studija

VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV ENG

Jaunākais numurs Žurnālu arhīvs 2017 Nr. 6 (117) Nr. 5 (116) Nr. 4 (115) Nr. 3 (114) Nr. 2 (113) Nr. 1 (112) 2016 2015 2014 2013 2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006 2005 2004 2003 2002 2001 2000 1999 1998 1997 Pdf Audiožurnāls Ziņas 2009-2014 Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums

Miruši vai kļuvuši par ķermeņa pielikumiem Anna Babre „Transmediale” Haus der Kulturen der Welt (HKW), Berlīne 03.02.–05.03.2017.

Nikolā Megrē, Marija Rožkovska. „Predictive Art Bot”. Instalācija (ventilatori, programmatūra, bota koncepts). 2017 Foto: Luca Girardini

Februāra sākumā Berlīnē, Pasaules kultūru namā (Haus der Kulturen der Welt, HKW), savu jubileju atzīmēja festivāls „Transmediale”, kas nu jau 30 gadus apvienojis mākslu, zinātni un tehnoloģijas. Mūsdienās festivāls ir kļuvis par vienu no pasaules svarīgākajām mediju mākslas profesionāļu, mākslinieku, aktīvistu un studentu pulcēšanās vietām, piedāvājot jomas atzītāko pārstāvju lekcijas un performanču vakarus. Tāpat festivāla neiztrūkstoša sastāvdaļa ir izstāde, kuru šogad kūrēja viena no Eiropā pazīstamākajām kuratorēm – Inke Arnsa (Inke Arns). Izstāde ar nosaukumu „alien matter” atsaucas uz cilvēku veidotu, bet tajā pašā laikā radikāli citādu, potenciāli inteliģentu vidi. Tehnoloģiju formēta vide rezultējas jaunās attiecībās starp cilvēku un mehānismu. Objekti, kas agrāk tika uzskatīti par palīgiem ikdienā, nu ir kļuvuši par autonomiem organismiem. To spēja mācīties un radīt vienotu tīklu nojauc robežas starp pasīvu un aktīvu līdzdalību. 30 mākslinieki no visas pasaules apskatīja varas struktūras pārmaiņas un mākslīgo intelektu, piedāvājot skatītājiem to aplūkot no „lietotāja” perspektīvas. Jūpa van Līflanda (Joep van Liefland) masīvā skulptūra „Video palace #44 – The Hidden Universe” bija veidota no vairāk nekā 20 000 VHS kasetēm – melnā plastmasā tīta, ar dažādiem rokrakstiem aprakstīta, miruša medija, kas sakrauts augstos plauktos. Šī skulptūra kalpoja par mediju arheoloģijas pieminekli, iezīmējot mūsdienās tik ātro informācijas uzglabāšanas sistēmas norietu. Šī problēma ir viena no svarīgākajām tēmām, kas tika aplūkotas šīgada Transmediale festivālā. Mākslinieks savu darbu sēriju Video palace aizsāka jau 2002. gadā, tajā izmantojot video nomā pieejamās VHS kasetes – cilvēku tā brīža ikdienas neatņemamo sastāvdaļu, kas jau vairākus gadus ir pilnīgi izzudusi. Nikolā Megrē (Nicolas Maigret) un Marijas Rožkovskas (Maria Roszkowska) darbs „Predictive Art Bot” ir algoritms, kas par pamatu izmanto mūsdienu diskursu, veidojot mākslas projektu konceptus un dažkārt pat pareģojot absurdas nākotnes mākslas trajektorijas. Mūsdienās algoritmi tiek plaši izmantoti dažādās nozarēs, lai ar datu, statiskās analīzes un līdzīgu tehnoloģisku rakstu atpazīšanas palīdzību pareģotu nākotni. „Predictive art bot” izteiktie mākslas pareģojumi ik dienu tiek publicēti sociālajā vietnē Twitter (twitter.com/predartbot) ar mērķi paplašināt cilvēka ierobežoto iztēli, izmantojot tehnoloģisko pieredzi. Parodijā par cilvēku pareģojumiem šis darbs atbrīvo māksliniekus no radošuma važām un ģenerē idejas, kuras cilvēki vēl nav paspējuši apcerēt. Johanesa Paula Retera (Johannes Paul Raether) instalācija „Protekto.x.x. 5.5.5.1.pcp” pēta cilvēka apsēstību ar viedtālruņiem. Tā apskata attiecības starp ķermeni un ekrānu, pielīdzinot pārvietojamās datorsistēmas ķermeņa protēzēm un izzinot informācijas tehnoloģiju materialitāti un ražošanu. Festivālā izvietotā instalācija bija viena no vairākām mākslinieka identitātēm – Prektorama. Plašākai publikai tā kļuva zināma 2016. gada vasarā, piesaistot policijas uzmanību brīdī, kad performances laikā Berlīnes Apple veikalā tika izkausēts gallijs – nekaitīgs metāls. Transmediale šī performance, kuras pamatā ir pētījumi un vizualizācijas, pirmo reizi tika izstādīta kā skulptūru kompozīcija. Kā izskatītos internets, ja tas būtu ātri gaistošs? Paturot prātā šo jautājumu, Jerūna van Lūna (Jeroen van Loon) darbs „An Internet” apskatīja interneta nākotnes iespēju izmantojot jaunu datu veidu – dūmus. Darbs sastāv no stikla cauruļu sistēmas, kas izkārtota, balstoties uz reālu interneta kabeļu izvietojumu jūrā. Mākslinieks pārveido 280 kabeļus, kas atrodas starp Angliju un Ziemeļameriku (kopš 2001. gada) un Dienvidāfriku, Rietumāfriku, Portugāli un Londonu (kopš 2012. gada), bināros dūmu signālos. Dūmu signāli kā pagaidu dati tiek translēti stikla cauruļu tīklā. Brīdī, kad caurules tiek pārpildītas, sākas dūmu noplūde un izzušana – līdzīgi, kā dati izzūd no interneta. Mākslas darbs kalpo ne tikai kā savdabīgs piemineklis internetam, bet arī atspoguļo tā iespējamo nākotni – vietu, kur dati vairs netiek uzglabāti nākotnes izmantošanai, bet gan kļūst pieejami konkrētajā brīdī, pēc kura pazūd nebūtībā. Pārējie izstādes darbi bija veltīti virtuālajai realitātei, tehnoloģiju pavārgrāmatām, elektroniskiem bērnu ratiem un citām ikdienas tēmām, kas apskatītas intriģējošas nākotnes perspektīvā. Šīgada festivāla programma kārtējo reizi pierādīja, ka „Transmediale” ir laikmetīgās kultūras, tehnoloģiju un mākslas cienītāju paradīze. Tikmēr tiem, kuriem saistītās nozares ir svešas, festivāls var kalpot par lielisku iepazīšanās platformu – ne tikai ar nozari, bet arī ar jaunām un talantīgām personībām.

Atgriezties