VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Krāsas skanējums
Andrejs Ģērmanis
Herberta Siliņa 90 gadu un Ērikas Gulbes 100 gadu jubilejas izstāde „Piedzīvot krāsu”
Tukuma muzejs
30.07.–25.09.2016.
 
Herberts Siliņš. „Saules riets Tukumā”
Audekls, eļļa. 110 × 110 cm. 1980
Foto: Valdis Jansons
 
Tukuma muzejs turpina pagājušajā gadā iedibināto tradīciju aprobētas, jau latviešu mākslas klasikā ierindojamas mākslas vērtības kopējā izstādē savietot ar tām jaunajām iezīmēm, ko vizuālajā mākslā ienes jaunākā mākslinieku paaudze. Šajā gadījumā līdzās krāsu ziņā drosmīgo vecmeistaru gleznām muzeja mazajā zālē varējām skatīt veiksmīgi izvēlētu kaimiņu – jaunās mākslinieces Kristīnes Kutepovas instalāciju „Ilūzija”, kas pierādīja gan atšķirīgumu, gan paralēlismu šo trīs autoru sniegumā. Telpiskajā instalācijā arī bija uzsvērts krāsas spēks, kas ir pats būtiskākais Ērikas Gulbes un Herberta Siliņa glezniecībā. Ekspozīcijas autori aicināja skatītājus ieklausīties arī komponista Artūra Kutepova mūzikā, kas skanēja izstādē.

Ērika Gulbe (1916–2003) bērnību un jaunību pavadījusi Tukuma pusē Irlavā, tādēļ sevi pamatoti uzskatīja par Tukuma novadnieci un līdz mūža beigām piedalījās novadnieku izstādēs. Viņas mākslinieciskais mantojums galvenokārt iegūlis Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Tukuma muzeja un Latvijas Valsts arhīva fondos. Krāsa, faktūra, kontrasti ir Ērikas Gulbes mākslinieciskā temperamenta atspulgi. Izstādē bija eksponēti darbi, kas ir Nacionālā mākslas muzeja un Tukuma muzeja īpašumā.

Toreizējās mākslas dzīves īpatnējo apstākļu dēļ Ērika Gulbe izstādēs sāka piedalīties vēlu, bet 70. gados viņas glezniecība uzmirdzēja ar pārsteidzošu gatavību un oriģinalitāti. Mākslinieces atvērtība dabai, krāsziedam, emocijām, viņas nevēlēšanās pakļauties kanoniem un rutīnai vainagojās ar virkni ainavu un figurālā žanra darbu („Ceļš uz jūru”, 1974; „Pie Daugavas”, 70. gadi; „Saulē”, 1973; „Brīdinājums”, 1989; „Rudens nakts”, 1999; „Vientuļais soliņš”, 2000). Vairākos darbos māksliniece ietiekusies abstraktās mākslas robežās, pievienojot tiem lakonisko paskaidrojumu „Bez nosaukuma”.

Tukuma muzeja divās zālēs Ērikas Gulbes gleznas it cieši sadzīvoja ar Herberta Siliņa (1926–2001) arī temperamentīgo krāsu mākslu. Tukumnieki mīl savus korifejus. Leonīds Āriņš, Ansis Artums, Herberts Siliņš, Alberts Pauliņš – tie ir mākslinieku vārdi, kas kaut kādā veidā saistās ar to īpašo un neatkārtojamo mākslā, ko skatītāji atrod Tukumā.

Herberta Siliņa ceļš uz mākslu ir bijis visai patstāvīgs. Viņš mēdza atkārtot, ka par savu īsto un varbūt pat vienīgo skolotāju uzskata pats sevi. Ainavās Siliņš nebaidījās no lieliem formātiem – kas laikā, kad viņš uzsāka mākslinieka gaitas, bija neierasti. Arī krāsu izvēlē viņš bija maksimālists (mažorists), visai maz uzmanības veltot toņu niansēm. Pašpārliecinātība, kuras trūkumu nu gan Siliņam nevarēja pārmest, kopā ar talantu viņam līdzēja iekarot pienācīgu vietu latviešu mākslas ainā un iziet plašākās auditorijās.

Ekspozīcijas veidotāji no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Tukuma muzeja fondiem bija izvēlējušies autora gleznas no 70., 80. un 90. gadiem. Herberts Siliņš bieži vien kādai tēmai veltīja veselus gleznu ciklus – piemēram, slavenajiem Tukuma ziedošajiem dārziem. Viena no šī cikla gleznām ir „Saules riets Tukumā” (1980) ar bagātu silto toņu spektru. Baltos, sārtos, koši sarkanos un kobaltzilizaļos toņus mākslinieks izšķērdīgi lietojis gleznā „Ziedi dārzā” (1979). Citu gleznu ciklu pārstāv 1992. gada darbs „Mana darbnīca”, bet ceļojumu iespaidā radušās mākslinieka gleznas ar arhitektūras motīviem, kurās dominē balti un ķieģeļsarkani laukumi – mūri un dakstiņu jumti, piemēram, „Pils pie Adrijas jūras” (1979). Herbertam Siliņam, protams, ir košs, atpazīstams mākslinieciskais rokraksts, ko viņš rādījis dažādās variācijās, arī tumši dramatiskās „Lietaina diena”, 1989), bet viens no eksponētajiem darbiem – Tukuma muzejam piederošā glezna „Ziedi un citroni” (1960) – skatītājam sniedza ieskatu mākslinieciskā rokraksta evolūcijas sākumposmā. Izstāde kopumā liecināja par Herbertu Siliņu kā viengabalainu personību Latvijas mākslas ainā.
 
Atgriezties