VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Vai mācīties ASV? Ivars Drulle | |
| |
|
Mācīties ASV mākslas skolas maģistrantūrā, dzīvot kulturāli piesātinātā vidē un saņemt stipendiju – vai tas ir reāls un viegli sasniedzams mērķis? Savā rakstā mēģināšu pastāstīt, kā sākt tā īstenošanu, kur ņemt informāciju un kas ir nepieciešams, lai veiksmīgi nokārtotu iestājeksāmenus. Tradicionāli valda uzskats, ka mācības Ziemeļamerikā ir dārgas un vidusmēra Latvijas studentam gandrīz neiespējamas. Mācību maksa tiešām ir augsta, bet katrai universitātei ir sava stipendiju un atlaižu programma, turklāt ir dažādi fondi, kas atbalsta studijas ārpus Latvijas. Informācija par mākslas izglītību ASV un tās niansētajiem noteikumiem Latvijā nav plaši pieejama, un ir grūti ievākt ziņas, ja nav norādes, kā tās meklēt. Mans nodoms ir iedrošināt radošus cilvēkus mēģināt stāties ASV augstskolās, jo, studējot Amerikā pēc Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas, esmu pārliecinājies, ka izglītības līmenis Latvijā ir pietiekami augsts. Tālab Mākslas vai Kultūras akadēmiju beigušie studenti var paļauties uz panākumiem iestājeksāmenos maģistrantūrā. Svarīgs ir arī fakts, ka Latvijā vēl nav iespējams saņemt Master of Fine Arts grādu, kas ir nopietns atbalsta punkts turpmākās karjeras veidošanā. Raksta gaitā es izvedīšu cauri to materiālu un dokumentu iegūšanas labirintiem, kuri nepieciešami ietājeksāmeniem ASV. Īsumā – tie ir 20–25 diapozitīvi un apmēram septiņi dažādi dokumenti, kas jānosūta izvēlētajai augstskolai (vai vairākām). Atbildes saņemsiet aptuveni pēc viena vai diviem mēnešiem. Manuprāt, ir četri kritēriji, kā noteikt piemērotāko skolu. Pirmais ir tās prestižs un loma kultūras dzīvē. Žurnāls U.S. News & World Report katru gadu publicē 30 labāko mākslas skolu sarakstu, kas sastādīts, vadoties pēc dažādiem kritērijiem un ir pieņemts kā autoritatīvs viedoklis. Tradicionāli saraksta augšgalā esošās skolas ir neticami dārgas – viena gada mācību maksa, ieskaitot dzīvošanu un citus izdevumus, var sasniegt 35 tūkstošus dolāru. Šajās prestižajās skolās arī studēt gribošo ir pārpārēm (vidēji 70 cilvēki uz vienu vietu). Tas gan nenozīmē, ka tur mācās izcilu talantu kompānija, jo, tāpat kā citur pasaulē, rezultātus nosaka personisko gaumju, ambīciju un iecerētu vai nejaušu sakritību sajaukums. Otrais kritērijs ir skolas atrašanās vieta un apkārtējais reģions. Piemēram, Ņujorkas, Čikāgas un Sanfrancisko apkaime ir visdārgākās dzīvokļu īres un dažādu izmaksu ziņā. Krietni lētāk dzīvot ir mazpilsētās ASV vidienē vai ārpus lielpilsētu zonām. Tur ir arī lētākas skolas, bet tajās nekūsā metropoļu enerģija. Īre, pārtika un transports sastāda apmēram pusi no kopējiem izdevumiem, tāpēc vajag rūpīgi izpētīt, kurā vietā skolas izvēlēties. Trešais nosacījums izvēles veidošanā nav obligāts, tomēr var krietni palīdzēt studiju gaitā. Es ieteiktu izvēlēties vietu, kur tuvumā ir vietējā latviešu sabiedrība. Tur mēdz notikt dažādas “letiņu” padarīšanas un svinēšanas, un ir vienkārši patīkami svešā zemē sastapt cilvēkus, kas runā tavā valodā. Turklāt vietējie tautieši var palīdzēt ar naktsmājām, sagaidīt lidostā un izlīdzēt ar transportu – man tas ir krietni atvieglojis studiju gaitu. Ceturtais un svarīgākais kritērijs, kā noteikt sev vēlamāko skolu, ir to programma. Kad ir izvēlēts reģions un pilsēta, kas šķiet piemērotākā dzīvei, var sākt interesēties par konkrētu skolu. Kopumā ASV ir ap 200 augstskolu, kas piedāvā iegūt maģistra grādu. Šajā posmā ir jāsāk darboties ar internetu, kur atrodamas visu augstskolu mājaslapas un to meklēšanas sistēmas. Es iesaku www.gradschools.com – šeit var atrast vajadzīgās nozares skolas katrā reģionā un īsi iepazīties ar skolas specifiku. Katrai skolai ir atsevišķa programma un virziens, ko tā attīsta. Ir bezcerīgi stāties konceptuālās skolās ar akadēmiskiem darbiem un otrādi. Kad ir izvēlētas apmēram 15 iespējami interesējošās skolas, var sākt lūkoties to mājaslapās un sīkāk iepazīties ar programmām un nepieciešamajiem dokumentiem. Katrai mācību iestādei ir arī savs katalogs ar pilnīgu informāciju par tās prasībām un studiju gaitu izklāstu. Visbiežāk katalogus var pasūtīt caur internetu, bet var arī sūtīt vēstuli ar atpakaļadresi. ASV teritorijā katalogi tiek piesūtīti par brīvu, bet, ja sūtīšanas adrese ir Eiropā, tad, iespējams, ir jāsedz pasta izdevumi (aptuveni 5 lati). Daudzu skolu pieteikšanās dokumentus var izdrukāt caur internetu, citas akceptē elektronisku pieteikšanās veidu, bet to visu var izlasīt skolu mājaslapās. Meklējot informāciju, ļoti svarīgi izpētīt, kādas stipendijas katra skola piedāvā, cik daudz no tām ir pieejamas ārzemniekiem un vai uz tām ir jāpiesakās atsevišķi. Tāpat jāuzzina, vai ir pieejama teaching assistantship – pasniedzēja palīga vieta. Šis amats palīdz segt daļu no mācību izmaksām. Šķirstot prāvo saņemto katalogu kaudzīti, atradu, ka dažas skolas (piemēram, Stenforda universitāte (Kalifornija), Alfrēda universitāte (Ņujorkas štats), Tailera Mākslas skola (Ņūdžersija)) uzņemtajiem mākslas maģistrantūras studentiem sedz visus mācību izdevumus, kas ir apmēram 20 000 dolāru gadā! Noteikti šīs skolas nav vienīgās ar šādu programmu, un konkurss uz tām ir pamatīgs, bet varbūt ir vērts padomāt... Runājot par dokumentu sagatavošanu, jāsaka, ka parasti katalogos ir ieliktas pieteikuma veidlapas un citi materiāli. Tikai nevajag aizmirst, ka ir nepieciešamas starptautiskās studentu pieteikšanās veidlapas, ja tādas ir pieejamas. Es iesaku sākt vākt dokumentus vismaz pusgadu pirms to nosūtīšanas, jo var gadīties dažādas neparedzētas aizķeršanās. Aprakstīšu klasisku dokumentu paketi, kas ir nepieciešama vairumā universitāšu. 1. Trīs ieteikuma vēstules no pasniedzējiem, ar kuriem ir bijusi profesionāla sadarbība pēdējā laikā. Dažkārt ir speciālas veidlapas, kas rekomendētājiem ir jāizpilda un jāpapildina ar personiskiem iespaidiem, bet tās vienmēr ir jāsūta aizlīmētās aploksnēs. 2. Oficiāls izraksts angļu valodā no mācību iestādes ar visām atzīmēm, kādas iegūtas, un ar norādi, kāds grāds ir piešķirts. 3. TOEFL (Test of English as Foreign Language) atzīmes. Šo testu var nokārtot arī Rīgā, bet tam ir jāpiesakās laicīgi, jo gan eksāmena diena, gan atbilde varbūt jāgaida ilgāk par mēnesi. Konkrētas norādes var atrast www. toefl.com. Stājoties universitātē, vidēji nepieciešams iegūt 550 (213 datora versijā) punktus. 4. Pati svarīgākā sastāvdaļa ir 20 kvalitatīvi pēdējo gadu darbu diapozitīvi (portfolio). Katras skolas katalogā ir norādīts, kā tos pakot un sūtīt, bet neapšaubāmi tieši no diapozitīviem atkarīga eksāmenu veiksme. Nekādā gadījumā nevajag sūtīt oriģinālus, bet gan to kopijas, jo skolas negarantē atpakaļsaņemšanu. Gribu uzsvērt, ka diapozitīviem patiešām jābūt kvalitatīviem un profesionāli fotografētiem. Piemēram, ASV augstskolās ir pat speciālas klases, kur tiek sagatavots portfolio iestājeksāmeniem. Jārēķinās, ka daudzi konkurenti var atļauties maksāt Ls 50 par vienu labu diapozitīvu un ir nodrošinājušies ar lieliskiem attēliem, kas uzreiz piesaista uzmanību. Pat necilu darbu pieredzējis mākslas darbu fotogrāfs var pārveidot meistardarbā, un šādi uzņēmumi, iespējams, ir vairumā. Salīdzinājumam minēšu iespējamo darbu atlasīšanas piemēru: uz skolu pieteikušies ap 300 kandidāti, un komisijai vajag caurskatīt 6000 diapozitīvu kaudzi. Ir jābūt kaut kam īpašam, lai tieši jūsējie piesaistītu uzmanību. Turklāt uz tādu konkurentu fona, kas ir gan talantīgi, gan “izmetuši” vairāk nekā 1000 dolāru par savu portfolio. 5. Bieži skolas pieprasa Resume jeb CV. Var gadīties, ka jāuzraksta autobiogrāfiska skice par savām interesēm un vaļaspriekiem – katrai skolai var būt savas nianses, kas izklāstītas to katalogā. 6. Nākamais svarīgākais dokuments aiz portfolio ir mācību iemeslu apraksts un darbības konceptuāls izklāsts. Aptuveni 500 vārdos kandidātam ir jāuzraksta teorētisks pamatojums studijām maģistrantūrā, un šis darbs var kļūt par klupšanas akmeni, jo katrs lieks vai nevietā lietots vārds var radīt šaubas un neticību par profesionālu atbilstību studijām. Jāpiebilst, ka amerikāņu māksla jau gadu desmitiem ražo koncepcijas un jaunie studenti ir labi ietrenējušies pamatot savu darbību un vēlamos rezultātus. Iemeslam studēt jābūt pietiekami spēcīgam, lai tas pārliecinātu un radītu vēlmi uzņemt tieši jūs. Nav nozīmes tam, vai šis teksts ir rakstīts ar vienkāršiem vārdiem vai pārbāzts sarežģītiem terminiem. Galvenais, ka tas ir saistošs, jūs raksturojošs un atbilst skolas koncepcijai un virzienam. 7. Sāpīgākais punkts – nauda. Ja skolas nav pārliecinātas par reālu mācību maksas segšanu, vīzu saņemt nevar. Dažas skolas jau iestājdokumentos prasa norādīt finansiālo situāciju, bet citas to pieprasa tikai pirms vīzas izsniegšanas. Mācību maksa ar visiem pārējiem izdevumiem (atkarībā no skolas) svārstās no 14 000 līdz 35 000 dolāru gadā, bet vidēji ir tie ir 16 līdz 20 tūkstoši. Stipendijas, aizņēmums bankā un kultūras fondu piešķirtā nauda ir ierastākais veids, kā segt šīs izmaksas. Visbiežāk uzņemtajiem studentiem skolas piešķir pabalstu, varbūt pat stipendiju un klāt vēl pasniedzēja palīga vietu, kas sedz lielu daļu no kopējām izmaksām. Veiksmes gadījumā skola var uzņemties segt visu mācību maksu, bet, lai samaksātu dzīvošanas izdevumus, jāpiesakās uz nedaudzo Latvijas fondu naudu. Var pat gadīties, ka skola sedz visu mācību maksu un vēl piedāvā pasniedzēja palīga vietu, kas sedz īri un pārtiku. Montana State University (Montanas štats) man piedāvāja šādus noteikumus, un domāju, ka kādam Latvijas Mākslas akadēmijas vai Kultūras akadēmijas studentam šī skola piedāvās šo vakanto vietu, jo viņi nesen ir pabeiguši jaunu mācību ēku būvēšanu un lūko paplašināt un dažādot mākslas programmu. Šī universitāte gan nav prestižo mākslas skolu spicē un atrodas tālu no lielpilsētām (toties kalnu un daudzu dabas nacionālo parku ieskāvumā). 8. Pēdējais dokuments, ko dažas skolas var pieprasīt, ir GRE (Graduate Record Examination, www.gre.com). Šis eksāmens nosaka vispārējo izglītības līmeni, bet tas ir dārgs un prasa ilgu sagatavošanos, un es iesaku izvairīties no skolām, kas to obligāti pieprasa. Starptautiskajiem studentiem visbiežāk TOEFL ir GRE aizstājējs. 9. Šajā dokumentu jūklī ir vēl kāds, no kura neizvairīties, proti – dažādu pošu (pret masalām, difteriju, tuberkulozi utt.) apliecinājums. Vēl tikai dažas piezīmes par mākslas izglītību Ziemeļamerikā. Pētot iespējas studēt maģistrantūrā, veltīju šim procesam vairākus mēnešus, iepazīstoties ar tik daudzo skolu virzieniem un prasībām. Interesanti, ka prestižākās mākslas skolas ir izteikti konceptuāli virzītas un jau sen pārkāpušas tradicionālo mākslas kritēriju robežas. Čikāgas Mākslas institūts, piemēram, savā katalogā raksta, ka viņi īpaši iesaka atkāpties no vienas nozares rāmjiem un izmantot savā daiļradē visdažādākos izteiksmes veidus. Tas nozīmē, ka tēlniecības studenti savos darbos izmanto deju, pantonīmu un režisē lugas, bet glezniecība ir izkāpusi no divām dimensijām un spēlējas ar video, programmēšanu, lāzeriem un robotiem. Līdzīgi arī Sanfrancisko Mākslas institūts aicina iziet no pierastās vides un atklāt jaunus veidus, kā iedarboties uz skatītāju uztveri. Pierastās tekstila, modes, stikla u.c. nodaļu robežas ir izplūdušas, un to studenti darbojas starpdisciplinārā žanrā. Tā ir lielākā daļā augstskolu, un ļoti iespējams, ka nevienu neinteresē, vai students jebkad ir rokā turējis zīmuli vai mālus. Var būt, ka students, kurš nekad nav zīmējis un neatšķir krāsas, tiek novērtēts augstāk par akadēmiski spēcīgi sagatavotu konkurentu, jo spēj saskatīt pasauli svaigāk un brīvāk, un tas ir svarīgs kritērijs veiksmīgai karjerai. Protams, ir skolas, kas liek uzsvaru tieši uz akadēmisko pieredzi (Pennsylvania Academy of Fine Arts, San Francisko Academy of Art College un vēl dažas), bet šādas augstskolas var uz pirkstiem saskaitīt. Laba akadēmiskā izglītība nav noteicošais faktors studentu izvēlē, un lielais vairums tagad slavenu amerikāņu mākslinieku ir bez akadēmiskā pamata. Jaunie veidi, ar kuriem viņi uzrunā auditoriju, ir viņu popularitātes pamatā. Viss jaunais, neparastais un sensacionālais ir lieliska ēsma izlutinātajai publikai. Šķēlēs sagrieztas govis un meitenītes ar dzimumlocekļiem deguna vietā jau ir bijis pasaules mākslā, un tiek meklēts kaut kas vēl citādāks un nepierastāks. Salīdzinājumam par studenta pasaules redzējuma veidošanu nāk prātā nesen The Washington Post publicētais raksts par īpaši prestižo tēlniecības nodaļu Virginia Commonwealth University. Raksta autors viesojies studentu darbu starpskatē. Tās laikā profesori tiekas ar katru studentu atsevišķi un diskutē par mākslas valodas jaunām iespējām, tiek mēgināts lauzt studenta stereotipus jeb “izsist ķeblīti no kājapakšas”. Kā piemērs minēts jauns students, kurš pārprogrammējis slaveno Doom datorspēli un nogalināmo monstru viepļu vietā ielicis savu seju. Rezultātā sašauts tiek viņš. Starp citu, runa joprojām ir par vienu no piecām prestižākajām ASV tēlniecības skolām. Interesants ir Jēlas universitātes (tā arī ir “spicāko” skolu virsotnē) mākslas programmas apraksts. Kā tēlnieks es apskatījos savas nodaļas septiņu profesoru biogrāfijas un biju tiešām izbrīnīts, ieraugot, ka visi ir profesionāli mākslas kritiķi un neviens nav tēlnieks. Objektu izgatavošana vismaz šeit šķiet izmirstam, un tēlniecība atbrīvojas no “ierobežojošās formas”. Nobeigumā tikai piebildīšu, ka ASV skolas joprojām lūkojas pēc kaut kā īpaša, eksotiska un neparasta, bet tieši par tādu var kļūt precīza un klasiska glezniecība vai tēlniecība senās Grieķijas stilā. Es nopietni iesaku padomāt par mācībām ASV, tas nav neiespējami arī studentam bez lielas naudas. Svarīgākais jau ir gribēšana izteikties, un, ja tā ir pietiekami liela, tad ar to viss arī sākas. | |
| Atgriezties | |
