VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Akadēmija un mākslas izglītība | |
| "Vizuālās uztveres attīstīšana aizsākas jau agrā bērnībā, un tā ir viena no nozīmīgākajām prasmēm cilvēka turpmākajā dzīvē. Mēs iztēlojamies vizuālus attēlus gan lasot grāmatas, gan vizualizējot savas domas. Teksta uzdevumus matemātikā vislabāk var saprast, tos uzzīmējot, t. i., vizualizējot. Arī ģeometrija, ģeogrāfija, vēsture, bioloģija, anatomija ir vizuālas zinātnes. Idejas vai domu izklāsts prezentācijā ir vizuāls. Ikviens izgudrojums vai jauninājums tiek attēlots. Vizuālā māksla attīsta ne tikai radošumu un domāšanu, bet arī loģiku un izziņu. Tāpēc vizuālās mākslas un uztveres apguvei ir nozīmīga loma un vieta ne tikai kultūrizglītības sistēmā, bet arī vispārējā izglītībā, t. i., vizuālā māksla un vizuālā uztvere būtu padziļināti jāattīsta, sākot jau no pirmsskolas apmācības. Vizuālā māksla skolās un bērnudārzos būtu jāmāca profesionāliem māksliniekiem un dizaineriem, kuri pārzina dažādas tehnikas un metodes un iedrošina bērnus radīt ārpus priekšstatiem „pareizi/ nepareizi” vai stereotipiskiem zīmēšanas vai attēla interpretēšanas nosacījumiem. Spēja uztvert un ieraudzīt, prasme skatīties un attēlot mūsdienās ir svarīga starpdisciplinārās izglītības, inovāciju un dažādu profesionāļu sadarbības sastāvdaļa. Līdz ar to vizuālās mākslas un uztveres apguvei no vispārīgās izglītības marginālas daļas jākļūst par centrālo, un tai būtu jāatvēl daudz lielāka nozīme, neatstājot to tikai kultūrizglītības sistēmas atbildībā. Dažās pasaules valstīs mākslas un dizaina mācīšana vispārīgajā izglītībā ir iekļauta kā nozīmīga eksakto – zinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEAM – science, technology, engineering, arts and mathematics) – disciplīnu apmācības daļa, proti, praktizējot mākslas un šo jomu simbiozi. Tā kā vizuālā māksla ir nozīmīgs resurss intelekta un domāšanas attīstībā, to nedrīkstētu mācīt skolotāji amatu apvienošanas kārtībā pēc principa: ja kādam pedagogam pietrūkst slodzes, tad, mazliet piemācoties papildus, ģeogrāfijas, dabaszinību vai cita priekšmeta skolotājs var kļūt arī par vizuālās mākslas skolotāju." Dr.art. Aija Freimane | |
 Madara Neikena. Egle. Audekls, eļļa. 40 × 58 cm. 2014 Foto: no Latvijas Mākslas akadēmijas un SEB bankas „SEB stipendijas glezniecībā” laureātu izstādes „Nākotnes retrospekcija” Cēsīs | |
| Ar Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) prorektoru studiju un zinātniskajā darbā profesoru Dr. art. Andri Teikmani sarunājas Inga Bunkše. Profesors ir arī Kultūras ministrijas konsultatīvās institūcijas – Kultūrizglītības padomes – priekšsēdētājs. I.B.: Kāda ir LMA vieta mākslas izglītībā? Kāds ir tās virziens – akadēmisks, laikmetīgs? A.T.: Mums, pirmkārt, ir jāapzinās, ka Mākslas akadēmija ir daļa no Latvijas kultūrizglītības sistēmas. Šo sistēmu veido 146 pašvaldību dibinātās un četras privātās, tā sauktās „mazās”, mākslas un mūzikas skolas, 14 valsts un divas pašvaldību dibinātās vidējās kultūrizglītības iestādes, kurās var apgūt mākslu, mūziku, dizainu un deju, kā arī trīs valsts dibinātās mākslas augstskolas. Latvijas kultūrizglītības sistēma aptver aptuveni desmito daļu no visiem audzēkņiem valstī. Tā ir savā ziņā unikāla mūsdienu Eiropā un vienlaikus ir arī vislielākais un vislabāk glabātais Latvijas noslēpums. Piemēram, bieži pieminētajā OECD pētījumā par Latvijas izglītības sistēmu jūs neatradīsit kultūrizglītības sistēmas aprakstu. Kultūrizglītības sistēma ir tikai pieminēta Latvijas izglītības politikas pamatnostādnēs. Tomēr tas nemaina lietas būtību: mums pieder bagātība, kuru mēs uzskatām par tik pašsaprotamu, ka to pat nav vērts pieminēt. Šo unikālo sistēmu varētu vizualizēt kā piramīdu, kuras virsotni veido trīs akadēmijas – Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Līdz ar to ir skaidrs, ka arī izglītību Mākslas akadēmijā mēs neveidojam izolētā telpā, bet mijiedarbojoties ar visu mākslas izglītības piramīdu. Mūsu audzēkņi atnāk ar iemaņām, prasmēm un zināšanām mākslas un dizaina jomās, kuras viņiem ir sniegušas mākslas skolas un mākslas vidusskolas un, mainot priekšstatus un vērtības mākslas un dizaina jomā, mēs vienlaikus mainām mākslas izglītības saturu visos līmeņos. Varētu teikt, ka Mākslas akadēmija ir mākslas izglītības kulminācijas punkts, kas ir tieši un atgriezeniski saistīts ar norisēm visu līmeņu mākslas izglītības laukā. Vienlaikus, līdz ar vertikālo iesaisti Latvijas kultūrizglītības sistēmā, mūsu Mākslas akadēmija ir arī daļa no globālā mākslas un dizaina augstākās izglītības lauka, kura attīstībā mēs aktīvi iesaistāmies un līdzdarbojamies. LMA ir iesaistīta ELIA (Eiropas Mākslas augstskolu asociācija), KUNO (Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas augstskolu sadarbības tīkls) CUMULUS (Mākslas un dizaina augstskolu asociācija), CIRRUS, Paradox Artschools un ENCANTC sadarbības tīklos. Tas ļauj iegūt aktuālāko informāciju par starptautiskajām norisēm mākslas un dizaina izglītībā un iedzīvināt tās LMA izglītības praksēs, un vienlaikus tas akadēmijai ļauj arī piedalīties šo norišu veidošanā, sniedzot savu ieguldījumu un veidojot mākslas un dizaina izglītības nākotnes aprises. Tieši iesaiste starptautiskajās mākslas un dizaina izglītības sadarbības tīklos mums ļauj apzināties savu unikālo pieredzi un to, kurus mākslas un dizaina izglītības aspektus nepieciešams mainīt un modernizēt un kurus – saglabāt, veidojot daļu no sava unikālā zīmola. Akadēmiskums vai laikmetīgums vairs neveido pretstatu kategorijas; ideāla mūsdienu mākslas izglītības sistēma ir drīzāk eklektiska, elastīga un studējošo vajadzībās centrēta. Vienlaikus mēs uzskatām, ka daļa no akadēmiskajiem priekšmetiem un iemaņas šajos priekšmetos ir nepieciešamas, jo palīdz studējošajiem attīstīt plašu izteiksmes līdzekļu arsenālu, kas var noderēt dažādu māksliniecisko un radošo problēmu risināšanai. I.B.: Vai studenti var izvēlēties, kādus mācību priekšmetus apgūt akadēmijā? A.T.: Mākslas akadēmijas studiju programmas, kā jau visas augstākās izglītības programmas, sastāv no trim daļām: obligātās, obligātās izvēles un izvēles daļas. Varētu teikt, ka studējošajam ir jāapgūst visi priekšmeti, kas ietverti obligātajā daļā. Tomēr šobrīd kā programmu, tā arī studiju priekšmetu līmenī būtiskāki par formālajiem uzdevumiem ir iegūstamie mācīšanās rezultāti, proti, zināšanas, prasmes un iemaņas. Katram studējošajam ir vajadzīga individuāla pieeja, un pasniedzējam ir nepieciešams atrast problēmu risināšanā balstītu pieeju. Mākslas pedagoģija ir viens no vissarežģītākajiem izglītības laukiem: mums ir jāīsteno programmas mērķi un jāizpilda nosacījumi, bet vienlaikus mēs nekādā gadījumā nedrīkstam ignorēt jauno mākslinieku konceptuālās pozīcijas. Pedagogam ir jābūt personībai, kura kalpo kā piemērs izvēlētās radošās darbības jomā, un vienlaikus arī apveltītam ar izcila diplomāta talantu. I.B.: Kāda ir mākslas izglītības sistēmas kopaina? Kas tajā mainījies pēdējos desmit divdesmit gados un kas būtu vēl maināms, uzlabojams? A.T.: LMA ir daļa no plašāka, globāla mākslas izglītības konteksta. Ja runājam par mūsdienu pasaules mākslas izglītības sistēmu, tad to vislabāk var izprast, ņemot vērā [amerikāņu mākslas zinātnieka] Džeimsa Elkinsa (James Elkins) piedāvātos četrus mākslas akadēmijas modeļus. Elkinss savulaik kā pirmo modeli identificēja franču klasicisma akadēmiju, kā otro – vācu romantisma akadēmiju, kā trešo – Bauhaus skolu un kā ceturto ieskicēja „pēckara mākslas skolu”, kurā māksla ir sociālās kritikas, identitātes un dzimuma izzināšanas un izteiksmes līdzeklis. Tieši pēckara mākslas skolās arī notika vēsturiskā pāreja no prasmju izglītības diskursa uz izglītību, kas beigu aprises ieguva 20. gadsimta 80. gados. Tomēr šobrīd mēs jau saskaramies ar citām tendencēm mākslas izglītības laukā. Nepieciešamība pielāgoties Boloņas procesa(1) prasībām, kuru mērķis ir visas Eiropas augstākās izglītības telpas harmonizācija, tostarp pāreja uz trim augstākās izglītības cikliem – bakalaura, maģistra un doktora studiju programmām – visās studiju jomās, radīja jaunu fenomenu mākslas izglītībā – mākslas studijas doktora programmu līmenī un mākslas pētniecību. Visās mūsu Eiropas Savienības kaimiņvalstīs, tostarp Somijā, Polijā, Lietuvā un Igaunijā, jau ir iedibinātas doktora līmeņa studijas, kas balstās mākslas praksē. Diemžēl Latvijas izglītības politikas veidotājiem pietrūka drosmes atvērt iespēju studēt trešajā studiju ciklā arī Latvijas mākslas un dizaina studentiem. Protams, nepieciešamība pārkārtot mākslas akadēmiju gadsimtiem ilgās autonomās tradīcijas atbilstoši universitāšu paradigmām un, īstenojot mākslas izglītību, rēķināties ar tās sociāli ekonomisko ietekmi ir radījusi priekšnoteikumus daudz eklektiskākam mākslas skolu modelim, kurā vienlaikus sadzīvo visi četri minētie mākslas akadēmiju modeļi un arī jauna, iespējamā piektā, modeļa pētnieciskā komponente. Tieši šādā, daudz sarežģītākā, mākslas izglītības telpā pašlaik darbojas Latvijas Mākslas akadēmija. Tomēr ir arī vēl kāds būtisks lokāls konteksts. 20. gadsimta 90. gados, neskatoties uz laikmetīgās mākslas formas apropriāciju, kreisais kritiskais diskurss Latvijas mākslas telpā tā arī neiesakņojās. Termins „kultūras kritika” gan ienāca kultūrpolitikas dokumentos, bet to Latvijā lieto neideoloģiskā nozīmē. Droši vien atmiņas par Padomju Savienību, tās politiski angažēto mākslu un ideoloģisko operēšanu ar kreisā diskursa terminiem bija radījušas vēlmi ne tikai norobežoties no kreisā diskursa, bet pat veidot politiski neangažētu un neideoloģizētu mākslu. Līdz ar to prasmes tika uzlūkotas par svarīgākām nekā diskursā balstīta argumentācija. Tas atspoguļojās arī visu līmeņu mākslas izglītībā. Varētu teikt, ka saglabājās modernisma tradīcija visu uzmanību pievērst formai. I.B.: Kāds ir LMA reflektantu sagatavotības līmenis? A.T.: Ja mēs salīdzinām mūsu reflektantu sagatavotību ar reflektantu sagatavotību citu valstu mākslas augstskolās, tad, pateicoties mūsu kultūrizglītības sistēmai, LMA reflektantiem ir pietiekami augsts prasmju līmenis – kas arī atspoguļojas ikgadējos īpašo iestājpārbaudījumu rezultātos. Tie ir augsti, arī tiem reflektantiem, kas neiztur konkursu. Protams, kā jau minēju, visu līmeņu mākslas izglītībā notiek pārmaiņas, un tās atspoguļojās arī prasmēs – mainās to veids. Uzlabojas kompozicionālā domāšana, prasmes operēt ar neparastiem uzdevumiem, attīstās konceptuālā domāšana, tomēr vienlaikus samazinās tradicionālās, akadēmiskās prasmes. I.B.: Māksla ir nozīmīga radošās brīvības izpausmes forma. Vai bērni, jaunieši to apzinās un izprot jau skolā, atkarīgs arī no viņu skolotājiem un šo skolotāju izpratnes par to, kas ir māksla un kā caur mākslas prizmu skatīties uz pasauli. Kā ir ar pedagoģisko izglītību Mākslas akadēmijā? Vai tās absolventi var kļūt par pedagogiem? A.T.: Pedagoģiskā izglītība mākslā ir viens no jautājumiem, kurā atspoguļojās mākslas un pedagoģiskās izglītības pretrunas. Tas, ka akadēmija neīsteno pedagoģijas programmas, ir vēstures paradokss. Pedagoģijas nodaļa akadēmijā tika nodibināta 1962. gadā un pastāvēja līdz 90. gadu sākumam. Tiesa, pārņemot Latgales filiāli 90. gadu vidū, tajā studējošie noslēdza pedagoģijas studijas arī vēl 90. gadu otrajā pusē. Lēmumu atteikties no mākslas pedagoģijas studijām noteica tas, ka Latvijas Universitāte bija tikko atvērusi studiju programmu mākslas pedagoģijā un akadēmija izlēma vairāk koncentrēties tieši uz mākslas studiju īstenošanu. Turklāt neviens tolaik nenojauta, ka, pārdalot izglītības tirgu, potenciālajiem mākslas pedagogiem tiks noteikta arvien augstāka formālās izglītības latiņa un akadēmijas absolventi, kuri vēlēsies pasniegt mākslas priekšmetus, neskatoties uz savām mākslas un dizaina prasmēm, nokļūs daudz nelabvēlīgākā stāvoklī. I.B.: Līdz ar to daudzās vispārizglītojošās skolās izveidojusies absurda situācija, ka amatu apvienošanas kārtībā vizuālo mākslu māca floristi, biologi, pat fizkultūras skolotāji, kuriem ir pedagoga grāds, bet nav izpratnes par mākslu. Droši vien viņi ir labi speciālisti savās jomās, bet pedagoga izglītība vēl nenodrošina nepieciešamās zināšanas un prasmes mākslā. Diemžēl pret mākslas stundām skolās nereti ir vieglprātīga attieksme. Neesmu dzirdējusi, ka, teiksim, fizikas mācīšana kādā skolā būtu uzticēta, piemēram, latviešu valodas skolotājam, kuram ir nepieciešamā pedagoģiskā izglītība. A.T.: Kā jau minēju, ieviešot formālas birokrātiskas prasības, no izglītības sektora tika izstumti nozaru profesionāļi, kuri būtu varējuši kļūt par lieliskiem skolotājiem. Tas ir labs piemērs tam, kā birokrātijas dēļ zaudē sabiedrība. Protams, šobrīd nozares profesionāļiem ir iespēja pasniegt profesionālās ievirzes vai profesionālās izglītības iestādēs(2) LMA maģistra programmā ir mākslas pedagoģijas kursi „Mākslas pedagoģija un metodika” un „Mākslas izglītības aktualitātes”. Studenti, kas ir apguvuši šos kursus (tie gan nav obligāti visām apkšnozarēm, bet visi tos var apgūt pēc izvēles), kvalificējas kā profesionālās ievirzes izglītības skolotāji. LMA bakalauriem vai maģistriem, kuri studiju laikā šos kursus nav apguvuši, ir nepieciešams apgūt B programmu. Pedagogiem ir obligāta profesionālās kompetences pilnveide A vai B programmās. A programmas apguve nodrošina pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi. Tomēr tikai B programmas apguve ļauj personām, kurām ir izglītība atbilstošā nozarē, bet nav skolotāja profesionālās kvalifikācijas, īstenot pedagoģisko darbību. Tomēr ironiski, ka akadēmija pati nedrīkst īstenot šādu B programmu, ja vien neakreditē pedagoģisko studiju virzienu. Pašlaik Latvijas Mākslas akadēmija neplāno akreditēt pedagoģisko studiju virzienu. Tā īstenošanai būtu nepieciešami papildu resursi, kurus būtu grūti iegūt laikā, kad tiek samazināts budžeta vietu skaits studijām pedagoģiskajā studiju virzienā jau akreditētajās deviņās valsts dibinātajās augstskolās. I.B.: Vai tas atstāj iespaidu uz skolēniem? A.T.: Izglītības jomā vislabākais pedagoģiskais piemērs ir paša skolotāja prasmes. Ir vispārizglītojošās skolas, kurās pasniedz praktizējoši mākslinieki, tomēr mūsu audzēkņi, kā jau minēju, patlaban strādā galvenokārt profesionālās ievirzes vai profesionālās izglītības iestādēs. I.B.: Kāpēc ir svarīgi bērnus jau no mazotnes iesaistīt mākslas nodarbībās? Kā tas attīsta viņu domāšanu, uztveri? Vai tas palīdz apgūt arī, piemēram, matemātiku? A.T.: Mākslas un arī kultūras loma mūsdienu pasaulē ir radikāli mainījusies – mēs dzīvojam laikā, kad katrs sabiedrības loceklis ir reizē kultūras patērētājs un radītājs. Tehnoloģiju attīstība nosaka nepieciešamību būt radošam. Vienlaikus pasaule, kurā mēs dzīvojam, kļūst arvien sarežģītāka, mums ir arvien mazāk atbilžu, un mūsdienu māksla ir viens no ceļiem, kā mēs mēģinām izzināt un saprast savu vietu pasaulē. I.B.: Par terminu „vizuālā māksla” – tātad tas apzīmē vienīgi to, ko var redzēt, ir saistīts tikai ar vienu maņu? Vai tomēr atbilstošāks ir „tēlotājmāksla” – proti, māksla, kas iemāca redzēt, redzēto analizēt un pārvērst tēlos? Kā vispār nonāca līdz terminam „vizuālā māksla”? Kāds tam pamatojums? A.T.: Ja runājam par terminiem, man pašam vislabāk patika Latvijas Mākslas akadēmijas pirmās Satversmes pirmajā pantā izmantotais termins, proti: „Latvijas Mākslas akadēmija ir augstākā tēlojošās mākslas iestāde valstī.” Pat nevis tēlotājmāksla, bet tēlojošā māksla, tātad māksla, kas komunicē, pastarpina un piešķir semantiku. Varētu teikt, pat ļoti semiotiska mākslas definīcija. Patlaban dažādos normatīvajos aktos viena mākslas fenomenu kopuma apzīmēšanai tiek izmantoti dažādi termini. Tā Latvijas Zinātnes padomes Zinātņu nozaru un apakšnozaru sarakstā tiek runāts par plastiskās mākslas teoriju un vēsturi, Latvijas izglītības klasifikatorā — par vizuāli plastisko mākslu. Savukārt kultūrpolitikas dokumentos un, īstenojot rīcībpolitiku kultūras jomā, vadās pēc UNESCO piedāvātā ietvara, kurā tiek identificēts tieši Vizuālo mākslu un amatu domēns. I.B.: Vizuālās mākslas programma(3) ir ārkārtīgi plaša un piesātināta – izklausās, ka 9. klases beidzējiem būtu jābūt vismaz māksliniekiem un mākslas kritiķiem vienlaikus. A.T.: Programmas ieceres varu tikai atbalstīt. Nenosakot ambiciozus mērķus, nevar sasniegt arī vidēja līmeņa rezultātus. Cits jautājums ir par pieejamajiem resursiem, apguvei atvēlēto laiku un pašu audzēkņu motivāciju, kā arī skolēniem pieejamajiem studiju materiāliem. Laikā, kad skolēniem par muzeju apmeklējumiem joprojām ir jāmaksā, jo „Kultūras skolas somas” projekts vēl ir tikai iecerē, aicinām pedagogus atcerēties, ka Latvijas Mākslas akadēmija īsteno plašu izstāžu programmu un tās ir pieejamas visiem apmeklētājiem bez maksas. I.B.: Par pedagogu profesionālās pilnveides kursiem. Ko tie dod māksliniekiem? Vai kursi patiešām sniedz kaut ko jaunu, aizraujošu, palīdz izprast audzēkņu psiholoģiju? Stāsta par jaunām metodēm? Vai tie ir tādi, kurus gribas apmeklēt? Pati savulaik gāju uz tādiem kursiem, kuros tālāk par bērnudārza līmeni netikām – bija jāliek roka dažādās kastēs un jāraksturo atšķirība starp smiltīm, vilnu un akmeņiem utt. Man tie nedeva jaunas zināšanas, kā saistošāk, efektīvāk pasniegt mākslas vēsturi JRRMV audzēkņiem, bet to apmeklēšana, ja gribēju turpināt darbu, bija nepieciešana. Skolotājiem nereti jātērē savs laiks un līdzekļi, lai apmeklētu kursus, kas nesniedz noderīgas zināšanas, bet ir obligāti. A.T.: Citu operatoru īstenotos profesionālās pilnveides kursus man šobrīd ir grūti komentēt. Kā starptautiskā sadarbībā aktīvi iesaistīta augstskola mēs mudinām mūsu pedagogus aktīvi izmantot likumdošanas normu, ka augstskolās profesionālā pilnveide var ietvert tās mērķim atbilstošu starptautisko mobilitāti un piedalīšanos konferencēs un semināros. Esam pārliecināti, ka aktuāla starptautiska pieredze mākslas un dizaina izglītībā ir daudz nozīmīgāka. Turklāt tā vienlaikus sniedz unikālu iespēju novērtēt arī mūsu pašu sasniegumus. Tā LMA 2010./2011. gadā īstenotā Eiropas struktūrfondu finansētā tālākizglītības programmā „Dizaina pedagogs” joprojām raisa interesi mūsu Eiropas sadarbības partneros kā pozitīvs dizaina prasmju mācīšanas piemērs, par kādu citās valstīs tikai runā. Panākumu spārnoti, piedāvājām līdzīgu tālākizglītības programmu izveidot arī mākslas jomā. Tomēr jaunajā struktūrfondu periodā ne dizaina, ne mākslas pedagogu tālākizglītībai finansējums vairs nav paredzēts, tāpēc tās vairs netiek īstenotas. Tomēr mēs uzskatām, ka šādām pedagogu tālākizglītības programmām būtu svarīga vieta Latvijas kultūrizglītības sistēmā. Ir būtiski, lai mākslas pedagoģija nebūtu kaut kas abstrakts un atrauts no mākslas procesiem un to mācītu cilvēki, kuriem pašiem ir pieredze mākslā un mākslas pētniecībā. Mūsu Mākslas akadēmija ir viens no nozīmīgākajiem mākslas izglītības lauka spēlētājiem ne tikai Latvijā. Ja lūkojamies reģiona kontekstā, varam teikt, ka esam Baltijā vecākā mākslas akadēmija. Jā, protams, Viļņas Mākslas akadēmija savas saknes saskata 1793. gadā dibinātajā Viļņas Universitātes Arhitektūras katedrā un Igaunijas Mākslas akadēmija – 1914. gadā dibinātajā Tallinas Mākslas skolā. Tomēr Viļņas Mākslas akadēmija kā patstāvīga mākslas augstskola tika izveidota tikai 1940. gadā, savukārt Igaunijas Valsts Mākslas augstskola tika nodibināta tikai 1938. gadā. Protams, arī Latvijas Mākslas akadēmijai ir senākas lokālās saknes, un ne tikai mākslas izglītībā. Līdzīgi kā Latvijas Zinātņu akadēmija sevi uzlūko par 1815. gadā Jelgavā dibinātās Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības ideju mantinieci, arī Latvijas Mākslas akadēmija mākslas sistemātiskas izziņas un pētniecības aizsākumus Latvijā saista ar šo biedrību. Tomēr svarīgs konteksts mākslas izglītībā ir ne tikai avoti un saknes, kas nosaka mūs un mūsu identitāti, bet arī tas nākotnes konteksts, kuram mēs gatavojam savus audzēkņus. Sekmīga mākslas un dizaina izglītība ir iespējama tikai reflektējot par to, kāda būs nākotne, kāda būs mākslas loma nākotnē un kāda būs nākotnes māksla. Šobrīd, ceļā uz Latvijas valsts un Latvijas Mākslas akadēmijas simtgadi, mēs esam sākuši iezīmēt nākotnes mākslas aprises virknē mākslas, dizaina un pētniecības projektu un norišu. 1 Eiropas vienotās augstākās izglītības telpas veidošanas process, kas aizsākts 1999. gadā. 2 Ministru kabineta noteikumi Nr. 662, Rīgā 2014. gada 28. oktobrī (prot. Nr. 58, 5. §). Pieejams: likumi.lv/ta/id/269965-noteiku-mi-par-pedagogiem-nepieciesamo-izglitibu-un-pro-fesionalo-kvalifikaciju-un-pedagogu-profesiona-las-kompetences-pilnveides 3 Pieejams: visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/ dokumenti/programmas/pamskolai/vizmaksla.pdf | |
| Atgriezties | |
