VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| No reālā uz fantastisko Andrejs Ģērmanis Kārļa Neiļa 110. jubilejas gleznu izstāde „No reālā uz fantastisko” Tukuma muzejs 03.12.2016.–02.04.2017. | |
 Kārlis Neilis. „Kompozīcija (Nr. 3)” Audekls, eļļa. 89 × 116 cm. 1984 Foto: Juris Visockis | |
| Kārļa Neiļa izstāde Tukuma muzejā iecerēta nevis kā mākslinieka daiļrades plašs, vispusīgs atspoguļojums, bet kā atgādinājums par diviem periodiem, kas sadalīja gan viņa dzīvi, gan mākslu. Mākslinieks dzimis 1906. gada 19. decembrī Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā, bet miris 1991. gada 14. jūlijā Zalcburgā, Austrijā. Tagad pārapbedīts Latvijā. Vairāki Kārļa Neiļa biogrāfijas fakti ir nozīmīgi ietekmējuši viņa mākslinieciskās attīstības pavērsienus. 1935. gadā Neilis piedalījās Romas prēmijas konkursā, kurā par gleznu „Mākslinieka darbnīca” izpelnījās trešo vietu aiz laureāta Eduarda Kalniņa darba „Plostnieki” un Arvīda Egles gleznojuma (Kārļa Neiļa atmiņu grāmata „Tie trakie gleznotāja gadi”, Neputns, 2006). Izstādē redzamais „Akts” (1935) no LNMM kolekcijas sasaucas ar šo konkursa darbu. Kopš 1937. gada Neilis ir Tukuma pilsētas valdes loceklis un no darba brīvajā laikā daudz glezno, kā modeli bieži izmantojot sievu Paulīni Liliju. Kara beigās no Latvijas pazūd gleznotāja diplomdarbs „Pasludināšana” (1932). Zināms, ka tas ticis izgriezts no rāmja, nozagts un aizvests uz Vāciju. Arī pats Neilis kopā ar sievu un meitu 1944. gadā atstājis Latviju. Nonācis Austrijā, Petenbahas bēgļu nometnē, viņš arī turpmākos emigrācijas gadus pavada šai valstī. Viņš apceļo Grieķiju, Tuvos Austrumus, Ēģipti, iemīl Itāliju, īpaši Venēciju ar tās starptautiskajām mākslas biennālēm. Cītīgi sarakstās ar draugiem Latvijā un citās zemēs – ar Ansi Artumu, Leonīdu Āriņu, Anšlavu Eglīti. Jāpiebilst, ka visu emigrācijas laiku Kārlis Neilis no draugiem saņēma arī daudz materiālu par mākslas dzīvi Latvijā un dalījās ar tiem ieinteresēto latviešu emigrantu vidē. Tukuma izstādei pievienotas viņa daudzu gadu ilgajā sarakstē uzkrāto vēstuļu kopijas Ansim Artumam, kuru oriģināli atrodas Rakstniecības un mūzikas muzejā Rīgā. Mākslinieks sarīkojis vairākas personālizstādes Austrijā un ASV. Pirmo – Latvijas – periodu izstādē centrē liela izmēra „Ainava” (1937–1939) no LNMM kolekcijas. Gleznā redzama saules pielieta pavasara aina, kas skatīta no Neiļa darbnīcas loga, pa kuru tagad raugās Tukuma gleznotājs Alberts Pauliņš. No vēl agrīnākiem darbiem jāmin 1928. gadā brūni pelēkā krāsu gammā gleznotais „Pašportrets”, kas tapis vēl studiju laikā, kad autors mācījās Latvijas Mākslas akadēmijas Figurālās glezniecības darbnīcā. Vienkārši un labi komponēts, bez vēlāk jaušamās sekošanas franču modernajai mākslai. Par šo periodu laikrakstā „Jaunākās Ziņas” 1940. gada 20. janvārī recenzents Jūlijs Madernieks rakstījis: „Daudz cerību solīja Kārlis Neilis, sākot savas glezniecības gaitas ar spēka pilnu formu veidojumu un droši trieptiem krāsu plankumiem. Tagad, iegrimstot svešu ietekmju maldos, viņa gleznojumi kļuvuši nedroši, vārgi zīmējumā un sekli izdomā.” Tās, protams, ir subjektīvas domas, jo cita mākslas kritikas autoritāte, Jānis Siliņš, raksta: „Problemātisks, bet drošs un interesants, Tones un arī Matisa ietekmēts, drusku tuvodamies skandināviešu modernistiem, ir Kārlis Neilis. Kā noreibis saulainības gavilēs, savās ainavās, sieviešu, peldētāju un zēnu stāvos, viņš šūpojas starp realitāti un fantastiku.” (Senatne un Māksla, 1938, IV.) Pēc izstādes nosaukuma jūtams, ka tās veidotāji lasījuši šos Jāņa Siliņa vārdus. Vairums eksponēto darbu ir raksturīgi „krāsainajam” Neilim. Lūk, kā Kārļa Neiļa ārzemju perioda darbus raksturojis Anšlavs Eglītis (šie mākslas speciālistu atzinumi lasāmi arī izstādē): „Gleznieciskā pasaule pilna īstenības un neīstenības savijumu, racionālu iestindzinājumu reizē ar irracionālu un pat vietumis absurdu rotaļu, barbarisku primitivitāti ar izkoptas klasikas ieskaņām.” No izstādītajiem darbiem jaušams, ka gleznotāju dziļi skāruši un ietekmējuši ceļojumu iespaidi. Ceļojumi rezultējušies ar filozofiskiem vizuāliem fiksējumiem kaleidoskopiskās tēlu kombinācijās. Parādās antīku fresku fragmentu, grieķu amforu un citu priekšmetisku zīmju un rotājumu „atspiedumi” gleznās. Tas ir jaunais, mītnes zemē izkoptais gleznotāja rokraksts, ko skopas izlases veidā varam iepazīt Tukuma izstādē. Izstāde sarūpēta no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Tukuma muzeja un Mūkusalas Mākslas salona kolekcijām. Sakarā ar Kārļa Neiļa jubilejas izstādi jāatceras mākslas zinātnieces, ilggadējās Tukuma muzeja zinātniskās līdzstrādnieces Ināras Runkovskas ieguldījums mākslas pētniecībā. Viņas lielā mīlestība bija Tukuma „triumvirāts” – Ansis Artums, Leonīds Āriņš un Kārlis Neilis. Runkovskas raksti bieži bija lasāmi rakstu krājumos „Tukuma novada kultūrvēsture”, laikrakstā „Tukuma Ziņotājs” un citos izdevumos. | |
| Atgriezties | |
