Domājot par skolu, prātā nāk ģipši, kurus, mācoties Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā, nācies zīmēt daudzkārt. Pirmās reizes tos uzzīmēt šķita teju neiespējami. Sākumā Dāvida galva liekas kā augstākā virsotne, bet tikai vēlāk, daudz zīmējot, tu sāc izprast proporciju sistēmu, iemācies atveidot apjomu, telpiskumu, sāc aizrauties un izjust savas varēšana burvību. Katrs bērns to iemācās un izjūt atšķirīgi, tāpēc ne mācīšanas, ne mācīšanās process nedrīkst būt mehānisks, balstīts kanonos un dogmās. Protams, ka atkārtošana reizēm šķiet apnicīga, bet tas ir tāpat kā ar reizrēķinu vai lasīšanu – vienreiz iemācies pamatu un tad vari to lietot visu mūžu Šīs prasmes ir karkass, uz kura vari būvēt savu ideju jebkurā mākslas veidā vai materiālā.
Mākslinieka galvenā tieksme ir būt atšķirīgam no citiem, radīt kaut ko savu, tāpēc skolotāja uzdevums ir attīstīt skolēnu radošo domāšanu un mudināt meklēt individuālu, laikmetīgu redzējumu.
Apvienojot abas šīs būtiskās iemaņas – prasmes un radošumu —, skolēniem rodas pārliecība par savām spējām. Tās sniedz brīvību, un tikai brīvs cilvēks spēj būt radošs.
Ilona Korņilko ir Ķekavas Mākslas skolas skolotāja jau 16 gadus, vada gleznošanas studiju pieaugušajiem. Beigusi LMA Vizuālās mākslas nodaļas Tekstilmākslas apakšnozares maģistra studiju programmu. |