VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Tējas sēne – tā ir īstā manta! Ieva Auziņa Tējas kvasa dziedinošās spējas tiek rekomendētas šādiem gadījumiem: novērš vēdera aizcietējumu atvieglo artrīta sāpes, palīdz pret reimatismu un podagru attīra žultspūsli un resno zarnu uzlabo gremošanas sistēmu, novērš kuņģa spazmas palīdz apstādināt neinfekciozu caureju palīdz pret bronhītu un astmu mazina stresu, bezmiegu uzlabo redzi palīdz pret galvassāpēm un migrēnu mazina alkoholiķu tieksmi pēc alkohola tīra problemātisku sejas ādu kuplina matus, nostiprina nagus spēcina ķermeni, vairo enerģiju paaugstina potenci un seksuālo enerģiju piemīt būtiskas antiseptiskas īpašības uzlabo imūnsistēmu, padarot to izturīgāku pret baktērijām un vīrusiem1 | |
| |
| To nosauksi gan par reālu veikalu, kur par reālu naudu var iegūt reālu
preci, gan arī par mākslas projektu. Vienalga, vai būtu tu mākslinieks,
ar kultūru saistīts cilvēks vai gluži nejaušs garāmgājējs, vienaldzīgi
garām nepaiesi. Tu esi un būsi pircējs, un pirksi, pirksi, pirksi tu
visas savas dzīves laikā. Elektrību, informāciju, maizi un ūdeni, un
nemaz nepamanīsi, kā slepus tavā iepirkumu maisiņā būs ielavījusies arī
kāda ne īsti vajadzīga, ne nevajadzīga ekstraprece. Un neviens cits
nemācēs noteikt, kurā brīdī tu būsi kļuvis par ideoloģijas komercijas
upuri. Tomēr, ieejot “Tējas sēnes” veikalā, kas 2000. gada decembrī iemi-tinājās Valdemāra centrā – visiem zināmā un ērti pieejamā vietā Rīgā, uzreiz šādas kritiskas pārdomas nepārņem. Te vienmēr ir cilvēki, un ir tik daudz, ko redzēt! Pedantiski sakārtotajās trīslitru stikla burku rindās, finiera statīvos sasprausto stikla mēģeņu vienādajās ēnās, melnbaltajos fotoreklāmas plakātos, “Tējas sēnes” avīzes pelēkrozā lappusēs, televizora ekrānu mirdzumā, projekta logotipā – ikkatrā projekta atribūtā jaušama vienotas vizuālās koncepcijas pabeigtība. Atliek vien ļauties populārā “konjaka krēsla”2 kopijas ērtajiem apskāvieniem un iemalkot tējas sēnes dzērienu! Te patiešām ir padomāts par pircēju! Viss jūsu ērtībai un labsajūtai! Vari nogaršot, vari uzzināt, kā jālieto, satikt domubiedrus un saņemt speciālistu konsultācijas. Mājās ejot, vari iegādāties ērtu elastīgas kokvilnas krekliņu sev tīkamā krāsā ar “Tējas sēnes” firmas zīmi. Ja piemirsusies lietošanas pamācība, to var izlasīt “Tējas sēnes” avīzē vai apmeklēt “Tējas sēnes” interneta lapas: open.x-i.net, bet, ja nu gadījumā viss iet no rokas, tikai rodas grūtības atcerēties, ka tējas sēne regulāri jāpabaro, lai tā neiznīktu, par to atgādinās tējas sēnes reklāmas LNT reklāmu pauzēs. Tās uzmundrinās ziņkārīgos pamēģināt un lietotājus – neaizmirst! Uzmanīgs apmeklētājs novērtēs 70. gadu interjeru estētikai raksturīgo popkultūras klimatu ar raksturīgajiem “antidizainiskajiem” citātiem no jau iepriekš radītiem un izmantotiem vispāratzītiem modes paraugiem. Un limonāde šādā vidē ir neatliekama sastāvdaļa! Tikai šeit Coca-Cola firmas zīmi nomaina “Tējas sēnes” logotips, un tā vien liekas, ka veikalā novie-totā televizora ekrānā parādīsies ēdnīcas pavāre baltā ķitelī un, piemie-dzot aci, aicinās: “Tējas sēne – tā tik ir īstā manta!” Līdzīgi kā 70. gados par Coca-Cola reklāmas saukli kļuva frāze: It's the real thing! 3 Tanī pašā laikā LNT reklāmu pauzēs patiešām var vērot tējas sēnes reklāmas klipus, kur ideoloģijas deva nostrādā krietni tiešāk nekā pašā “Tējas sēnes” veikalā. Projektu “Tējas sēne”, kas ir plašākas koncepcijas “Antibode” viens no pirmajiem pasākumiem, jāaplūko ne vien kā pastāvīgu mākslas faktu, ko kopīgi veidoja Katrīna Neiburga un Pēteris Ķimelis (grupa Primitive) un Kaspars Vanags (mākslas birojs OPEN), bet tas būtu jāskata arī OPEN projektu vispārējā kontekstā kā nevainojami precīzs piemērs, kas at-spoguļo OPEN projektiem raksturīgo uz mūsdienu kultūras un sabiedrības negācijām (masu propaganda, patērētāju sabiedrība u.c.) vērsto kritiku, perfekti pārdomāto estētiku un vizuālo tēlu, kā arī izmantotos medijus. (Vienalga, vai runa būtu par klubu pārtijas pasākumu Aktuelle Tanzen ar apokaliptiski “nesakārtotiem interjeriem” vai minimālistiskajām “Slaidlugām” LNT reklāmu pauzēs.) Piesaucot mākslinieka Haima Šteinbaha (Haim Steinbach) vārdus, ka “māksla nesākas brīdī, kad jūs ieejat pa muzeja durvīm, līdzīgi kā reliģija nenozīmē, ka sākat domāt par Dievu tad, kad atverat baznīcas durvis”4, jādomā, ka, padarot klubu, veikalu, TV reklāmas laiku vai jebkuru citu ikdienas dzīves sastāvdaļu par mākslinieka izmantoto mediju, proti, zināmā mērā sakralizējot ikdienas dzīvi, vairs it kā nepastāv iespēja atgriezties “muzejā”. Tas savukārt vedina uz kritiskām pārdomām par mākslas, humanitāro zinātņu un kultūras kritikas funkcijām mūsdienās. Tā vietā, lai nodarbotos ar makroekonomikas, politisko partiju, sabiedrības viedokļa utt. kritisku interpretāciju, “šīs zinātnes cirkulē pašas ap savu asi, nodarbojas ar pašu iesakņotām problēmām, bezmērķīgi cīnās savā starpā, karo žargonu karus, savus praktiķus un sekotājus nolemjot ērtajam pašiem vien saprotamo diskursu ieslodzījumam. Kopš marksisma krīzes 20. gs. 70. gados humanitārās zinātnes ir pazaudējušas ekonomikas “pavedienu”. Sociālās zinātnes noslēgušās drošajās akadēmiskās izpētes programmās. Tas viss noved pie biznesa žurnālistu – mūslaiku hronistu – vispārējās dominantes un ietekmes.”5 “Tējas sēne”, šajā gadījumā pavisam tieši ekspluatējot vienu no patērētāju sabiedrības ikdienas neaizvietojamiem mehānismiem – veikalu, apvērstā veidā pati kļūst par artefaktu, kas satur ideoloģiska rakstura message. Protams, līdzīga rakstura apelācijas pie cilvēku veselā saprāta un gudrības snaudošā potenciāla ir sastopamas jau līdz ar popkultūras sākumiem 20. gadsimta vidū. Veikali, reklāmas, masu saziņas līdzekļi ne vienu vien reizi ir kļuvuši par mākslinieka izvēlēto mediju, lai aizraujošā veidā paustu savu kritisko attieksmi pret kapitālismu un tā manipulācijas mehānismiem. Spilgti piemēri ir Barbara Krūgere (Barbara Kruger) vai Dženija Holcere (Jenny Holzer), kas līdzīgi izmanto masu mediju struktūru un vispārpazīstamu estētiku, lai publiskajā telpā slepus iefiltrētu savus messages. Tāpat kā “Tējas sēnes” gadījumā, arī Holcere savu mākslu visbiežāk orientē tieši uz gadījuma rakstura skatītāju, un tādēļ arī viņas darbos būtiskākie kritēriji ir vienkāršība un mediju atbalsts. Krūgere gan rīkojas radikālāk un uzbrūk daudz tiešāk: “lūdz kā mēs”, “tici kā mēs”, “bīsties kā mēs”. Viena sistēma rada nākamo, veidojas bezgalīga ķēde, un brīžiem veids vai process, kādā mēs cīnāmies pret kaut ko globālu, sāk dominēt pār sākotnēji izvirzīto problemātiku. Un beigu beigās – arī mākslinieks ir tāds pats patērētājs kā visi citi! “Tējas sēne” ir komplekss projekts. Līmeņu ir daudz, līdzīgi kā kādā datorspēlē, kur, it kā tuvojoties izejai, tu patiesībā riskē nonākt bezizejā. Sākotnējā projekta ideja par tējas sēni – dabisku old school produktu pieder Katrīnai Neiburgai un Pēterim Ķimelim, un lai paliek intriga, kas bija vispirms: vista vai ola. Vai vispirms bija “Tējas sēne” un tad grupa Primitive, vai arī “Tējas sēne” kā radikāls pretstats tehnoloģizētajai pasaulei rosināja uz šādu nosaukumu. “Tējas sēnes” avīzē varam lasīt, ka pirmā projekta idejas prezentācija notika Stokholmā, ka parazīts veiksmīgi jau tika izplatīts pirms faktiskā veikala atvēršanas Rīgā. Šeit tas sasniedza savu kulmināciju: vadoties pēc labākajiem mārketinga principiem, tējas sēnes reklāmas kampaņa ne ar ko neatšķīrās no, piemēram, kādas politiskās partijas reklāmas. Vēl kāds apjaušams līmenis varētu būt pašu projekta realizētāju gandarījums par produktu, kas no sākuma līdz galam pēc pašu gaumes ietērpts vēlamajā veidolā – radīts no jauna! Ja apsekotu vēl citus šāda rakstura mūslaiku sabiedrības radītos v i e n r e i z ē j o s projektus un koncentrētu tos kādā lielpilsētā, varētu uz vienu reizi “uzbūvēt” utopisku vidi – vājprātīgu pilsētu, kas patērētāju novestu izmisumā. Vienas vienīgas antibodes! Patērētājs būtu apjucis, pazudis un, iespējams, neglābjami traumēts. Jo, ieejot tik skaistā veikalā kā “Tējas sēne”, elpa aizraujas pārsteigumā un nerodas ne mazākās aizdomas, ka kāds šeit ir gribējis paust savu attieksmi pret tavu personīgo nostāju tādos jautājumos kā “cilvēka eksistences nākotne, apkārtējās vides aizsardzība, ķīmisko produktu loma ikdienas uzturvielās vai sasniegumi bioinformātikas tehnoloģijās”6. | |
| Atgriezties | |
