VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Atmiņu scenogrāfija Raimonds Kalējs Anita Paegle, "Latvijas gada monēta 2015" laureāte. "Pasaku monēta I. Pieci kaķi" Latvijas Banka 2016 | |
 Grafiskais dizains: Anita Paegle Plastiskais veidojums: Jānis Strupulis "Pasaku monēta I. Pieci kaķi" (averss, reverss) Svars: 31,47 g Diametrs: 38,61 mm 2015 Foto: Latvijas Bankas publicitātes attēls | |
| Recenzijas par mākslinieku radītiem projektiem un izstādēm, kas skatāmas muzejos, galerijās vai vienkārši publiskā telpā, ir nozīmīgas ar savu analītiski dokumentējošo raksturu – tās fiksē un definē notikumu, lai tas tiktu iemūžināts drukātā vai digitālā formā kādā no attiecīgajiem sabiedriskajiem medijiem, bet vēlāk apliecinātu radošās personības profesionālo aktivitāti un darbības specifiku. Tradicionāli šādas mākslas skates iekļaujas noteiktā laika amplitūdā „no – līdz”; pēc tam notikums kļūst par vēsturi, kuras liecinieki ir izstādes procentuāli šaurais interesentu loks, kā arī jau pieminētās publikācijas. Labākajā gadījumā kāds no autora darbiem tiek pārdots vai arī, vienkārši plēvē ietīts, putekļos iedeponējas galerijas īpašumā – kompensācijai par atvēlēto ekspozīcijas laiku un izstādes atklāšanas vīnu, līdz nezināmajam potenciālā Pircēja ierašanās brīdim. Publiskā telpā mazāk akcentēta mākslinieku kategorija ir tie, kas savā nodabā klusi un cītīgi rada mākslu, kura sasniedz savu mērķauditoriju nevis retās periodiskās izstādēs, bet sniedz vizuāli estētisku gandarījumu visplašākajai sabiedrībai ikdienā, nemaz neliekot tai apmeklēt „augstās” mākslas tempļus. Turklāt šī māksla tiek pārmantota no paaudzes paaudzē grāmatu veidā. Pie šiem māksliniekiem noteikti jāpieskaita Anita Paegle, grāmatu ilustratore, akvareliste un grafiķe, kuras kontā ir trīsdesmit četras bērnu grāmatas un divkārtējs laureātes tituls konkursā „Latvijas gada monēta”, kā arī nominācijas Hansa Kristiana Andersena, Astrīdas Lindgrēnas un virknei citu balvu par ieguldījumu grāmatu ilustrācijā. Šajā gadījumā jāliek vienādības zīme starp grāmatu ilustrācijām un monētu noformējumiem, jo tos mākslinieces daiļradē vieno kontekstā līdzīga tematika – pasakas, dzejoļi un to vizuālais noformējums. Ceļš līdz katras ilustrācijas publicējamam gala rezultātam ir ļoti garš: tiek radītas neskaitāmas skices, tad no tām tiek atlasītas labākās un akvareļa tehnikā, kas nepiedod kļūdīšanos, gandrīz divu nedēļu ilgā rūpīgā darbā top viena bilde, kas bieži vien ir daudz stāstošāka par pašu rakstnieka vai dzejnieka rakstīto tekstu. Motīvi, atkarībā no literāta piedāvātās stāsta ģeogrāfiskās norises vietas, Paegles darbos mēdz būt skatītājam tuvi un viegli atpazīstami – kā, piemēram, Jura Zvirgzdiņa „Ziemas pasakās”, kur lasītājs, mākslinieces vadīts, nonāk Ziedoņdārza apkaimes šarmantajās ieliņās ar sakoptām koka ēciņām un iekšpagalmu dārziem. No bērnības rūpīgi tikušas krātas atmiņas, vizuālie tēli, zīmes, noskaņas un krāsas, lai, pakārtojot un saskaņojot tās ar dzejoļiem un pasakām, panāktu veiksmīgāko vizuāli estētisko noformējumu, kas grāmatu padara par autonomu mākslas darbu. Mākslinieces rokrakstam raksturīgi mērogos izcelti tuvplāni, akcentēti tēlu fragmenti, juvelieriski smalka ornamentācija un atsevišķu detaļu filigrāni izzīmēti un savsarpēji krāsās saskaņoti ritmi. Katra stāsta scenogrāfija tiek veidota ilgi un rūpīgi, piemeklējot atbilstošākos rekvizītus no atmiņas krātuvēm un apkārtējās ikdienas pasaules priekšmetiskajām un dabas tonālajām noskaņām, kā rezultātā gadā tiek radīta tikai apmēram viena grāmata. Paveiktā uzskaitījums ir garš, bet noteikti vajadzētu izcelt pēdējā laikā tapušos Anitas Paegles darbus – „Bikibuka” sērijā tikko iznākušo Jāņa Baltvilka skaitāmo pantu grāmatu „Trīs kukaiņi”, kuras sešpadsmit lapās galvenie varoņi attēloti ar teju vai entomoloģisku precizitāti, kā arī ar augstāko atzinību novērtētās kolekcijas monētas ar latviešu tautas pasaku tematiku „Pieci kaķi”. Jau 2014. gadā autore ieguva laureātes titulu Latvijas Bankas izsludinātajā konkursā „Latvijas gada monēta 2013” par darbu „Šūpuļa monēta”, kurā monohromā, lineāri smalki modelētā veidā attēloti katram no bērnības vakara pasakām atpazīstamie „velcpelītes” un putniņa ar knābī iekarināto bērna šūpuli tēli. Šoreiz Lietuvā kaltās sudraba monētas ar Alberta Kronenberga pasaku motīviem par kaķu piedzīvojumiem māksliniece veidojusi polihromas, ar sešu krāsu uzdruku, kas neviļus pietuvina radītos tēlus tipogrāfiski iespiestas grāmatas ilustrācijām. Atsevišķo detaļu kolorīts nav nejaušība, bet gan apzināta latviešu etnogrāfisko simbolu akcentēšana – zaļi glazēta māla bļoda ar saules dzeltenu putru, sarkanais lakatiņš ap sudrabpelēkā kaķa kaklu un pat monētas aversā attēlotā sega ar Piebalgas novadam raksturīgo sārti pelēko strīpojumu, ko atzinīgi novērtējis un savā pateicībā māksliniecei par sadarbību pasvītrojis monētas plastiskā veidojuma autors Jānis Strupulis. Kā intriga gaidošajai publikai un Anitas Paegles šībrīža radošā procesa aktualitāte ir skiču sērija Māras Cielēnas „Krēslas stundu stāstiem”, liecinot, ka atmiņu kadru scenogrāfijai turpinājums sekos. | |
| Atgriezties | |
