VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Senākas un nesenākas liecības Andrejs Ģērmanis Uldis Zemzaris. „Latvju cilvēki un daba” Jūrmalas pilsētas muzejs 31.05.–16.07.2017. | |
 Uldis Zemzaris. „Kārlis Miesnieks”. Audekls, eļļa. 142 x 100 cm. 1978 Foto: Ojārs Martinsons | |
| Gleznotājs Uldis Zemzaris, kuram tuvojas 90. gadskārta (2018. gada 24. februārī), šovasar savā dzimtajā pilsētā Jūrmalā bija sarīkojis plašu retrospektīvu savu gleznu un zīmējumu izstādi. Zemzaru dzimta ir nostiprinājusies Latvijas kultūrvēsturē ar sasniegumiem glezniecībā, mūzikā un literatūrā. Tie, kuri atceras latviešu kultūras nozaru saviļņošanos pagājušā gadsimta 50. gadu vidū, pēc personības kulta tā saucamo kļūdu pārskatīšanas, labi atminas arī jauno, enerģisko portretistu Uldi, kas bija pilns rainisku, brīvdomīgu ideju un ap sevi pulcināja vidējās paaudzes un jaunos māksliniekus. Jaunajā kultūras vilnī sabiedrība ieraudzīja arī publicistiski un mākslinieciski asos dzejniekus Ojāru Vācieti un Imantu Ziedoni, dramaturgu Gunāru Priedi, arhitektus, mūziķus un lietišķās mākslas speciālistus. 1955. gadā Uldis Zemzaris mākslas akadēmijas pagalmā gleznoja diplomdarbu „Rainis Jūrmalā” (Rozentāla mākslas skolas audzēkņi, arī es, bija tam liecinieki); vēlāk nāca Imanta Ziedoņa portrets pie ugunskura, daiļās un romantiskās „Ilzes”, virkne kultūras darbinieku portretu eļļas tehnikā un zīmējumos. Periodikā parādījās Ulda Zemzara stāsti. Gadiem ejot, pieauga mākslinieka meistarība un popularitāte, rokraksta atpazīstamība. Regulāri notika gleznu un studiju izstādes Rīgas Izglītības darbinieku kultūras namā (Skolotāju namā). Bija meistaram arī daži „sāņugājieni” – piemēram, abstraktu gleznojumu izstāde Rīgā, Mākslinieku namā („Es arī tā varu”). Zemzara vārds izskanēja arī Vissavienības mērogā (tāds termins toreiz eksistēja), Maskavā iznāca grāmata par gleznotāju. Viņam tika piešķirts Nopelniem bagātā mākslinieka tituls. Cita citai sekoja personālizstādes Rīgā, Jūrmalā, Tartu, Maskavā, Sidnejā, Otavā, Kolumbusā, Ņujorkā, Bostonā un citviet. Kā mēs šodien raugāmies uz Ulda Zemzara mākslu? Pirmkārt, kā uz vērtīgu sava laika (tālaika) liecību, kā uz cienījamu muzejisku un dokumentālu lielumu. Bet, manuprāt, daudzos darbos – gan gleznās, gan zīmējumos – mākslinieks spējis ielikt tādu emocionālo spriegumu un dzīvo nervu, kas ir nepieciešams un atbilstīgs jebkuram laikam un uzrunā arī šodienas skatītāju. Skeptiķis varbūt sacītu: es to jau zinu, dodiet man kaut ko jaunu un pārsteidzošu! Es savukārt ieteiktu: aizejiet uz izstādi otro, trešo reizi un, priecājoties par jau zināmo, smeliet vēl dziļāk! Ja samanāt rutīnas kārtiņu, patīriet to (savā apziņā) nost, uzticoties vērtīgajam pamatam, uzticoties talantam. Jūrmalas muzeju savai izstādei Uldis Zemzaris izvēlējās, jo jūtas piederīgs Jūrmalai, kurā piedzimis un uzaudzis, un arī tādēļ, ka muzeja izstāžu zāle ir gaiša un apjomīga. Cita starpā – tālajos padomju gados Uldis Zemzaris bija Jūrmalas mākslinieku grupas izveides iniciators un pilsētas mākslinieku izstāžu organizētājs vēl pirms grupas galīgās apvienošanās 70. gados. Ekspozīciju ievadīja 1995. gadā gleznotais pašportrets un viena no krāšņajām magoņu gleznām, kas blakus portretiem ir Zemzara „firmas zīme”. Starp izstādītajām ainavām gribas atzīmēt gleznu „Augusta nakts” (1983). Cieņas apliecinājums savai dzimtai ir „Mātes portrets” (1975), „Vecmāmiņa Marija Zalstere” (1983) un „Tēva portrets” (2012). Mākslinieks gleznojis arī savu dzīvesbiedri Ilzi un citus tuviniekus, bet viens no izteiksmīgākajiem darbiem ir viņa skolotāja, izcilā latviešu mākslas klasiķa Kārļa Miesnieka, portrets pilnā augumā (1978). Baltu galvu, gandrīz zaudējis acu gaismu, augumā garais vecmeistars ar lepnu stāju un rokas žestu raksturots kā dižs garīgs lielums un, varētu pat teikt, latviešu stiprās nācijas simbols. Portretēti arī citi populāri latviešu mūzikas un literatūras pārstāvji. Pie vienas no izstāžu zāles sienām bija skatāma šoreiz neliela, bet raksturojuma un profesionalitātes ziņā spēcīga virkne Ulda Zemzara ogles zīmējumu (arī ar tušas un temperas pielietojumu). Kā ražīgs zīmētājs mākslinieks pazīstams jau no pašiem savas jaunrades sākuma gadiem. Savulaik, kad Latvijā regulāri rīkoja zīmējumu izstādes, Ulda Zemzara darbi vienmēr bija to centrā. Žurnālā „Karogs” viņš skopās grafiskās līnijās prata iemūžināt mūsu dzejniekus un prozaiķus. Izstādē bija pārstāvēti diriģenta Haralda Medņa, aktiera Eduarda Pāvula, dzejnieku Jāņa Petera un Imanta Ziedoņa sulīgi veidotie portretējumi. Virtuozitāte un izteiksmes spēks sasniegts meitas Laumas un diriģenta Edgara Tona portretos. Izstādes atklāšanā uzrunu teica pats mākslinieks, kurš ir spilgts raksturotājs gan savā krāsu un formu valodā, gan arī asprātīgajā un tēlainajā vārdiskajā izteiksmē. Klātesošie varēja noklausīties dzīvesgudras un talantīgas personības liecības par dzīves un daiļrades situācijām un problēmām mūsu vidē nesenā un senākā pagātnē. | |
| Atgriezties | |
