studija

VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV ENG

Jaunākais numurs Žurnālu arhīvs 2017 Nr. 6 (117) Nr. 5 (116) Nr. 4 (115) Nr. 3 (114) Nr. 2 (113) Nr. 1 (112) 2016 2015 2014 2013 2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006 2005 2004 2003 2002 2001 2000 1999 1998 1997 Pdf Audiožurnāls Ziņas 2009-2014 Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums

Akadēmijas galvu māksla Eduards Dorofejevs „9 galvas. Mākslinieks rektora amatā” Latvijas Mākslas akadēmijas aula 02.02.–22.02.2016.

Skats no izstādes „9 galvas” Foto: Didzis Grodzs

Kopš 2002. gada Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) 4. kursa mākslas zinātnes apakšnozares studenti sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) un pieaicinot laikmetīgās mākslas pārstāvjus rīko izstādi, lai jau mācību laikā iejustos kuratoru ādā un izprastu izstādes tapšanas praktisko pusi. Katru gadu var brīnīties, cik ļoti dažādas tēmas un cik atšķirīgas pieejas izvēlas studenti, realizējot savu projektu. Šoreiz jaunās mākslas zinātnieces izdomājušas atskatīties uz akadēmijas vēsturi – precīzāk, atcerēties tos māksliniekus, kuri paralēli savai radošajai un pedagoģiskajai darbībai vadījuši šo augstskolu rektora amatā. Saskaitot visus rektorus kopš akadēmijas dibināšanas 1919. gadā līdz mūsdienām, sanāk, ka augstskolai bijuši deviņi vadītāji jeb „9 galvas”, kas atspoguļots arī izstādes nosaukumā. Rektors ir ne tikai augstskolas galva, bet arī reprezentatīva seja un, vēl svarīgāk, – varas simbols. Tiem, kas pieskaras varas tēmai, tas uzliek zināmus pienākumus, jo varas parādīšanās publiskajā telpā nekad nedrīkst būt pavirši iestudēta. Tas attiecas arī uz izstādi „9 galvas. Mākslinieks rektora amatā”. Pirmie vārdi, kas nāk prātā, ieejot šajā izstādē, ir „reprezentatīva” un „oficioza”. Tomēr, ja pieņemam, ka katrai tēmai ir savs ideāli atbilstošs vizuālais risinājums, tad šī izstāde trāpījusi gandrīz desmitniekā, atrodot sintēzi starp informatīvo daļu, estētisko noformējumu, nopietnību un rotaļību. Vieglu ironisku smaidu izraisa deviņas ar ūdeni pildītas trīslitru burkas, kurās kā formaldehīda šķīdumā atrodas rektoru galvas. Protams, Kristians Brekte, kurš kopā ar Viktoru Jansonu iekārtojis izstādi, ielicis ūdenī tikai rektoru galvu fotogrāfijas, bet šis dekadentiskais tēls kā eksponāts no retumu kabineta ne tikai asprātīgi apspēlē vārdu „galva”, bet vilina domāt par vēsturi, ko mēs cenšamies „konservēt”, un mūsu atmiņu, kas nespēj aizturēt pat izcilo cilvēku tēlus, tiem aizejot kā mītiskās Atlantīdas varoņiem. Tomēr izstādes tēlu veido nevis trausls poētisms, bet stabila sienu un stabu konstrukcija. Deviņi rektori ir būtiskākie verstes stabi, kas iezīmē dažādus vēsturiskos periodus un likteņa pagriezienus LMA dzīvē, – kā deviņi piloni, uz kuriem izaugusi un balstās akadēmija. Ekspozīcijā blakus piloniem izveidotās sienas ar nelielu darbu atlasi raksturo katru no māksliniekiem. Darbi šoreiz tiek deponēti ne tikai no LNMM, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Latvijas Valsts arhīva krājumiem, bet arī no vairākām galerijām un privātkolekcijām (tostarp pašu akadēmijas mācībspēku). Jāteic, ka ne tikai scenogrāfija, bet arī ļoti labā darbu atlase parāda, ka šī izstāde kādā brīdī no studentu projekta kļuvusi par akadēmijas kopprojektu, kurā paši mācībspēki, šķiet, pārņēmuši iniciatīvu savās rokās, rūpējoties par solīda tēla veidošanu. To pašu var teikt par lakonisko un izsmalcināto izstādes grafisko noformējumu, ko veidojusi lieliskā dizainere Maija Rozenfelde, kura pēdējā laikā bieži pieminēta kā LNMM jaunās grafiskās identitātes autore. Kur tad paliek studentu pienesums? Tā, visticamāk, ir izstādes informatīvā daļa, kas ļauj ne tikai atsvaidzināt atmiņā katra mākslinieka biogrāfiju, bet arī pievērst uzmanību tām svarīgajām pārmaiņām LMA darbībā un struktūrā, kas norisinājušās katra rektora laikā. Vilhelms Purvītis, Jānis Kuga, Oto Skulme, Leo Svemps, Edgars Iltners, Valdis Dišlers, Indulis Zariņš, Jānis Andris Osis un Aleksejs Naumovs veduši LMA caur ļoti dažādiem laikiem, kā balsti un sienas turot akadēmiju kopā kā lielu ģimeni, neskatoties uz attiecīgajā laikā valdošo valsts varu un ideoloģiju. Un tagad studenti kopā ar profesoriem veido izstādi, kas varētu kalpot kā pamats LMA vēstures muzejam, lai ne tikai tuvojoties akadēmijas simtgadei, bet regulāri atgādinātu studentiem par šīs augstskolas tradīcijām, jo, kā zināms, bez tradīcijām un savas vēstures apzināšanas īsta ģimene nevar izveidoties. Šoreiz izstāde sanākusi pārāk reprezentatīvi perfekta, un tai radikāli trūkst studentiskas neveiklības šarma. Taču varbūt nākamajos gados topošie mākslas zinātnieki atskatīsies uz šo ilggadējo mācību izstāžu tradīciju un varbūt pat izpētīs un parādīs to savā projektā citiem.

Atgriezties