, kurā tam iecerēta vieta, un pakāpeniskas apmaksas noteikumi maksimāli atvieglo lēmuma pieņemšanu par mākslas darba iegādi. Artotēkas apmeklētāju vidū galvenokārt ir privātpersonas un daudz jaunu ģimeņu, kā arī studenti, kuriem varbūt nebūtu citu iespēju baudīt mākslas darbus savā dzīves vidē. Arī dažādas organizācijas mēdz īrēt mākslas darbus biroju telpām. Apmeklētājus ļoti apmierina artotēkas darbs. Aizvien jauni apmeklētāji ik dienas sajūsminās par tās darbības principiem. Arī māksli-nieki pozitīvi izsakās par to. Pateicoties artotēkai, viņu darbi pastāvīgi ir pieejami apmeklētājiem; par izīrētajiem un izpirktajiem mākslas darbiem uzkrājas ienākumi. Pašlaik līdzās Helsinkiem artotēkas darbojas arī Jiveskilē, Lahti, Oulu, Porvo, Raisio, Turku, Ulvilā un Vantā. Artotēku dibināšana tiek plānota arī Espo un Rīhimeki pilsētās. Somijā artotēkas parasti uztur vietējās mākslinieku biedrības vai bibliotēkas. Artotēku vēsture Artotēku darbība aizsākās Ilinoisā, ASV 20. gados, kur no bibliotēkas paspārnē izvietotās vizuālās mākslas darbu kolekcijas tika dota iespēja īrēt gravīras, kartes un grafikas. Vēlāk artotēkas tika izveidotas lielos mākslas muzejos Čikāgā, Ņujorkā un Detroitā. Eiropā artotēku tradīcija ieviesās 40.gados, un tās tika nodibinātas Anglijā, Holandē, Francijā, Zviedrijā, Vācijā un Dānijā. 50. gados Holandē jau bija plaša un aktīvu darbību izvērsusi artotēku sistēma. Zviedrijā pirmā artotēka tika nodibināta 50. gados, bet plašāku popularitāti tās ieguva tikai 70. gadu sākumā, kad dažādos valsts novados artotēkas tika izveidotas aptuveni 53 bibliotēkās. Akciju Artotek–73 savulaik izvērsa Zviedrijas Skolu valde un Konstfrämjandet (Mākslas veicināšanas biedrība). Somijā pirmā artotēka darbību uzsāka Joensū pilsētā 1971. gadā un nākamajā gadā arī Helsinku vietējās mākslinieku biedrības izveidotā artotēka. Pēc kāda gada tomēr nācās to slēgt kā nerentablu. Helsinku domes piedāvātās telpas bija izrādījušās pārāk šauras, izīrējamos mākslas darbus varēja apskatīt vienīgi diapozitīvos un fotoattēlos, un tas apmeklētājiem ievērojami apgrūtināja mākslas darbu apskati. Somijas Izglītības ministrija artotēku sistēmas izveidi plānoja jau 70. gados. Valsts Tēlotājas mākslas komiteja izstrādāja eksperimentālu mo-deli ieviešanai visā valstī, kura ietvaros mākslas darbu izīrēšana kļūtu tikpat vienkārša kā grāmatu izsniegšana bibliotēkā. Šajā eksperimentā bija paredzēts iekļaut piecas dažādas pašvaldības. Nākamā sasaukuma komitejas darbības laikā šis plāns tomēr netika īstenots. Panākumu noslēpums Rikharda ielas bibliotēkas artotēka iemantojusi lielu popularitāti, un tās darbība ar katru gadu paplašinās. Panākumu ķīla slēpjas daudzos faktoros. Artotēku darbības principi atbilst laika garam. Mūsdienās cilvēki pieraduši iegādāties priekšmetus saskaņā ar līzinga principiem, arī pret mākslu izveidojusies ikdienišķāka attieksme nekā līdz šim. Mākslu iespējams baudīt ikvienam, un arī mākslinieki bieži vien vēlas, lai tiekas māksla un vienkāršais cilvēks. Artotēka var kļūt par savdabīgu mākslas lielveikalu, kur apskatei izlikto mākslas darbu plašais klāsts izvietots no griestiem līdz grīdai. Dati par mākslas darbu, autora vārds, darba nosaukums un cena piestiprināta turpat pie sienas. Mākslas darbu blīvais un raibais izvietojums rada pavisam citādu gaisotni, nekā tas ierasts svinīgajās svētnīcās – galerijās un muzejos. Rikharda ielas bibliotēkas apmeklētāju loks, iespējams, ir arī plašāks nekā galerijās kopumā. Cilvēki ir pieraduši iet uz bibliotēku. Piemēram, Rikharda ielas bibliotēku, kas atrodas pašā Helsinku centrā, ik dienas apmeklē vairāk nekā 2000 lasītāju. Dažs labs ziņkārīgais ielūkojas arī artotēkā. Savukārt citi mēro lielu ceļa gabalu, lai dotos tieši uz artotēku. Tā kā mākslas darbu īrēšana un to izpirkšana daudziem apmeklētājiem ir kaut kas jauns vai pat šķiet dīvains, artotēkas darbības veicināšanā liela nozīme ir informācijas sniegšanai par to. Masu saziņas līdzekļi savu paveikuši un plaši informējuši par šo jauno darbības jomu. Izvēloties mākslas darbu, apmeklētāji paļaujas uz savu gaumi un vajadzībām. Piedāvātajā bagātīgajā klāstā ātri vien mēdz atrasties tieši “īstais” mākslas darbs. Tādos gadījumos nav nozīmes mūsdienu mākslas tendencēm, mākslinieku nopelnu sarakstam, kā arī kritērijam, ka mākslas darbs ir veiksmīgs naudas ieguldīšanas objekts. Svarīgi, ka šis darbs personīgi uzrunā skatītāju. Nākotnes plāni Rikharda ielas artotēka pašlaik uzsākusi jaunu sadarbības formu ar Helsinku domi. Artotēkas mākslas darbu kolekcija apkopota paraugu katalogā, kura kopijas tiks nosūtītas uz veco ļaužu pansionātiem un slimnīcām. Pacienti un pansionātu iemītnieki paši varēs izvēlēties mākslas darbus savai dzīves telpai un sabiedriskajām vietām. Projekts iekļauts pasākumu programmā, Helsinkiem 2000. gadā esot Eiropas kultūras galvaspilsētai. Akcijas mērķis ir iesaistīt tajā pansionātos dzīvojošos ļaudis un piedāvāt mākslas darbus visiem, kas to vēlas. Mākslas darbi nomainīs cits citu; tie rosinās jaunas domas un mainīs ierasto vidi, kurā diemžēl pārāk bieži televīzijas skatīšanās ir vienīgais laika kavēklis. Artotēkas kolekcija un mākslinieki tiek po-pularizēti arī internetā. Artotēka plāno informāciju par māksliniekiem un darbiem sniegt internetā ceļojošas izstādes formā. Iepazīšanās ar mākslu kļūst aizvien pieejamāka, un ar interneta starpniecību iespējams piesaistīt jaunas skatītāju grupas. Pateicoties jaunajam medijam, artotēkas darbība paplašināsies arī starptautiskā mērogā. Galerie de Pret d'Oeuvres d'art Briselē ap-zinājusi visas Eiropā darbojošās artotēkas. Helsinku Mākslinieku biedrība nosūtījusi datus par savas artotēkas darbību, kā arī par pārējām Somijas artotēkām. Cerams, ka nākotnē radīsies iespēja sadarboties ar citu valstu artotēkām un tādējādi plašāk sekmēt izpratni par mākslu mūsdienās. Artotēkas rosina interesi par tēlotāju mākslu, piedāvājot cilvēkiem iespēju baudīt un iegādāties mākslas darbus līdz šim neierastā veidā. Foto: Johanna Mannila No somu valodas tulkojusi Ingrīda Peldekse | |
| Atgriezties | |
