MODE UN MĀKSLA
Una Meistere, “Santa”, īpaši “Studijai”
Runājot populārajā modes tendenču valodā, varētu apgalvot, ka patlaban māksla ir modē. Katrā ziņā uz nākamā gadu tūkstoša sliekšņa attiecības starp mākslu un modi ir daudzkārt tuvākas un intensīvākas nekā šī gadsimta sākumā – modernisma ziedu laikos. Savulaik itāļu un krievu futūristi, kubisti un sirreālisti izmantoja modi kā pietiekami ērtu un populistisku veidu savu estētisko ideju popularizēšanai, turpretī šodien tie bieži ir modes dizaineri, kas "izmanto" māksliniekus savu estētisko un filozofisko mērķu sasniegšanai. Pēdējo gadu laikā modes un mākslas attiecību tēmai tikušas veltītas divas vērienīgas izstādes: Florences biennāle 1996.gadā – Il Tempo e la Moda un pagājušajā gadā Londonā, Heivarda galerijā (Hayward gallery) notikusī izstāde Addressing the Century – 100 Years of Art and Fashion. Modes dizaineri kolekcionē mākslu, sponsorē mākslas izstādes un izmanto savos tērpos slavenu mākslinieku darbu motīvus... Diskusijas par to, vai tā modes daļa, ko mēdz uzskatīt par elitāro, ir vai nav māksla, aktuālas jau kopš gadsimta sākuma. Tomēr pretruna joprojām ir iepriekšējā – neraugoties uz estētisko vērtību, modes sūtība ir tikt tiražētai, pārdotai un valkātai. Ja apģērbs nav funkcionāls, to diezin vai var uzskatīt par modi, bet vai tas tūlīt klasificējams kā mākslas objekts? Un vai tā vairs ir mode, ja fantastiskiem izšuvumiem rotāta tērpa liktenis ir vadīt savu dzīvi muzejā, tā arī nesaskaroties ar cilvēka miesu? Mēģinot rast kompromisu, mode tikusi klasificēta kā lietišķā māksla. Tomēr abu ceļi bieži krustojušies, un šķīrējlaipa nereti izrādījusies tik šaura, ka striktu robežu novilkt ir gandrīz neiespējami...
|
|
|
