VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Rietumu māksla no Austrumiem Raimonds Kalējs Izraēlas laikmetīgās mākslas izstāde „Sapņi un drāmas” Mākslas centrs „Zuzeum” 07.10.–05.11.2017. | |
 Skats no Izraēlas laikmetīgās mākslas izstādes „Sapņi un drāmas” Publicitātes foto | |
| Kādreizējās „Sapņu fabrikas” nu jau viņsaulē aizgājušie centieni kļūt par Rīgas kultūras dzīves epicentru šobrīd reanimēti ar mākslas mecenātu Zuzānu ģimenes rokām un ar pilnasinīgu donoru atbalstu atdzimuši jaundibinātajā mākslas centrā „Zuzeum”, kas savu ceļu uzsācis nevis ar viegli rutinētu pašmāju daiļradi, bet gan ar portāla arterritory.com organizatorisko palīdzību kultūrmīļu sabiedrībai piedāvājot radošās izteiksmes valodās bagātu izstādi no tālās Izraēlas. Neskatoties uz manu rūdīto skepsi pret visu svešo, izstāde mani pārsteidza un pat aizrāva, gluži kā ceļotāju, kurš pēkšņi nokļuvis nekad neredzētā ģeogrāfiskā lokācijā, kur līdzās skarbi baisām aizām un ļauniem sapņiem mirdz tirkīzzilas piejūras smilšu pludmales un mītiski monstri mijas ar austrumnieciski valšķīgām 1001 nakts daiļavām un kultūras artefaktiem. Kā izstādes katalogā raksta tās kurators, Becalēla Mākslas un dizaina akadēmijas Jeruzalemē pasniedzējs Rojs Brands (Roy Brand), „šī izstāde ir par mūsdienu Izraēlu – par tās vitalitāti, tiešumu, vulgaritāti, jautrību, par augstajiem sapņiem un klusajām drāmām. [..] tās kultūra un māksla [..] ir vienlaikus gan laicīga, gan mītiska, un tajā sajaucas šodienas konflikti, pagātnes traumas, skarba realitāte un cēli ideāli”. Eksponētās gleznas, grafikas, objekti un videodarbi ģeogrāfiski vienotā kontekstā raksturoja vietas un laika nepārprotamo nozīmi gan politiskā un reliģiskā, gan arī dziļi personiskā un iluzori vēlamā aspektā, ļaujot skatītājam kļūt par liecinieku informatīvās mediju telpas nesakropļotām patiesībām, kas pasniegtas iesaistīto aculiecinieku – mākslinieku – stāstos. Šīs auditorijai izstādītās mūsdienu utopijas „inženieru” – skaitā 14 – vidū bija gan gados jauni, gan nobrieduši Izraēlas mākslinieki ar jau izkristalizējošos spēcīgu un pasaulē atpazīstamu rokrakstu: Porats Solomons (Porat Solomon), Dors Guezs, (Dor Guez), Nira Hoda (Nir Hod), Gajs Zagurski (Guy Zagursky), Noa Eškols (Noa Eshkol), Avners Ben-Gals (Avner Ben-Gal), Sagita Mecamere (Sagit Mezamer), Erezs Izraeli (Erez Israeli), Kerena Jeala Golana (Keren Yeala Golan), Mariks Lehners (Marik Lechner), Daniels Kiczaless (Daniel Kiczales), Eitans Ben-Moše (Eitan Ben-Moshe), Sigalita Landava (Sigalit Landau) un Jehudita Sasportasa (Yehudit Sasportas). No redzētā kā emocionāli un estētiski tuvāko sev izkristalizēju mākslinieci Sigalitu Landavu, kas sadarbībā ar Jotamu Frommu (Yotam Fromm) radījusi darbus „Sāls kristālu kāzu kleita IV” (2014) un „DeadSee” (2005). Veidojot pirmo, autore garu, melnu, pēc 20. gadu modes parauga šūtu kleitu divus mēnešus ilgi gremdējusi Nāves jūras sāļajā ūdenī un fotogrāfijās fiksējusi tās pakāpenisko brīnumaino pārklāšanos ar sāls kristāliem – kas analoģijās sasaucas ar jidiša klasiskās lugas „Dibuks” varones, līgavas Leas, spirituālajām metamorfozēm, eksorcisma rituālā atbrīvojoties no ļaunajiem gariem. Otru – Landavas slaveno videodarbu „DeadSee” – „Zuzeuma” apmeklētāji varēja lieliski baudīt no otrā stāva augstumiem. Darba nosaukuma ģenēze saistāma ar angļu valodas vārdu savienojumu „Nāves jūra” un „mirušie redz” saspēli: tie tiek izrunāti fonētiski vienādi un Landavas darba kontekstā dziļi sasaucas ar nāves un mūžības garīgo mijiedarbību. Darbs, kas rotējošas spirāles veidā radīts no 500 arbūziem un pašas mākslinieces kailā ķermeņa, filmēts no putna lidojuma, ļaujot skatītājam meditatīvi uztvert ūdens un matērijas nesteidzīgo dinamiku. Jeruzalemē strādājošais mākslinieks un mūziķis Daniels Kiczaless videodarbā „Vēstnesis” – savā performancē Skopus kalna galā – ar ģitāru un dziedājumu bija veidojis skanīgu dialogu ar palestīniešu muedzina aicinājumiem uz musulmaņu lūgšanām, tā konceptuāli savienojot Rietumu un Austrumu mūzikas tradīcijas un apliecinot šo kultūru iespējamo harmonisko līdzāspastāvēšanu. Uzsvērtu un plašu atskatu uz mākslas vēsturi un laikmetīgās mākslas neierobežotajām materiāltehniskajām, kā arī stilistiskajām atsaucēm savos darbos pauda tēlnieks Gajs Zagurskis, eksponējot dabīgā lielumā jauktā tehnikā radītu guļoša degunradža tēlu – līdzās popkultūras ikonām radniecīgajiem krāsotajiem koka totēmiem un izšuvumiem rotātām tērauda sijām. Katrs no autoriem ir dziļi individuāls, un vienojošais faktors šajā gadījumā bija tikai apzināta piederība etniskam veselumam ar noteiktu arhetipisku kultūras mantojumu, laikmetīgu ģeopolitiku, reliģijām, kolīzijām un dzīves pieredzi. Eksponētie sapņi un drāmas nebija tikai stāsts par Izraēlu – tas bija vēstījums par dziļu un senu saikni ar visu Rietumu civilizāciju, par vienādi sarkanām asinīm, sāpēm un mīlestību, par labākas pasaules meklējumiem, kuru globālā manifesta valoda ir mūsdienu māksla. | |
| Atgriezties | |
