VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Raiņa muzejs „Tadenava”– saules šūpulis Ingūnas Eleres stāstījumu pierakstīja Agnese Jeromāne | |
| Pirms trim gadiem mūsu birojam H2E tika uzticēta projektu sērijas – ekspozīciju dizaina Raiņa un Aspazijas memoriālajām telpām Tadenavā, Rīgā un Jūrmalā – izstrāde un izveide. No šiem trim projektiem Raiņa memoriālais muzejs Tadenavā līdz šim brīdim ir viens no radoši izaicinošākajiem dizaina projektiem manas karjeras laikā. Dažreiz tieši šķietami vienkāršākās lietas prasa vislielāko atdevi un pārdomas. Idejas un koncepciju iedvesmoja gan vietas telpiskais aspekts, gan apkārtējās vides noskaņa un atmosfēra. Raiņa dzimtā vieta Tadenava 19. gadsimta 60. gados piederēja viņa tēvam Krišjānim Pliekšānam, un šajā laikā celtā pusmuižas dzīvojamā māja un šķūnis joprojām ir saglabājušies autentiski savā dabiskajā vidē. Šeit Rainis pavadīja pirmos trīs dzīves gadus, un pētījumi liecina, ka bērna personības veidošanā šim periodam ir noteicošā loma. Eksponāts šajā gadījumā bija pati ēka un vide, kurā uzauga ģēnijs. Tas kļuva par nozīmīgu apstākli mūsu pētnieciskajā darbā un konceptuālās vīzijas izstrādē. Tomēr jāpiebilst, ka mums ļoti svarīgs bija arī faktoloģiskais materiāls. Muzeja rīcībā esošās laikmeta liecības, kas veidoja līdzšinējo ekspozīciju, diemžēl izrādījās gadu gaitā uzkrātas no citām vietām. Nespējām lietas, kas nav autentiskas, nodot skatītājam kā īstu vērtību. Tādēļ, kopā ar Holgeru Eleru strādājot pie idejas attīstības, izvēlējāmies tai pieiet radoši un meklēt risinājumus, kas apspēlētu šo vēsturisko ainu caur sajūtām un tēlainību, – radot jaunu, bet tai pašā laikā līdzvērtīgu pieredzi. Līdz ar to autentisku materiālo liecību trūkums par Raiņa bērnību noteica jaunās ekspozīcijas saturu – tā tika veidota kā spēle, kas rosina saskatīt un saklausīt to, kas ir iespaidojis Raiņa dzīves sākumposmu. Mazam bērnam pasaule veidojas galvenokārt no lietu materialitātes, kas tiek piedzīvota pieskaroties kokam, vērojot dārza ainavu caur logu, sajūtot saules gaismu uz ādas, vecāku smaržu, ģimenes mājīgo rosību. Tieši šī fiziskā pieredze un saulainās bērnības sajūtas kļuva par noteicošo virzienu ekspozīcijas konceptuālajam risinājumam. | |
 Raiņa muzejs „Tadenava”. Dunavas pagasts, Jēkabpils novads Foto no dizaina biroja H2E arhīva | |
| Tādējādi viens no sarežģītākajiem dizaina uzdevumiem šajā projektā izrietēja no jautājuma: kā ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem panākt maksimālu efektu, vienlaicīgi nezaudējot saturu? Neizmantot tehnoloģijas un digitalizāciju nebija mūsu pašmērķis, drīzāk organiska nepieciešamība, kas parādījās darba gaitā. Palēnām idejas par sajūtām, kuras vēlējāmies nodot, realizējās, radot ekspozīcijai jaunus objektus, kuri savstarpēji veido telpiski secīgu taktilu spēli, kas skatītāju, interaktīvi iesaistot, izved cauri mājas istabām. Spēles objekti atklāj gan Raiņa agrās bērnības epizodes – uz tām norāda, piemēram, koka šūpulītis, kuru var kustināt, ģimenes locekļu auguma atzīmes pie durvju stenderes, skaitļošanas galds –, gan vienlaicīgi citē viņa daiļradi – kā saules motīvs, kas caurvij visu muzeja tematiku, stratēģiskā galda spēle „Zelta zirgs” un vārdu izspēles. Savā ziņā šis dzejnieka bērnības muzejs, iespējams, netieši atklāj tos galvenos vides elementus viņa dzīvē, kas vēlāk juristu Jāni Pliekšānu izveidoja par dižo literātu Raini. Strādājot pie šī projekta digitalizācijas laikmetā, kad viss noris tik straujos tempos, brīžiem šķita, ka varbūt izvēlētais virziens nav piemērots, tomēr galarezultātā par šo risinājumu esmu guvusi atzinību. Gan no saviem bērniem, kuriem memoriālā muzeja apguve šķita aizraujoša un interesanta, – bet bērni, kā zinām, šādos jautājumos mūsu dienās ir ļoti prasīgi –, gan no pasūtītājiem. Nesen par šo ekspoziju ieguvām SEGD Starptautiskā Dizaina balvu Merit award 2017 kategorijā „Ekspozīciju dizains”. Šīs atzinības man nozīmē daudz, jo ļauj uzdrošināties riskēt un meklēt jaunus radošus ceļus katram projektam, pie kā strādāju. Nenobīties no neveiksmēm, šaubām un pētnieciskā darba. Tikai tā var tapt unikāli projekti, kas kā noslīpēti dimanti izgaismo mūsu pašu kultūras un mākslas vērtības un vienlaikus veicina jaunradi. Tadenava ir mazapdzīvota vieta Sēlijā, un šobrīd Raiņa muzejs ir kļuvis par lokālo 4 kultūras centru apkārtnes iedzīvotājiem. Arī tas priecē – ne tikai atdzīvināt pagātnes stāstus, bet ļaut kultūras mantojumam uzplaukt dažādos veidos, dizainam un telpai strādāt vairākos līmeņos, kļūstot par saistošu ceļojuma galamērķi daudziem. Līdzīgu pieeju – izcelt vietas unikalitāti un satura esenci – mēs izvēlējāmies, veidojot arī ekspozīcijas Raiņa un Aspazijas vasarnīcai Jūrmalā un Raiņa un Aspazijas mājai Rīgā. Katrai vietai ir savs stāsts, savas sajūtas un, manuprāt, tas arī ir pats svarīgākais – nodoties to meklējumiem, pētīt atrasto un attīstīt idejas. Reizēm pirmais, it kā rūpīgi izstrādātais koncepcijas virziens var nenostrādāt, kaut esi iepazinis vietu, tā teikt, līdz kaulam. Jo, lai sasniegtu labu dizainu, ir jākļūst par patiesu pētnieku. Svarīgi ir ļauties šim piedzīvojumam un degt ar visu sirdi. Tad par padarīto būs prieks ne tikai pašam, bet arī citiem. | |
| Atgriezties | |
