VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Sava ceļa gājējs Raimonds Kalējs Kaspars Perskis. „Cilvēks, kurš soļo” „Pop-up mākslas galerija” 03.06.–01.07.2016. | |
 Kaspars Perskis. Cilvēks, kurš soļo. Audekls, eļļa. 110 × 100 cm. 2016 Publicitātes attēls | |
| Mākslas galerijas Rīgā lielākoties cenšas atrast savu mājvietu autonomās telpās un, vēlams, pilsētniekiem un viesiem daudzmaz labi redzamās vietās, lai ar savu radošā piedāvājuma unikalitāti piesaistītu mākslas gardēžu uzmanību un pievilinātu tos kaut ko nopirkt. Savukārt „Pop-up mākslas galerija” kā savu atrašanās vietu izvēlējusies patērētājsabiedrības templi pašā pilsētas sirdī – starp Dzirnavu un Blaumaņa ielu iebūvētā tirdzniecības centra Galleria Riga sestā stāva nostūrī aiz skaistumkopšanas saloniem, kur nezinātājam to būtu visumā grūti atrast, ja vien galerijas saimnieces nebūtu rūpīgi piestrādājušas pie reklāmas un menedžmenta, kas šajā gadījumā arvien biežāk nes augļus izstādāmo mākslinieku kvalitatīvā izvēlē. Vairums no šajā mākslas telpā pārstāvētajiem autoriem ir pietiekami pazīstami gan Latvijas, gan arī starptautiskajā mākslas arēnā, un Kaspars Perskis, kuram šī bija jau trešā izstāde „Pop-up mākslas galerijā”, ir viens no viņiem. Beidzis LMA Glezniecības nodaļas Figurālo meistardarbnīcu pie profesora Kristapa Zariņa, Perskis konsekventi turpina attīstīt cilvēka tēla klātbūtni savā mākslā – reizēm sintezējot šo tēlu arī ar faunas pārstāvjiem, lai alegoriski spilgtāk pasvītrotu to vai citu personāža rakstura iezīmi. Viņa glezniecības attīstībā skaidri nolasāmas mākslas virzienu, strāvojumu un personību ietekmes, kuru amplitūda sniedzas no renesanses, akadēmisma un sirreālisma līdz pat Romana Sutas figurālajām kompozīcijām un Frānsisa Bēkona inspirētai antropomorfu tēlu transformācijai, – kas gan autoram nav traucējis izkopt savu, dziļi individuālu un specifisku, stilu. Hronoloģiski izsekojot mākslinieka radošās darbības attīstībai, var secināt, ka krāsai un reālistiskam, nobeigtam tēlu traktējumam ar laiku atvēlēta arvien mazāka nozīme, dodot vietu monohromam gleznojumam, eksperimentiem ar faktūru un ekspresīvi vispārināti ar eļļu trieptām, izkadrētām detaļām. Kādreizējo sarkandegunaino klaunu vietā, kas tika iekomponēti krāsu akcentiem bagātos, bet minimālistiski iekārtotos miglainos interjeros, Perskis tagad izvēlējies dziļāku, vairāk pietuvinātu attēlojamo personāžu atspoguļojumu, talkā ņemot specifiskākus glezniecības arsenāla līdzekļus – audekla virsmas organizēšanu un krāsas klājuma pastozitāti, dinamiskus gaišo un tumšo toņu kontrastus un negaidīti spilgtus hromatiskus akcentus. Melnbaltās koloristiskās attiecības viņa gleznās sniedz saasinātāku simbolisku skaidrojumu attēloto iedomāto personību raksturiem, skaidri parādot cilvēka duālo dabu, viņa iekšējās pasaules izgaismotās un ēnas puses. No agrākās krāsu paletes bagātības, kas liecināja par radošiem meklējumiem un dzīves uztveres rotaļīgumu, gleznotājs nonācis pie filozofiskas tīrības, reducējot izteiksmes formu līdz minimumam un paralēli kāpinot enerģētiski uzlādētu ekspresivitāti, kas pārliecina par radošu briedumu un stabilu rokrakstu. Kaspara Perska glezniecība atspoguļo divus paralēlus mākslas virzienus, no kuriem viens ir stāstošs, acīmredzami balstīts literatūrā, kino un mākslas vēsturē, ar zemapziņā atpazīstamiem varoņiem, kas var būt gan vīri katliņcepurēs, briļļaini profesori vai saģērbts lapsa kūmiņš, gan kāda aina no kristīgās mitoloģijas vai vermēriski kontrastainas domīgu sieviešu figūras; savukārt otrs, daudz personiskāks un skatītājam grūtāk nolasāms, ir ķermeniskos fragmentos iekapsulēts filozofisks stāsts, kas vizuāli tverams noskaņās, tēlu uzrunājošajos skatienos un krāsās un tikai asociatīvi ļauj izprast mākslinieka vēstījumu. Šo iedomāto tēlu vaibsti un slēptās reālo modeļu identitātes gan mulsina, gan ieintriģē, dibinot trauslu sapratnes saikni un dialogu starp skatītāju un autoru. Cilvēks, kurš soļo, visticamāk, ir paša gleznotāja personifikācija – gleznotāja, kas iet savu mākslinieka ceļu, radot jaunus un jaunus antropomorfās formās ietērptus simbolus un alegorijas, ko piedāvāt auditorijai kā ieganstu sarunas turpināšanai. | |
| Atgriezties | |
