Beidzot pienācis laiks, kad neviens vairs ar nopietnu seju neizrunā
vārdus, kuri sākas ar “kiber-”, un nesapņo par mistisku interneta
demokrātijas uzvaru pār autoritatīvajiem kultūras, mākslas un jebkuras
citas radošas un ekspresīvas aktivitātes kontroles mehānismiem. Beidzot
mēs esam kļuvuši par reālistiem, kuri pieņēmuši tā saucamo jauno mediju
telpu (kas nu jau vairs nav nekāda jaunā) par pašsaprotamu elementu
mūsdienu mākslas kontekstā, un cenšamies ieviest kritērijus,
teorētiskus diskursus un stratēģijas, lai kaut kā tiktu ar to galā.
Pirmais net art vilnis, kad mākslinieki centās apspēlēt mediju
tehnoloģiskās iespējas, jau ir pāri, un arvien biežāk autori mēģina
risināt satura, nevis formas problēmas. Tieši šādām pro-blēmām arī bija
veltīts Pro & Contra – interdiscip-linārs internacionāls projekts
ar apakšnosaukumu “Mediju tehnoloģija, māksla, mediju mentalitāte”, kas
notika Maskavā no 2000. gada 11. līdz 14. maijam
(www.procontra.danet.ru).
Kā apgalvo projekta autori, tā galvenais mērķis bija integrēt Krievijas
zinātnisko, teorētisko, mākslas un institucionālo pieredzi Eiropas
kopienas apritē, veicināt profesionālas un atvērtas diskusijas par
mediju lomu mūsdienu mākslā, kā arī pētīt jaunas stratēģijas un
eksperimentus šajā sfērā. Pro & Contra definēja pastāvošo diskursu:
“Totāla tehnoloģizācija ir pārņēmusi visas mūsdienu sabiedrības dzīves
sfēras. Var šķist, ka tehnoloģiskās attīstības loģika, kura vērsta uz
progresu un jaunradi, po-zitīvi ietekmē kultūru un mākslu, kas arvien
biežāk izmanto tehnoloģijas pakalpojumus. Jaunā tehnoloģija tik tiešām
pozitīvi ietekmē to, ko mēs dēvējam par progresu – ekonomiskā, sociālā
un kultūras nozīmē. No otras puses, mēs esam liecinieki faktam, ka
jaunās tehnoloģijas attīstība provocē devalvācijas procesu. Šajā
aspektā tehnoloģija darbojas kā represīvs elements attiecībā uz
tradicionālajām kultūras, ekonomikas un politikas vērtībām. Rezultātā
notiek aktīva tradicionālās kultūras transformācija jaunās
reprezentatīvās formās. Tādēļ šīs problēmas analīze ietver gan pro, gan
contra aspektus.”
Dažas diskusiju tematiskās ievirzes: “Māksla un kultūra. Māksla ārpus
definīcijas?” (mākslas aktivitāšu lomas funkcionālā aspekta pētījumi
jauno tehnoloģiju iespēju kontekstā, tehnoloģiju izmantošana, lai
sasniegtu noteiktus mērķus mākslā), “Māksla un tehnoloģija.
Tehnoloģijas progress un tehnikas regress?” (jauno tehnoloģiju
pielietošanas problēma mākslā. Mediju mākslinieka statuss – pētnieks,
kritiķis, aktīvists, manipulators, programmētājs), “Māksla un
institūcijas. Jauna taktika un stratēģija?” (iniciatīva un lokālas
kopienas. Muzeji: par un pret. Mediju mākslas komunikatīvo funkciju
galvenie aspekti).
Pro & Contra tikās eksperti, teorētiķi un mākslinieki no Krievijas,
Eiropas, ASV, Kanādas un Japānas. Vērienīgajā projektā iekļāvās gan
konferences, priekšlasījumi, diskusijas, gan arī projektu
prezentācijas, izstādes, mediju mākslas – ieskaitot kino, video,
CD-Room un VRML – skates un viss pārējais, kam vien dalībnieki ir
varējuši atrast jelkādu saistību ar projekta oficiāli izsludināto
diskursu.
Projektā Pro & Contra piedalījās arī plaša delegācija no Latvijas:
tīkla radio w-hop un e-lab ar neatkarīga mākslas centra un servera
prezentāciju (Rasa Šmite un Raitis Šmits), sociologs Normunds Kozlovs
ar referātu “Jauno mediju kultūra Latvijā: sabiedrības demokratizācijas
perspektīva”, kā arī radošā grupa “Orbīta”, kas organizēja ballīti un
dzejas un prozas lasījumus.
Pro & Contra www lapā var palasīt referātus, iepazīties ar
dalībniekiem, tur pieejami arī linki uz daudziem interesantiem
interneta projektiem, kurus noteikti ir vērts apskatīt.
Pretēji Pro & Contra manifestētajai ekspertu un speciālistu
elitārajai un lielākoties teorētiskajai lomai mediju telpā Polar
Circuit 3 (media.urova.fi/polar2/) jeb Starptautiskā darbnīca
mediju māksliniekiem un rakstniekiem Rovaniemi un Tornio 2000. gada
jūnijā un jūlijā ir tīri praktiskas dabas pasākums. Šāda mediju
mākslinieku darbnīca aiz Polārā loka notiek jau trešo gadu, un, cik var
spriest pēc iepriekšējo gadu darbnīcu dalībnieku teiktā, visi ir
apmierināti. Radošā darbnīca notiks jūnijā Lapzemes universitātes
Mediju fakultātē, jūlijā – Tornio mediju centrā Ammattikoulu. Darbnīcas
organizētāji apgalvo, ka darbības jomas aptver visu iespējamo – no
skaņu mākslas līdz on-line drāmai, Real Audio tehnoloģijām un Director
izmantošanai internetā, jo šeit satiekas mākslinieki, kas gatavi
apmainīties ar idejām un veidot atvērtu kultūras telpu. Šādas kultūras
telpas veidošanu nodrošina ne tikai dalībnieki, saules gaisma 24
stundas diennaktī (ko darbnīcas dalībnieki ir iesaukuši par “saules
narkotiku”), bet arī plašās tehniskās iespējas. “AVID darbnīca:
nelineāra video montāža” – dalībnieki iepazīsies ar AVID montāžas
tehnoloģiju, viņu radītie darbi tiks raidīti internetā. “Uz foto
balstīta digitālā telpa”: dalībnieki izmantos foto – četru dimensiju
pārnešanu uz divu dimensiju attēlu – un virtuālās realitātes
tehnoloģiju, radot trīs- vai četrdimensionālu “fotoreālistisku” vizuālu
rezultātu. Pēteris Ķimelis un Katrīna Neiburga vadīs Web-TV darbnīcu,
piedāvājot tehniku, ko paši autori sauc par RealTimeDataJockeying
(wtv.re-lab.net/rdj), audio un video materiāla miksēšanai un
raidīšanai internetā; viens no galvenajiem izpētes objektiem ir video
un skaņas sintēze. Ar Web-TV atšķirībām no parastā TV jau iepriekš var
iepazīties wtv.re-lab.net/info. Darbnīcas “Virtuālie atkritumi”
dalībnieki meklēs atkritumus, kas mūsdienu kultūrvidē tiek ignorēti,
atrastie objekti tiks izmantoti, lai atbrīvotu kinētisko enerģiju, kas
varētu eksistēt skaņas rezonanses formā. Skaņas tiks ierakstītas un
dokumentētas, rezultāts tiks publicēts www.artgarbage.com.
“Video pamati un multimediji mašīnu laikmetā” ir darbnīca māksliniekiem
bez priekšzināšanām video tehnoloģijā, kuri vēlas izmantot video
interneta projektos. Go Intimate ir minimālistisks multimediju mākslas
projekts, kas kombinē emocijas un digitālo tehnoloģiju. “Interaktīvā
alķīmija” ir interaktīvs projekts tīklā saslēgtiem datoriem ar Director
7. OUT OF MEMORY / CLOSE ALL WINDOWS dalībnieki, izmantojot rokas
ka-meras, meklēs objektus un telpas, lai veidotu atmiņu īsfilmas,
balstoties uz principu, ka atmiņu var konstruēt – utopisku, vēsturisku
vai personisku. Darbnīca “Pirātu radio tīkli pret ģenētiku” uzdod
jautājumu – kas ir interesantāk: veidot pirātu radiostacijas Kosovā vai
pašrocīgi audzēt ģenētiski modificētus augus.
Polārā loka radošā darbnīca vēl joprojām ir atvērta jauniem
dalībniekiem un interesentiem, kuri vēlas pieredzēt polārās dienas
brīnumu, iepazīties ar citiem jaunajiem māksliniekiem vai vienkārši
pastrādāt pozitīvā gaisotnē, – atliek tikai pieteikties un doties
taisnā ceļā uz Ziemeļiem.
|