 SKANDĀLISTS KUĻIKS
Ar Oļegu Kuļiku sarunājas Laima Slava
Mūsu saruna notiek pirms Kuļika performance "Kukaračā", otrā dienā pēc viņa retrospektīvās videoprogrammas vakara pārpildītā "Andalūzijas suņa" zālē. Vakara norise uz mani patiesi atstāja lielu iespaidu. Gaidītā brutālā skandālista vietā pie video pults un mikrofona sēdēja drīzāk kautrīgs krievu jauneklis, tipisks briļļains brīvdomātājs – inteliģents, kas klusinātā stāstījumā, patīkami distancēti, ar vieglu ironiju, taktiski reaģējot uz labvēlīgi ieintriģētās auditorijas varbūtējām reakcijām, komentēja videomateriālā redzamo, savus pārdzīvojumus performance laikā, publikas attieksmi, kārtības sargātāju rīcību, savu mērķi un darbības rezultātus. Tēls nepārprotami izveidojās pievilcīgs un, jā, pat romantisks: cilvēks, kas ar savu ķermeni kā instrumentu, to nežēlojot, pakļaujot milzīgai slodzei un fiziskām ciešanām, metas absurdās spēlēs ar pūli dažādu sabiedrību vienaldzības, agresijas un simpātiju laukā. Domājot par ētiskām sakarībām un cilvēciskām vērtībām, kuru nozīmība pat nav jāpierāda, tikai atmiņas par to valdījumu kādreiz (vismaz vecos romānos) jāatmodina. Un sen nejusts sentiments, varu atzīties, mani pārņēma – pēc krievu kultūras varoņu dvēselīgās skaidrības ideālu noskaņām, viņu romantiskās tiekšanās, kas allaž ir neprātīga diezgan, lai kļūtu par pašvērtību un galu galā nestu skaistu varoņa nāvi. Nē, to pēdējo gan mums nevajag. Bet pati šī sajūta, saldais neprātīgas atļaušanās mirklis! Pragmatiskā "jaunās realitātes" ikdiena gandrīz jau ir izravējusi ticību tā vērtībai, un re – atgādinājums! Tāds trakais Kuļiks, ideju vadīts, pliks, ceļgalus un plaukstas nežēlodams, kā suns četrrāpus, nikni rūkdams, rāpaļā, trinot Eiropas pilsētu asfaltu, sakož ievērojamu kritiķi, sola sakost Ameriku, tomēr samulst normālas labvēlības priekšā. Jā, patiesi – romantisks varonis, īsts 19.gs. franču romantiķu programmatisks tēls – pārspīlēts savās izpausmēs, ar tieksmi uz dabiskā (dzīvnieciskā) slavinājumu, kas paradoksāli saistīts ar perverso, tomēr caur un cauri ideālists.
|
|
|
