VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Dena Fleivina neona gaismu maģija Inese Baranovska No 19. janvāra līdz 2. aprīlim Londonā, Heivarda galerijā, bija skatāma ievēro-jamā ASV mākslinieka minimālista Dena Fleivina (1933-1996) darbu vērienīga izstāde - Dan Flavin: A Retrospektive. | |
|
Pēc Londonas izstādi varēs apskatīt Parīzes pilsētas modernās mākslas muzejā - Musée d'Art Moderne de la Ville de Paris (9.06.-8.10.2006.) un Modernās mākslas pinakotēkā Minhenē - Pinakothek der Moderne München (15.11.2006.- 4.03.2007.). Lielās Eiropas izstāžu tūres iniciators ir Dia Art Foundation sadarbībā ar Vašingtonas Nacionālo mākslas galeriju (National Gallery of Art). Dia Art Foundation ir Ņujorkā 1974. gadā dibināta nekomerciāla mākslas institūcija ar lielu nacionālu un starptautisku nozīmi vizuālās mākslas attīstībā. Tā pārstāv un saglabā laikmetīgās mākslas objektus, atbalsta un veicina aktuālus starpdisciplinārus mākslas projektus, kā arī mākslas kritiku. Dia Art Foundation glabājas lielākā Dena Fleivina darbu kolekcija, šī organizācija veiksmīgi sadarbojas ar mākslinieka dēlu Stīvenu Fleivinu (Stephen Flavin) un Stīvu Morsu (Steve Morse), Dena Fleivina studijas (Dan Flavin Studio) menedžeri. Viņi abi arī aktīvi piedalījušies izstādes realizācijā. Denu Fleivinu droši var ierindot starp 20. gs. mākslas inovatīvākajām radošajām personībām. Lai gan viņa darbi ir katra laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas lepnums, tomēr meistara tik vērienīga retrospektīvā skate tiek veidota pirmo reizi kopš viņa nāves 1996. gadā. Dens Fleivins dzimis 1933. gada 1. aprīlī Ņujorkā. 50. gadu vidū viņš dienēja ASV Gaisa kara spēkos Korejā par aerometeoroloģijas tehniķi, pēc karadienesta, atgriežoties Ņujorkā, apmeklēja Hansa Hofmaņa Mākslas skolu (Hans Hoffman School of Fine Arts) un mākslas vēstures lekciju kursus Sociālās pētniecības jaunajā skolā (New School for Social Research), kā arī zīmēšanas un gleznošanas klases Kolumbijas universitātē. Jau 1959. gadā, vēl studējot, viņš sāka strādāt asamblāžas un kolāžas tehnikā. 1961. gadā Dens Fleivins Ņujorkā, Judson Gallery, sarīkoja savu pirmo soloizstādi un aizsāka eksperimentus ar elektrisko gaismu, veidojot darbu sēriju "Ikonas". 1965. gadā Fleivinu ģimene no Manhatanas pārceļas uz dzīvi Hudzonas upes krastos, kas ir mākslinieka iemīļotākā vieta. Tur viņš paralēli eksperimetālajiem darbiem turpina zīmēt un gleznot ainavas, kā arī nodarboties ar 19. gadsimta Hudzonas ainavu gleznotāju skolas mantojuma pētniecību. Jau 1963. gadā Dens Fleivins pilnībā atsakās no jelkādiem papildu elementiem un sāk veidot savas kompozīcijas vienīgi no neona gaismām. Pateicoties Marsela Dišāna rekomendācijai, 1963. gadā viņš iegūst William & Norma Copley fonda balvu. Tiek sarīkotas vairākas izstādes un aizsākta viena no nozīmīgākajām darbu sērijām "Monuments", kas veltīta krievu konstruktīvisma ciltstēvam Vladimiram Tatļinam. Šo darbu meistars turpināja visa mūža garumā. Eiropas mākslas aprindās Dens Fleivins kļuva pazīstams 1966. gadā pēc pirmās personālizstādes Ķelnē, Galerie Rudolf Zwirner, un viņa slavenās neona gaismas barjeru instalācijas izstādei Kunst Licht Kunst, kas notika Eindhovenā, Stedelijk van Abbemuseum. Nozīmīga loma bija arī izstādei "Minimālā māksla" Gemeentemuseum Hāgā 1968. gadā. Starp svarīgākajiem meistara mūža darbiem nosaucama lielizmēra instalācija, kas speciāli projektēta Frenka Loida Raita dizainētajam Gugengeima muzejam Ņujorkā sakarā ar tā atjaunošanu un renovāciju 1992. gadā. Vēl jāmin instalācija Lembahausā, Minhenē, kas tapa 1994. gadā, un ambiciozais interjera projekts 20. gs. 20. gadu arhitektūras stila pērlei Santa Maria Annunciata in Chiesa Rossa katoļu baznīcai Milānā, kurš pabeigts jau pēc meistara nāves 1997. gadā. Dens Fleivins ir bijis un vienmēr paliks unikāls novators, ikdienišķus utilitārus priekšmetus - neona gaismas ķermeņus ar ļoti ierobežotiem variācijas standartiem (tikai četri izmēri un desmit krāsas) - transformējot vienreizējas intensitātes un skaistuma mākslas objektos. Lai gan meistara kompozīcijas jau ir redzētas daudzos nozīmīgos laikmetīgās mākslas muzejos, Heivarda galerijas izstādē tie nebeidza pārsteigt un fascinēt. Kas ir Dena Fleivina objektu kapacitātes pamatā, kur slēpjas būtībā tik vienkāršo darbu maģiskā spriedze? Tā ir ilūziju, vīziju māksla, kaut kāds netverams vizionārs glezniecības un tēlniecības starpstāvoklis, kas balstīts uz minimālisma principiem. Tā ir māksla, kas neierobežo, bet enerģētiski uzlādē, spējot rosināt mūsu iztēli un domu. Instalāciju mākslas pionieris darbus vienmēr veidoja konkrētai videi un telpai. Savam unikālajam starpdisciplinārajam mākslas veidam Dens Fleivins atrada nosaukumu - "situacionālā māksla". Savus objektus viņš dēvēja par "strukturālajiem piedāvājumiem", kuru uzdevums ir integrēt reālus materiālus reālā vidē. Izstādē Heivarda galerijā, celtnē kas pati ir 20. gs. 60. gadu arhitektūras un dizaina ikona, Dena Fleivina neona darbi rada ideāli harmonisku saderību ar telpu. Izteiksmes līdzekļu iedarbīgais minimālisms - telpas atbrīvotais tukšums, betona lakonisms un žilbinošā gaisma - panāca pārliecinošo lielās mākslas klātbūtnes efektu jeb, paša Meistara vārdiem runājot, as plain and open and direct an art as you will ever find (tik skaidru un atvērtu, un tiešu mākslu, cik vien tas iespējams. | |
| Atgriezties | |
