studija

VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV ENG

Jaunākais numurs Žurnālu arhīvs 2017 2016 Nr. 6 (111) Nr. 5 (110) Nr. 4 (109) Nr. 3 (108) Nr. 2 (107) Nr. 1 (106) 2015 2014 2013 2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006 2005 2004 2003 2002 2001 2000 1999 1998 1997 Pdf Audiožurnāls Ziņas 2009-2014 Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums

Baksta krāšņā deja Eduards Dorofejevs Izstāde „Leons Baksts un viņa laiks” Mākslas muzejs „Rīgas birža” 07.07.–28.08.2016.

Leons Baksts. Ugunsputna kostīma skice baletam „Ugunsputns”. Papīrs, zīmulis, akvarelis, guaša, sudrabs, zelts. 68 × 49 cm. 1922 Belgazprombank kolekcija Publicitātes foto

Katrs mākslinieks veidojas kā noteikta vēsturiska perioda projekcija. Viņš var reprezentēt sava laika tipiskās, konservatīvās vai revolucionārās iezīmes, bet tās visas iemieso to laika garu, bez kura radoša persona nevar eksistēt. Savukārt tiem, kas grib saprast kāda mākslinieka daiļradi, bez vēsturiska konteksta, bez priekšstata par dominējošām tendencēm estētikā un intelektuālajā dzīvē, bez mākslas dzīves konjunktūras, bieži ir grūti pilnībā ieraudzīt un novērtēt šī mākslinieka unikālo pienesumu. No šī skatpunkta izstāde „Leons Baksts un viņa laiks” Mākslas muzejā „Rīgas birža” sasniedz krāšņu polifonisku efektu, parādot Bakstu kā unikālu parādību un vienlaikus arī sastāvdaļu no tā pirmskara Krievijas un Francijas avangarda, kas joprojām iezīmē vienu no spilgtākajām epizodēm mākslas vēsturē. Ekspozīcijas kodolu veido ieskats paša jubilāra (izstāde veltīta Leona Baksta 150. dzimšanas dienai) daudzpusīgajā daiļradē, īpašu uzmanību veltot viņa sadarbībai ar baletu. Šāda fokusēta pieeja sevi pilnīgi attaisno, jo, neskatoties uz to, ka Leons Baksts bija gleznotājs, scenogrāfs, grāmatu ilustrators, kostīmu mākslinieks un dizainers, pasaulē šī krievu un franču kultūrai piederošā ebreju izcelsmes mākslinieka vārds vistiešākajā veidā tiek saistīts ar Sergeja Djagiļeva organizētājām slavenajām „Krievu sezonām”. To, ka izstādes akcents ir likts uz kompāniju Ballets Russes, ar kuru Baksts kopš 1909. gada sadarbojās kā scenogrāfs un kostīmu mākslinieks, redzam jau ieejot zālē, kur, mirdzot no lielā ekrāna, mums tūdaļ sūta sveicienus Ugunsputns no tāda paša nosaukuma baleta, kura vizuālā tēla veidošanā Leons Baksts piedalījās jau 1910. gadā. Izstādē redzamā Ugunsputna kostīma skice tapusi vēlāk – 1922. gadā, bet šis darbs ir ievērojams arī tādēļ, ka šī grafika, iegādāta 2013. gadā Christie’s izsolē, kļuvusi par Baksta pirmo darbu, kas nonācis mākslinieka dzimtenē – Baltkrievijā (Baksts dzimis Grodņā). Kopš tā laika Belgazprombank iepirkusi vēl septiņus darbus, kas aplūkojami arī šajā izstādē. Tie sniedz interesantu ieskatu Baksta glezniecībā t. s. Mir iskusstva periodā – no reālistiskiem akvareļiem līdz eksperimentiem ar fovistisku formu. Izstādes polifoniskais iespaids panākts arī pateicoties tam, ka Leona Baksta kostīmu zīmējumi izkārtoti brīnišķīgā līdzsvarā ar plašo fotomateriālu klāstu, kas dokumentē Djagiļeva trupas uzvedumus, ar oriģinālkostīmiem, kas saglabājušies no izrādēm, kā arī izrāžu programmiņām un afišām. Viss kopā apbruņo skatītāju ar asu poliskopisku uztveri, ļaujot sajust baleta mākslas sintezējošo burvību. Ap simt eksponātu, no kuriem trīsdesmit ir paša Baksta darbi, Rīgā apskatāmi, pateicoties Sanktpēterburgas Valsts teātra un mūzikas muzejam, kuram savu kolekciju šogad nācās sadalīt starp divām izstādēm – šovasar grandioza Baksta retrospekcija paralēli notiek arī Maskavā. Tāpēc pie mums pārsvarā var redzēt mākslinieka agrīnos darbus, kas tapuši, strādājot pie izrādēm imperatora teātros Sanktpēterburgā un pirmajām Djagiļeva „sezonām”. Jau pēc baleta „Šeherezāde”, kura skices un tērpus var redzēt arī izstādē, Baksts iemantoja ne tikai kostīmu mākslinieka, bet arī audumu rakstu dizainera slavu. Ar viņu gribēja sadarboties izcilākie modes nami, tostarp Parīzes modes karalis Pols Puarē. Mākslinieka daiļrades vēlīnais jeb emigrācijas periods, kad Baksts sasniedza slavas virsotni Eiropā un pat domāja atvērt savu modes namu, ir visintriģējošākais, jo maz pārstāvēts Krievijas muzeju kolekcijās un tāpēc arī minimāli atainots izstādēs, kas veltītas Mir iskusstva parādību lokam. Izstādē šo periodu eleganti reprezentē šoreiz nevis tērpi, bet grafikas no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas, un tas loģiski noslēdz Baksta kostīmu skiču apskatu. Tomēr, skatoties šo izstādi, ne mirkli nevar aizmirst, ka Leona Baksta grafikas nav tikai kostīmu skices, bet pabeigti un pašvērtīgi mākslas darbi, kuros gracioza līnija un krāsu enerģija saplūdinātas vienā dejā. Vienlaikus tie ir arī tālaika slavenāko dejotāju portreti – Ida Rubinšteina, Tamāra Karsavina, Vaclavs Ņižinskis, kas dejojuši tādos leģendāros uzvedumos kā „Narciss”, „Kleopatra”, „Šeherezāde” un daudzos citos, tagad var atkal iznākt publikas priekšā, pateicoties Leonam Bakstam.

Atgriezties