VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Sajūtu ieņemšana
Maija Demitere
Starptautiskā mākslas rezidence un starpdisciplinārā mākslas laboratorija „ROJA ART Lab”
09.07.–22.07.2017.
 
Skats no Endrū Patersona performances. 2017
Foto: Maija Demitere
 
Atskatu uz „ROJA ART Lab” noslēguma notikumiem gribas sākt ar izvilkumu no īru mākslinieka Siarana Neša (Ciran Nash) performances: „ .. occupy sun, ieņemt sauli, occupy sand, ieņemt smiltis, occupy sea, ieņemt jūru, occupy satellites, ieņemt satelītus, occupy scientifically, ieņemt zinātniski .. ” Taču laboratorijas mākslinieki neradīja „ieņemšanas”, bet drīzāk – iekļaušanas, integrēšanas sajūtas. Roja ar tās vietām un iedzīvotājiem atstāja mazas, bet pašpietiekamas salas iespaidu, bet mākslinieku rezidences norise un tās rezultāti atbilda jebkādiem iepriekš iedomātiem pieņēmumiem par to, kādai būtu jāizskatās „īstai mākslas rezidencei”.

Neša performance „Occupy_SomethingSometimeSomewhere / Ieņemt_ kaut ko kaut kad kaut kur” sākās stīvi, bet pārliecinoši – performances runātāji skaļā balsī lasīja sagatavoto tekstu improvizētā skatuves noformējumā:

„ .. occupy seats, ieņemt sēdvietas, occupy steering committees, ieņemt vadības komitejas, occupy summit meetings, ieņemt augstākā līmeņa sanāksmes, occupy scaremongering, ieņemt panikas celšanu .. ” Gribas citēt vēl un vēl, lai atdarinātu to sajūtu, kas radās, stāvot laukumā pie Rojas Kultūras centra, – ilgi, neērti, pamīšus poētiski un utopiski, aizskarot sociālas un politiskas tēmas un tautai atpazīstamus un sāpīgus motīvus – vispārpieņemtus „sliktos” atslēgas vārdus. Apmēram performances vidusdaļā noskaņa mainījās – daži skatītāji beidzot saņēmās pievienoties uzsaukumiem vismaz latviešu valodā, radot tādu slinkas atbalss noskaņu; runātājiem sāka piņķerēties teksts, tāpēc ik pa laikam izskanēja pārteikšanās un burtošana, kuru pavadīja arī viegla ķiķināšana. Skarbā sprediķošana kļuva uzjautrinoša un dzīva. Droši vien tā tas nebija domāts, un runātāji drīzāk nogura vai sakautrējās no būšanas uzmanības centrā tik ilgi.

Teicēju striktais balss tonis pilnīgi nesaderēja ar Rojas vides noskaņām, tomēr atbalsojās domās vēl ilgi pēc performances noslēguma. Ieņemt! Pieminēt, nosaukt gan labo un skaisto, gan pilnīgi neitrālo, gan negatīvo. Vienmēr nav nepieciešama proaktīva darbošanās, varbūt pietiek ar atgādināšanu.

Endrū Patersona (Andrew Paterson) performances ievadruna sākotnēji radīja sajūtu, ka idejas un praktiskā darbošanās savilktas kopā „aiz matiem” – Māras zīmes ievilktas no māla gatavotos marinēšanas trauku atsvaros; picu gatavošana, izmantojot rezidences laikā marinētus dārzeņus; māls kā Māras dāvana...

Un tomēr – noskaņa pagalmā, kur notika darbnīca un performance, picas un marinēto dārzeņu nogaršošana, kā arī dziesmas un sarunas veidoja brīnišķīgas sajūtas: notika tieši tā, kā tika pieteikts programmā – „Patersons gatavos picas, lai skulptūras veidojas apmeklētājos”. Patersons pēta dārzeņu fermentēšanu kultūras mantojuma kontekstā; apgūstot dažādas pārtikas apstrādes metodes, tradīcijas un nozīmes, un viņš ir spējis izveidot sociālo tīklu un zināšanu bāzi, lai pārliecinoši runātu par tautas metodēm, kas tiek pielietotas ēdiena saglabāšanā, plašākā starpdisciplinārā pētījuma kontekstā.

Saules, jūras un smilšu ieņemšana notika vakarā, saulrieta laikā, kad Rojas jūrmalā bija skatāms Milas Paničas (Mila Panic) videodarbs „Nepārtrauktā ainava”. Video bija redzams saulriets, kas filmēts apmēram tajā pašā vietā, kur tas pēc tam tika demonstrēts uz smiltīs ierakta ekrāna. „Nepārtraukto ainavu” nedaudz bojāja vāji sadzirdamā video skaņa – jūras šalku ieraksti – un neprecīzais izstādīšanas leņķis. Ne pārāk unikālā ideja tomēr izskatījās īstenota ar iedvesmu, bet patīkamo sajūtu priekšnosacījums noteikti bija arī rezidences jaukā noskaņa, sārtās debesis un siltais gaiss.

Franču mākslinieku Annemarijas Ženū (Anne-Marie Jeannou) un Zīgfrīda Vaplera (Siegfried Wappler) performatīvā instalācija noslēdza notikumu ar diskotēku un košām, krāsainām un arī interaktīvām vizualizācijām uz sienas. Šeit beidzot varēja redzēt arī vietējos Rojas jauniešus, kas izklaidējās, spēlējoties ar „gaismu šovu”. Priecīga un visiem saprotama māksla – slāņos salikti visi iespējamie videoefekti, skaidra un tieša interaktivitāte – ļāva „ieņemt” sporta laukumu.

„ .. occupy still, ieņemt joprojām, occupy spirit, ieņemt garu, occupy stop at nothing, ieņemt apstājoties pie nekā.” Ieņemt vai iekļauties, bet galvenais – ar atvērtu prātu un sajūtām.
 
Atgriezties