VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Kurzemes mākslas masāža Santa Mazika Kurzemes Mākslas dienu tradīciju 1994. gadā iedibināja Talsu mākslinieki. Sākotnēji ik gadus, bet vēlāk katru otro gadu visi seši Kurzemes rajoni pēc kārtas uzņēmušies Mākslas dienu organizēšanu. Laika gaitā izmēģinātas dažādas taktikas, taču pēdējos gados svētkiem līdzi vilcies savveida nolemtības plīvurs, ne vienu reizi vien aktualizējot jautājumu par šāda pasākuma lietderību. Tādēļ radās ideja par mākslas "masāžu", kas, pirmkārt, "izmasētu" sagurušos locekļus, lai atjaunotu asinsriti, un, otrkārt, sekojot ceturtās varas - mediju paraugam, ar nemitīgo, pat uzbāzīgo klātbūtni "masētu" cilvēku prātus. Šajā masāžā vizuālajai mākslai, kas līdz šim Mākslas dienās ir dominējusi, talkā nāca arī kino, mūzika, dzeja un teātris. Visas mākslas apguva sev līdz šim neierastas vai neapdzīvotas telpas. Viena no lielajām Mākslas dienu izstādēm ("Sirds vingrinājumi") ieņēma remonta stadijā esošas topošās konferenču zāles telpas ēkā Liepājas tirdzniecības kanāla malā, bet otra - gandrīz desmit gadus slēgtā ūdens dziedniecības iestādē jeb "Vannu mājā". Liepājas Pētertirgū "Tirgus masāžas" ietvaros mākslu varēja nopirkt litros un kilogramos, lielveikalos tika lasīta dzeja kā "pievienotā vērtība" apmeklētāju pirkumiem, savukārt teātra izrāde rādīta tramvajā u.tml. | |
| Izstādē "Sirds vingrinājumi" bija pārstāvēti mākslinieki no visas Kurzemes. Uzreiz gribētu piebilst, ka te runa nav par provinces vai perifērijas mākslu. Šī izstāde atspoguļoja vizuālās mākslas procesu no izcila profesionālisma līdz izteiktam diletantismam, bet tāds tas ir it visur - vienalga, skatoties nacionāli vai globāli. Vienīgi te bija mazāki mērogi, tādēļ šo procesu bija vieglāk konstatēt. Viss ir atkarīgs ne tik daudz no vietas, cik no paša cilvēka. Ja runā par reģionu pārstāvniecību, tad jāatzīst, ka tas, cik mākslinieku darbus no katra rajona varēja redzēt šajā izstādē, bija tieši saistīts ar savstarpējo koordināciju un spēju veicināt ieinteresētību. Visvairāk mākslinieku pārstāvēja Talsus, Saldu un Ventspili, nedaudz mazāk to bija no Liepājas un Kuldīgas, bet vismazāk - no Tukuma. Ekspozīcijā dominēja glezniecība, bet tai līdzās nozīmīga vieta bija arī grafikai un fotogrāfijai. Fotogrāfs Dainis Kārkluvalks dokumentējis Talsu mākslinieku akciju "Talsu tiesa" fotostāstā "Priedes bēres", Āris Krauze iemūžinājis cilvēkus "Kaķu mājas" atklāšanā, bet Uldis Balga - mākslinieku grupas "Akciju sabiedrība" veidotās uguns skulptūras. Vairāki Talsu gleznotāji (Guna Millersone, Andris Vītols, Gunta Kalsere, Jānis Lagzdiņš) pārstāv ekspresionismu, emocijas tulkojot enerģiska triepiena un koša kolorīta valodā, bet Mihaels Ramuss dod priekšroku ģeometriskajam abstrakcionismam. Savukārt naivists Modris Sapuns vienīgi viņam raksturīgajā autortehnikā veido neliela izmēra darbus, atspoguļojot ikdienišķas ainas no galdnieku, biškopju u.c. dzīves. Telpisko perspektīvu un vienlaikus atmosfērisko vieglumu Modris Sapuns panāk ar vienkrāsaina papīra aplikāciju un smalku, punktveida zīmējumu. Līdzīgā tehnikā strādā arī Saldus mākslinieks Valdis Gūtmanis, radot krāsainas ainavas un klusās dabas. Saldus mākslinieku darbu vidū spilgtas bija Artūra Zavicka naksnīgās pilsētas, Zigurda Poļikova izteiksmīgās, abstraktās ainavas un Ilzes Zemītes portreti. Liepāju pārstāvēja grafiķe Inga Dilba ar augstspiedes un kologrāfijas tehnikā darinātu darbu ciklu "Kā Tev, sirsniņ, klājas?", kurā gandrīz anatomiski precīzi atveidota sirds, kas uz satumsinātā fona nebūt nav tik viegli ieraugāma. Līdzīgu pārdzīvojumu sagādāja Ventspils grafiķes Mārītes Klušas tušas zīmējumi, kuros māksliniece ar smalku, diagonālu triepienu vizualizē ainavu, kur viens dabas elements maigi saplūst ar nākamo. Jāņa Kupča, līdzīgi arī Armanda Zēfelda (Talsi) darbos parādās kontrasts starp racionālo un iracionālo, ģeometrisko un dabisko formu. Kas attiecas uz pilsētas ainavu, interesanti, ka tās bija tikai divu veidu. Vai nu gleznota pilsēta, kurā mākslinieks dzīvo (šajā gadījumā tās bija mājas un ielas Kurzemes pilsētās Saldū, Kuldīgā, Ventspilī, Talsos un Tukumā), vai vienīgā pilsēta ārpus Latvijas - Venēcija. Venēcijas ainavas izstādē bija eksponējusi gan Ventspils māksliniece Sarmīte Caune, gan Kuldīgas mākslinieks Juris Andersons. Nav iespējams runāt par jelkādām reģionam raksturīgām iezīmēm saistībā ar šo ekspozīciju. Pat minot, ka Talsos dominē ekspresīvā glezniecība, Kuldīgas mākslinieku darbiem piemīt košs kolorīts, liepājnieku vidū ir vairāki figurālisti, Saldus mākslinieki galvenokārt glezno ainavas, bet dažu Ventspils mākslinieku darbos nevar nepamanīt slāviskus motīvus, vienmēr pastāv izņēmumi, jo ikviens mākslinieks ir dziļi individuāla personība. Lielā ekspozīcijā katra mākslinieka individualitāti ne vienmēr var pamanīt un novērtēt, tādēļ otrajā "Kurzemes mākslas masāžas" izstādē "Vannu māja" ikviens interesents atsevišķā istabā varēja radoši interpretēt vannas tēmu. No iepriekšminētās šī izstāde atšķīrās arī ar to, ka bez redzes te mākslas darba uztverē aktīvi tika iesaistīta dzirde un oža. Konceptuālajā izstāde "Vannu māja" bija pārstāvēts internacionālu, radošu un ar atšķirīgiem izteiksmes līdzekļiem strādājošu mākslinieku loks. Tostarp Jānis Kupčs, Vilnis Bulavs, Ģirts Brumsons, F5 (šoreiz Līga Marcinkeviča, Ieva Rubeze un Mārtiņš Ratniks), franču mākslinieku grupa EXZYT: Nikolā Henningers (Nicolas Henninger), Žiljēns Bellers (Julien Beller), Damjēns Grava (Damien Grava) un citi. Daži mākslinieki darbos apspēlēja vārdu "vanna", to saistot vārdu spēlēs "vanna-panna", "vanna-debesmanna", "vanna-Anna". Šajā ziņā visizteiksmīgākais šķita "Plix trix wannā mix hommage à Marts Pujāts", īsāk sakot, Marta Pujāta dzejolis, ko Tomkas mūzikas pavadībā deklamēja Dainis Virga Purmsātos. Savukārt mākslinieks ar radošo pseidonīmu Kālis Bebruzeme "Debesmannas vannā" man-nas masā bija sazīmējis koši dzeltenus un rozā ziedus. Citi piedāvāja izmantot vannas zivju (nezināma autora darbs "Karpe diem"), zāles ("Geel pauer") vai sēņu (EXZYT, "Mush-room") audzēšanai - mākslas darbam dodot iespēju sevi radīt pašam. Mākslinieka uzdevums - vienīgi pievērst skatītāja uzmanību šim visnotaļ dabiskajam procesam. Pēdējie divi no minētajiem bija radoši, ar laiku "augoši" darbi, turpretī dzīvnieku, jo sevišķi lielas zivs ( kas vannā nevar apgriezties) ekspluatācija mākslinieka savtīgās idejas īstenošanas vārdā izraisīja vienīgi skumjas. Vienīgais video bija F5 "Es neskatos", kur iemūžinātas aktrises Ivetas Poles asaras, skatītājam apzināti radot neērtības sajūtu, kas rodas, bezpalīdzīgi skatoties uz kāda ciešanām. Sekojot modernajiem mārketinga paņēmieniem, apmierināta tika gan to skatītāju daļa, kura priekšroku dod tradicionālajai glezniecībai, gan to, kurus uzrunā citi radošās izteiksmes līdzekļi. | |
| Atgriezties | |
