VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| VISPASAULES NOVĒROŠANA – WORLD-INFORMATION.ORG IZSTĀDE AMSTERDAMĀ Rasa Šmite, E-LAB Kas rada informācijas saturu? Kas to kontrolē? Kas no tā gūst labumu? Izstāde World-information.org, kas veltīta pasaules informācijas struktūru apzināšanai, tapusi mākslinieku, zinātnieku un tehniķu kopīgi veiktu pētījumu rezultātā. 2002. gada novembrī un decembrī apjomīgā izstāde un konference World Info Con notika Amsterdamā, bijušajā draudzes baznīcā Oude Kerk. | |
| |
| "Informācija ir kā tīģeris – ja tā netiek savaldīta, tā tevi var
apēst," izstādes motivāciju vistrāpīgāk raksturo konferences
dalībnieks Kunda Diksits, žurnālists un mediju teorētiķis no Nepālas.
Izstādes iniciatori ir Publice Netbase/t0 no Vīnes. 2000. gadā izstāde
bija skatāma Briselē, vēlāk Vīnē, Minhenē, Helsinkos un Berlīnē. 2003.
gada martā un aprīlī tā dosies uz Balkāniem – Belgradu un Novi Sadu. Lai iepazīstinātu auditoriju ar komunikāciju tehnoloģiju attīstību, Amsterdamā bija izstādītas 32 informatīvas planšetes ar pētījumiem par pasaules informācijas sistēmām. Eksponātu vidū bija gan vēsturiskas nozīmes tehnoloģiju paraugi, gan vismodernākās mūsdienu novērošanas sistēmas, kā arī digitālās mākslas projekti, instalācijas un mākslinieku eksperimenti ar satelītiem un telekomunikācijām. Īpaša uzmanība izstādē bija veltīta informācijas politikas jautājumiem sakarā ar "paisuma vilni", kas pēc traģiskajiem 11. septembra notikumiem veļas pār pasauli tādās formās kā jauni likumi drošības uzlabošanai (ko katrs var izbaudīt, piemēram, lidostās), aizsardzības budžeta pieaugums un pilnvaru palielināšana policijai un izmeklēšanas valsts varas institūcijām. "Novērošana ir kā valsts nervu sistēma" – tā atspoguļo bailes par drošību, kas savukārt rada arvien spēcīgāku vēlmi kontrolēt visu un visus. Šī vēlēšanās padara informācijas tehnoloģijas par globālu novērošanas un kontroles sistēmu. Tas attiecas uz visām elektroniskajām komunikācijām – gan uz internetu (kurā visam, ko jūs darāt, var izsekot un kur jūsu saraksti var pārtvert un izlasīt), gan novērošanas kamerām (kuras pat Latvijā bija uzstādītas kādā skolas meiteņu tualetē – vai meiteņu drošībai?), gan uz mobilajiem telefoniem (pēc kuriem mobilo telefonu kompānijas var noteikt jūsu atrašanās vietu). Indivīda privātās dzīves telpas samazināšanās un tas, kas notiek ar viņa/viņas civilo "brīvību", varas pasaulei šķiet maznozīmīgi. Kā lai nodrošina līdzsvaru starp drošības un kontroles sistēmām? Mūsdienu pasaules paranoju izstādē atspoguļoja viens no pēdējo gadu aktīvākajiem subversīvās mākslas projektiem 0100101110101101.ORG (turpmāk – 01.ORG). Viņi arī pazīstami kā autori tādām mediju akcijām kā datorvīrusa biennale.py radīšana un izplatīšana par godu 49. Venēcijas biennāles atklāšanai un slēgtās tīkla mākslas galerijas hell.com mākslas darbu "nozagšana", lai tos padarītu pieejamus interneta publikai no sava servera. World-information.org izstādē 01.ORG piedalījās ar tīkla instalāciju VOPOS_GPS no projektu sērijas Glasnostj, kas demonstrē ideju par "atklātību" jeb "caurspīdību". Ar pirmo projektu no "caurspīdības" sērijas – life_sharing – 01.ORG mākslinieku pāris savu datora saturu padarīja pieejamu visiem potenciālajiem interneta apmeklētājiem, kuri "nebaidās apmaldīties datu labirintā, kas pārblīvēts ar projektu idejām, datubāzēm, arhīviem un personisko saraksti". Glasnostj ir absolūta digitālā "caurspīdība" un pastāvīga "pašnovērošanas" sistēma, kas atspoguļo informācijas laikmetā saasinājušās pretrunas privātajā sfērā un mānijā kolekcionēt un arhivēt personīgos datus. VOPOS_GPS interfeiss, izmantojot GPS (globālās pozicionēšanas sistēmu), izstādes apmeklētājiem un auditorijai nodrošina iespēju internetā izsekot līdzi visām 01.ORG pārvietošanās trajektorijām urbānajā vidē. (www.0100101110101101.org/home/vopos/) Šis projekts aktualizē arī vēl otru šajā izstādē skarto jautājumu: nesen gandrīz vienlaicīgi ES valstis un ASV pieņēma likumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas būtiski ierobežo intelektuālā produkta brīvas izmantošanas iespējas un tādējādi apdraud arī brīvi plūstošo informāciju, kas līdz šim tika uzskatīta par interneta visraksturīgāko īpašību. Savukārt Projekt Atol (Slovēnija) un Bureau d'ētudes & Ellipse (Francija) projekts "EMM – elektronisko mediju monitorēšana" vēlas ielauzties masu mediju pārraidītās informācijas plūsmā. Uz baznīcas jumta tika uzmontētas antenas, kas no komunikāciju satelītiem uztvēra tiešajā ēterā raidītos mediju signālus no visdažādākajām zemeslodes pusēm. Šis projekts atklāja skatītājam to neredzamo mediju pārraides daļu, kas nekad nenonāk līdz TV skatītājam. Tās galvenokārt ir ziņu pārraides, kas satur daudz vairāk informācijas nekā vēlāk CNN samontētie ziņu materiāli. Mākslinieks Marko Peļhans savu darbu komentē šādi: "Es izveidoju tikai instalāciju ar tehnisko aprīkojumu, saturs veidojas pats – no mediju pārraidītās informācijas elektromagnētiskajos viļņos." (makrolab.ljudmila.org/) Otrs Projekt Atol darbs, kas bija redzams izstādē, Trust-system 22 atspoguļo taktisko mediju ideju, kurai ir sociāli stratēģisks mērķis, šajā gadījumā – neatkarīgo mediju uzstādīšana vietās, kur tas ir nepieciešams, bet dažādu politisku vai ekonomisku iemeslu dēļ nav iespējams. Trust-system 22 ir neliels ātrgaitas bezpilotu gaisa transportlīdzeklis, aprīkots ar satelītu un radio vadības sistēmu. Tajā atradīsies FM raidītājs, uztvērējs un tamlīdzīgas iekārtas, un to varēs izmantot kā mobilo mediju translācijas staciju. Pirmais lidojums paredzēts 2005. gadā virs Balkānu debesīm – gan kontrolētajās, gan brīvajās gaisa zonās. Izstādē eksponēti arī vairāki militārās industrijas "gaisa kuģi". Piemēram, CAMCOPTER ("Kamkopteris") – ar kamerām un pozicionēšanas iekārtām aprīkots bezpilotu helikopters, ko ražoja 90. gados kājnieku mīnu meklēšanai. To visbiežāk iegādājās ASV armijas humanitārās atmīnēšanas programmas nolūkiem, bet tas ir aprīkots arī ar visdaudzveidīgāko aparatūru gan civilām, gan policijas vajadzībām, piemēram, robežkontrolei. Ievietojot spridzekļus un granātas, to var izmantot arī kā ieroci militārās operācijās. Mākslinieku grupa Kuda.org no Dienvidslāvijas izstādē demonstrēja videokaseti ar nosaukumu Safe Distance, kas tikusi ierakstīta NATO gaisa uzbrukumu laikā Dienvidslāvijai. Toreiz četras lidmašīnas izlidoja no NATO bāzes Ramšteinā (Vācijā) ar mērķi iznīcināt vairākus objektus Novi Sadas apkārtnē. Atpakaļceļā vienu lidmašīnu notrieca. Netālu no tās vietas tika atrasta videokasete (Sony Super 8) ar dokumentāciju, kas fiksē operācijas norises gaitu līdz pēdējam brīdim pirms pilota katapultēšanās. (www.kuda.org) Vairāki mākslinieku darbi izstādē bija saistīti ar datu un informācijas vizualizāciju. To faktiski varētu dēvēt par tādu kā jauna veida kartogrāfiju, kas ne tikai atspoguļo zemeslodes ģeogrāfisko vai politisko stāvokli, bet arī pētī dažādas krīzes zonas un vizualizē citas globalizācijas sekas. Vācu izcelsmes amerikāņu mākslinieks Ingo Ginters ir specializējies militāro satelītu informācijas izvērtēšanā un interpretēšanā. No šīs slepenās informācijas viņš izveidojis globusu kartes, kas ataino nozīmīgākos politiskos notikumus mūsdienās un to sekas, piemēram: "Bēgļu straumes", "Kredīta riski jaunattīstības valstīm", "Atomzemūdeņu pozīcijas pasaulē", "Miermīlīgās valstis 80. gados", "Naudas ģeogrāfiskā karte", "Mūžamežu pārpalikumu kartes", "Militāro budžetu pasaules kartes", "Valstu teritorijas pēc iedzīvotāju skaita", "Kodolizmēģinājumu karte 1945–2000", "Skābie lieti", "Černobiļas mākonis". (www.worldprocessor.com) Ar atsauci uz korporāciju dominējošo politiku biotehnoloģijas jomā mākslinieku grupa no Amerikas Critical Art Ensemble projekta "Molekulārā invāzija" ietvaros baznīcas telpās bija uzstādījuši lielu siltumnīcu – ģenētiskās izpētes laboratoriju, kurā tika diedzēti gan ģenētiski modificēti, gan nemodificēti augi. (www.critical-art.net/) Izstādē piedalījās arī RtMark – vieni no visaktīvākajiem subversīvo akciju atbalstītājiem, kas ne tikai realizē savus projektus, bet finansiāli atbalsta dažādas sabotāžas akcijas, kuras vērstas pret korporāciju visvarenību. (rtmark.com/) E-LAB/RIXC no Rīgas piedalījās izstādē ar multimediālu instalāciju RT-32: Acoustic Space Lab. Kaut arī izstāde ir par visas pasaules tehnoloģiju attīstību, tomēr vienīgais objekts, kas pārstāvēja bijušās padomju militārās rūpniecības "sasniegumus", bija Irbenes radioteleskops RT-32, kas atrodas Latvijā. Taču tas ir īpašs ar saviem gigantiskajiem izmēriem (šķīvja diametrs – 32 metri) un estētiku, kas raksturīga šādiem pirmās paaudzes radioteleskopiem, kurus PSRS sāka būvēt 50. gadu vidū. Pirmais šāda veida teleskops tika uzbūvēts Krimā, un tam bija uzticēta godpilnā misija pavadīt pirmo padomju kosmonautu Juriju Gagarinu viņa pirmajā kosmiskajā lidojumā. Irbenes radioteleskops RT-32 tika uzbūvēts 70. gados, un to galvenokārt izmantoja kā "potenciālā ienaidnieka" sarunu noklausīšanās antenu. RT-32: Acoustic Space Lab ir multimediāls pētījums par Irbenes antenas vēsturi – tās militāri slepeno pagātni un pārņemšanas grūtībām, kad antena 1994. gadā, Krievijas armijai atstājot Baltijas valstis, gandrīz tika iznīcināta. Lai izpētītu antenas iespējas mākslinieciskai jaunradei un civilām komunikācijām, 2001. gada vasarā RIXC organizēja starptautisku skaņu mākslas simpoziju, kurā piedalījās ap 30 mākslinieku, radioamatieru un mediju aktīvistu no visas pasaules. RT-32: Acoustic Space Lab iepazīstina arī ar šī simpozija rezultātiem un mākslinieku veiktajiem eksperimentiem. Simpozija dalībnieki izmantoja radioteleskopa šķīvi gan akustiskajiem eksperimentiem, ierakstot apkārtnes skaņas ainavu, gan komunikāciju satelītu skenēšanai un radioastronomiskajiem novērojumiem. Kopā ar Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VIRAC) zinātnieku Dmitriju Bezrukovu tika "novērota" Saule, Jupiters un Venera, dati tika saglabāti, lai vēlāk tos interpretētu skaņas un datu vizualizācijas programmās. RT-32: Acoustic Space Lab DVD koncepciju izstrādājuši Raitis Šmits un Rasa Šmite, vizuālās koncepcijas un video autors – Mārtiņš Ratniks, skaņa – Clausthome, izmantoti arī Karla Bjoršmarka video un citu simpozija dalībnieku tekstuālie, vizuālie un skaņas materiāli. (acoustic.space.re-lab.net) VIRAC direktors Edgars Bervalds, novērtējot mākslinieciskos eksperimentus Irbenes radioteleskopā, atzina, ka antena vēl nekad nav bijusi izmantota tik daudz un dažādos veidos. "Kaut gan šī antena vispirmām kārtām ir domāta radioastronomijai, tomēr mākslinieki ir tie, kuri var atklāt un piepildīt Universa bezgalīgās telpas, kas atrodas viņpus zinātnes robežām." Konrāds Bekers, World-information.org izstādes galvenais organizators, komentējot mākslinieku interesi par militārajām tehnoloģijām, izstādes koncepcijā pamato, ka "mākslinieki vienmēr ir bijuši to vidū, kuri vieni no pirmajiem pievērsušies jaunu tehnoloģiju potenciāla izpētei, lai meklētu iespējas izmantot šos jaunos medijus savā radošajā darbībā. Nereti mediji – tādi kā, piemēram, elektroniskās informācijas tehnoloģijas vai internets – ir radīti militāriem nolūkiem. Taču, meklējot jaunas pašizteiksmes un komunikācijas formas, mākslinieki galu galā adaptē šos medijus un padara tos pieejamus arī sabiedrības apziņā." Pēc demokrātisma tradīcijām māksla un kultūra nozīmē telpu brīvībai un pašizteiksmei. Zina Keja (Zina Kaye), skaņu māksliniece no Sidnejas, Acoustic Space Lab dalībniece, uzskata, ka "mēs esam kultūras zinātnieki, jo pētām zinātnes izgudrojumus, lai tos izmantotu kultūras vajadzībām". Taču kā lai pārvar šaubas, vai dažreiz nenotiek arī otrādi – vai mākslinieku eksperimenti nevar tikt izmantoti militārās zinātnes vajadzībām? 2002. gada oktobrī notikušajā konferencē Bridges 2 Banff centrā Kanādā ieklausījos kādas amerikāņu mākslinieces stāstījumā par mediju mākslinieku jaunajām iespējām saņemt projektu finansējumu ASV militiārās izpētes programmās. Amsterdamā, pārrunājot šos jaunumus, Marko Peļhans, kas šobrīd strādā par pasniedzēju Kalifornijas universitātē Santabarbarā, arī apstiprināja, ka ASV aizsardzības dienesti pavisam nesen ir sākuši interesēties par mākslinieku darbību – jo īpaši sadarbības tīklu veidošanā un komunikāciju tehnoloģiju radošā izmantošanā. Izrādās, ka ASV varas pārstāvji vēlas izpētīt mākslinieku izdzīvošanas mākslu, kas varētu kalpot par modeli kādā neparedzētā krīzes situācijā. Kā mākslinieki, kam gandrīz nekad netiek dota nauda, tomēr spēj izdzīvot? Tas gan vairāk izklausās pēc fantastikas. Bet, kā teica kanādiešu mākslinieks Marks Tuters, kas nesen viesojās RIXC ar ievadlekcijām par jauno GPS tīklu, "iespējams, šis ir laiks, kad mēs jau dzīvojam zinātniskajā fantastikā". world-information.org | |
| Atgriezties | |
