VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 No LNB Mākslas lasītavas | |
| Christo and Jeanne-Claude. Water Projects. Ed. by Germano Celant Milano: Silvana Editoriale, 2016. 343 p. ISBN 9788836633579 Jau vairāk nekā 50 gadus mākslinieku dueta Kristo un Žannas Klodas vides mākslas objekti ir izcēlušies ar vizionāru domas lidojumu un grandiozu realizāciju. To laika mērogi ir nesamērojami – kāda projekta iestrāde var sākties desmitiem gadu iepriekš, bet instalācija pastāv tikai divas nedēļas. Ideju par „Peldošo molu” mākslinieki izloloja jau 1970. gadā, bet instalācijas realizācija notika tikai 2016. gada vasarā, kad trīs kilometru garais mols savienoja Sulcāno pilsētu ar Montizolas un Sanpaolo salām Izeo ezerā. Tajā pašā gadā Brešas pilsētas muzejā norisinājās mākslinieku radošajiem projektiem veltīta retrospektīva izstāde. Veidojot izstādi un katalogu, mākslas vēsturnieks, kritiķis un kurators Džermano Čelants atlasījis nozīmīgākos vides mākslas objektus un īpašu uzmanību veltījis septiņiem „Ūdens projektiem” (1972–2016). Katalogs bagātīgi ilustrēts ar projektu skicēm, rasējumiem, maketiem un fotoreportāžām, atspoguļojot darba procesu, kā arī pašu instalāciju. Protams, tas neatsver klātbūtnes pārdzīvojumu, staigājot pa molu Izeo ezerā, tomēr mākslas darbu dokumentācija ļauj izprast un apbrīnot šo lielizmēra objektu detaļas un nianses. Bibliotēkas krājums nesen papildināts arī ar albumu, kas veltīts vienam no tehniski sarežģītākajiem Kristo un Žannas Klodas projektiem – „Ietītais Reihstāgs” (1971–1995) –, kuru pēc ilgām diskusijām 1994. gadā apstiprināja Vācijas valdība. Knight, Cher Krause. Public Art: Theory, Practice and Populism Blackwell Publishing, 2012. 187 p. ISBN 9781405155588 Saskaņā ar definīciju par publisku mākslu dēvējami mākslas darbi, kas paredzēti plašai auditorijai un ir izvietoti vietās, kur piesaista publikas uzmanību. Tomēr pats fakts, ka mākslas darbs atrodas parkā vai autoostā, vēl nepadara to par publisku – publisks tas kļūst tikai tad, ja skatītājam ir pieejams ne vien fiziski, bet arī emocionāli un intelektuāli. Savukārt jautājums par sabiedrības gaumi un spēju saprast mākslu ir sarežģīts, jo pati sabiedrība nav viengabalaina. Cik liela auditorija mākslas darbam „jāsasniedz”, lai to uzskatītu par publisku? Vai publiskās mākslas lauciņš ir strūklakas, pieminekļi un piemiņas vietas, vai arī „augstajai mākslai” vajadzētu vairāk nākt laukā svaigā gaisā? Grāmatas autore analizē publiskās mākslas attīstību kopš 20. gs. sākuma, kad valsts programmās pirmo reizi tiek runāts par mākslu kā institūciju, par ko valstij nepieciešams rūpēties, gluži tāpat kā tā rūpējas par veselības aprūpi un izglītību, jo māksla veicina pilsoņu personības izaugsmi un uzlabo dzīves kvalitāti. Lai arī grāmatas centrā ir ASV publiskās mākslas piemēri, skatītie jautājumi pilnībā attiecināmi uz publisko mākslu vispār. Langen, Silvia. Outdoor Art: Extraordinary Sculpture Parks and Art in Nature Munich; London; New York: Prestel, 2015. 207 p. ISBN 9783791381183 Izdevums sniedz iespēju ielūkoties krāšņā mākslas vēsturnieces un kolekcionāres veidotā albumā, kurā apskatīti 25 pēc autores ieskatiem neparastākie un novatoriskākie mūsdienu vides mākslas objekti un skulptūru dārzi no visas pasaules. Šie darbi ir ievērības vērti, pateicoties to unikālajai saspēlei ar apkārtējo dabisko vai cilvēka veidoto vidi, kā arī to pārsteidzošās atrašanās vietas vai, atsevišķos gadījumos, nenoliedzami arī iespaidīgā mēroga dēļ. Apskatīto mākslas darbu dažādībai ir tikpat plašs spektrs, cik kontrastainu vidi var sajust dažādos zemes platuma grādos un apstākļos: no arhitektoniskām skulptūrām tuksneša vidū līdz skulptūru parkam Karību jūras dibenā, no sirreālistiska Ēdenes dārza tropiskajos lietusmežos līdz Jaunzēlandei, kur simtiem hektāru plašs zemes klajums atgādina spēļlaukumu gigantiskām mākslinieku instalācijām. Katrs parks ir atšķirīgs ne vien topogrāfiski, bet arī konceptuāli savā idejā vai tēmā – piemēram, vēstot par ekoloģijas problēmām vai apkārtnes pamestību, noskaņojot uz garīgu apceri vai iepazīstinot ar zinātniskām idejām. Grāmata patiešām spēj pārsteigt, parādot, cik neierobežotas iespējas mākslai paveras ārtelpā. Please Touch: Sculpture for a City. Ed. by Peter Mackeith St. Louis, MO: Gateway Foundation; Munich: Prestel, 2016. 184 p. ISBN 9783791382890 2016. gadā Gateway fonds sadarbībā ar pilsētas domi pilnībā pārveidoja divus neapdzīvotus kvartālus Sentlūisā (ASV), radot „pilsētas dārzu” (Citygarden) – vienlaikus skulptūru parku, botānisko dārzu un spēļlaukumu –, kurā uzstādīti 24 pazīstamu 20. gadsimta un mūsdienu mākslinieku darbi. Parks ir atvērts augu diennakti, tas nav iežogots, un tā apmeklētājiem ir atļauts skulptūrām pieskarties un pat uz tām kāpt – tātad veikt darbības, kas parasti saskarē ar mākslas objektiem nav pieļaujamas. Te ir gan abstrakti, gan figuratīvi, gan gigantiski, gan cilvēka izmēra darbi. Dārzā ir arī četrus metrus plata videosiena, uz kuras tiek rādīti foto, videomākslas darbi un filmas. Grāmata piedāvā fascinējošu „pilsētas dārza” mākslas darbus dokumentējošu fotogrāfiju izlasi, kā arī reflektē par to, kāda ir publiskās mākslas loma mūsdienās. Līdz pat 19. gadsimta beigām tā kalpoja galvenokārt valdniekiem un reliģijām. Taču tagad publiskā māksla, kas reiz bijusi varas instruments, tiek lietota, lai pretotos varām vai lai ironiski dekonstruētu pompozus simbolus un hierarhijas. Arī šī „pilsētas dārza” objektos netrūkst ironijas un akmens lauvām un bronzas jātniekiem veltīta humora. | |
| Atgriezties | |
