Līga Marcinkeviča
Ieva Auziņa, jauno mediju kultūras centrs RIXC
|
| | 
F 5 skatās televīziju
|
| | | Žurnālu “Studija” jaunā māksliniece Līga Marcinkeviča šobrīd interesē tāpēc, ka ar savu videomākslas darbu “Sapņu varonis” viņa šogad bija uzaicināta piedalīties plaši pazīstamajā un bieži skandalozajā starptautiskajā mūsdienu mākslas biennālē Manifesta (šogad Frankfurtē pie Mainas, Vācijā). Kā viena no grupas F5 (Famous Five) māksliniecēm Līga Marcinkeviča šogad piedalījās arī starptautiskajā mūsdienu mākslas biennālē Sanpaulu, Brazīlijā (ar video un gaismas instalāciju “Baudi jauko nakti!”).
Pirms tam 90. gadu otrā pusē paralēli studijām Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā Ojāra Pētersona vadībā, jaunā māksliniece piedalījusies arī vairākos mākslas izstāžu un starpdisciplinārās kultūras projektos tepat Latvijā.
Es kā intervētāja šajā situācijā mākslinieces “attēlu” nevaru modelēt, izmantojot portretintervijās raksturīgus jautājumus, kas sākas, piemēram, ar “jūs vienmēr..”, “jūs nekad..” vai “jums raksturīgi..” u.tml. Tas šķiet nevietā, jo jaunā māksliniece liek skaidri manīt, ka “dzīvē vēlas sasniegt vēl ko vairāk”, ka līdz šim padarītie darbi un starptautiskā pieredze, kas pašreiz veido viņas portretu, varētu maldīgi tikt uztverti kā viennozīmīgas atbildes uz jautājumiem par to, ko viņa dara, kā dara un kāpēc. Visus šos jautājumus Līga Marcinkeviča var sev uzdot pati. No vienas puses, tā ir spēle, no otras, – ne visiem jaunajiem latviešu māksliniekiem raksturīga atbildība. Jau tas, ka šajos divos žurnāla atvērumos māksliniece izvēlas sevi portretēt pati, liecina, ka šoreiz vēsturi vēl pierakstīt neizdosies. Un, ja palūkojamies vēsturē, vai tad kādam labam māksliniekam viņa divdesmit sešos gados ir ticis uzcelts piemineklis, izņemot pēkšņas nāves gadījumus? Nozīmīgākie fakti profesionālajā darbībā
2001. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Mākslas maģistre. Pirms tam mācījusies Liepājas lietišķās mākslas koledžā keramikas specialitātē. 2002. gadā piedalījusies jau minētajās starptautiskajās mūsdienu mākslas biennālēs Manifesta un Sanpaulu. 90. gadu otrā pusē piedalījusies vairākās nozīmīgās mūsdienu mākslas izstādēs Rīgā: 1999. gadā – "Tauki" Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā, 2000. gadā – "Lietas" uz "Noasa", "Cilpa" Valsts Mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls". Grupas F5 (Famous Five) ietvaros kopā ar Mārtiņu Ratniku un Ievu Rubezi, kā arī ar Mākslas akadēmijas kursabiedriem (lasīt: domubiedriem) Fēliksu Zīderu, Ervinu Broku un Renāru Krūmiņu 2001. gadā rīkojusi audiovizuālu akciju bijušās rūpnīcas VEF teritorijā ar nosaukumu “pop-puve”. 1998. gadā piedalījusies arī mediju mākslas simpozijā Polar Circuit – 2 Tornio, Somijā. Visbiežāk izmantotais medijs - video. |
| | | Atgriezties | |
|
