studija

VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV ENG

Jaunākais numurs Žurnālu arhīvs 2017 2016 Nr. 6 (111) Nr. 5 (110) Nr. 4 (109) Nr. 3 (108) Nr. 2 (107) Nr. 1 (106) 2015 2014 2013 2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006 2005 2004 2003 2002 2001 2000 1999 1998 1997 Pdf Audiožurnāls Ziņas 2009-2014 Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums

Būt māksliniekam Elīna Sproģe Juhans Sometss. „Mākslinieka istaba” Baltijas Jaunā mākslinieka balva Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 05.11.–27.11.2016.

Juhans Sometss. Skats no instalācijas „Mākslinieka istaba” Jaukta tehnika. 2016 Foto: Aivars Liepiņš

Novembra sākumā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas telpās svinīgā ceremonijā tika pasniegta pirmā Baltijas Jaunā mākslinieka balva (Baltic Young Artist Award). Uz tās saņemšanu pretendēja 53 Baltijas valstu mākslas akadēmiju absolveni. Vienu uzvarētāju izvēlējās starptautiska žūrija, paralēli notika arī tiešsaistes balsojums, kurā tika noskaidrota skatītāju simpātija. Ieceri realizējuši Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds, ABLV Charitable Foundation, Borisa un Ināras Teterevu fonds un laikmetīgās mākslas platforma NOAR, norādot uz topošā Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja veidotāju interesi apgūt un sekot līdzi arī pašas jaunākās mākslinieku paaudzes gaitām. Trīs valstu konkurencē par balvas laureātu tika izvēlēts igauņu mākslinieks Juhans Sometss (Juhan Soomets), kurš šogad beidzis Jauno mediju nodaļu Igaunijas Mākslas akadēmijā (Eesti Kunsti akadeemia) Tallinā. Var šķist mulsinoši, ka balvu kā spilgtākais jaunais mākslinieks saņem 41 gadus vecais Sometss, tomēr jānorāda, ka iniciatīva ņem vērā tikai faktu, ka pretendents ir šīgada absolvents. Balvas ieguvējs saņem naudas prēmiju, iespēju organizēt izstādi LNMM telpās un izrādīt savus darbus NOAR tiešsaistes platformā. Plašākā kontekstā šī ir lieliska iespēja vietējiem (nominētajiem māksliniekiem un potenciālajiem augstskolu studentiem) iepazīties ar tepat tuvumā cirkulējošiem domāšanas virzieniem. Sometsa izstāde ar nosaukumu „Mākslinieka istaba” (The Artist’s Room) tika atklāta vienlaikus ar laureāta paziņošanu vienā no muzeja 4. stāva izstāžu zālēm. Šogad tapusī interaktīvā instalācija tiešā veidā parāda interesi par DIY (Do It Yourself) ierīcēm, kodēšanu un programmēšanu. Kā jau var spriest pēc jauno mediju studijām, Juhanu Sometsu aizrauj tehnoloģiju un mākslas mijiedarbība. Paralēli tam jāmin, ka mākslinieks darbojas arī kā kibernētikas un robottehnikas pasniedzējs sākumskolā Trīgi ciematā Igaunijā. Šķietami askētisko un minimālistisko ekspozīciju veido pirmajam acu skatienam slēpta skaņas iekārta, kurai iespējams piekļūt vien caur tiešu skatītāja iesaisti. Telpas baltās dēļu sienas padarītas skārienjutīgas, tās virsmu cauraužot ar slaidām alumīnija un vara lentēm. Ar skatienu sekojot šīm metāla „dzīslām”, kas zarojas no koka kastē novietotajām skandām, redzams, ka tās apņem jumta sijas un vertikālās plaknes. Darba autors aicina vienlaicīgi ar abām rokām pieskarties dažādu materiālu līnijām, tādā veidā izraisot spalgākas vai dobjākas skaņas izvirdumu. Apmekētājs kļūst par mākslas darba neatņemamu sastāvdaļu, jo bez viņa tas pastāv tikai teorētiski. Sometss ir atteicies no jebkādas māksliniecisko izteiksmes līdzekļu liekvārdības, par instalācijas centru padarot cilvēka konfrontāciju ar datora pārnestiem skaņas viļņiem, kuru negaidīti daudzveidīgās frekvences raisa nevienmērīgas emocijas – no zosādu uzdzenošiem asiem trokšņiem līdz nomierinoši zemām vibrācijām. Interesants šķiet fakts, ka mākslinieks, atsakoties no hi-tech paņēmieniem analogā autortehnikā, raisa asociācijas ar postavangarda mākslas valodu un Džona Keidža kompozīcijām. Telpa kļūst par instrumentu, un pār to šķietami valda skatītājs. Pēc ilgākas uzturēšanās Sometsa „istabā”, tā arvien vairāk asocējas ar atvērtu datora korpusu vai mikroshēmu, vai varbūt atrašanos mūzikas instrumenta iekšienē. Šī atziņa varētu būt veids, kā atšifrēt izstādes nosaukumu un domāt par jēdzienu „mākslinieka istaba”. Tātad mākslas darba dzimšana sevī ietver neskaitāmus priekšnosacījumus – gan teorētisku, gan fizisku telpu, kur domāt, eksperimentēt, nonākt saskarē ar materiālu, to risināt utt. Šajā gadījumā Juhans Sometss katram apmeklētājam liek identificēties ar mākslinieku, tādā veidā ierosinot bijīgāka vai drosmīgāka mirklīga akustiska mākslas darba radīšanu. Viņš mudina izbaudīt sajūtu, ko sniedz šķietama iespēja kontrolēt apkārtējo vidi, ieviest savu kārtību, pašrocīgi virzīt notiekošā gaitu – skaņu ritmu, ilgumu. Elektriskā sintezatora taustiņu izdvestajām skaņām līdzīgais troksnis manī rada trauksmi, un pieskārieni metāliskajām stīgām ir īsi, saraustīti un neregulāri. Varu tikai iztēloties, cik meistarīgi šai telpai pustukšajā muzeja bērniņu stāvā varētu likt ieskanēties kāds cits apmeklētājs (katrā gadījumā to var pieredzēt, skatoties video NOAR mājas lapā, kur redzama instalācija tās sākotnējā lokācijā – kādā pamestā zeķu rūpnīcā). Sometsa izstādes trumpis ir spēja iekustināt skatītāju no iekšienes, ne tikai aizķert ar ārējiem, vizuāliem stimuliem, katram ļaujot izvaicāt, ko nozīmē būt māksliniekam.

Atgriezties