studija

VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV ENG

Jaunākais numurs Žurnālu arhīvs 2017 2016 Nr. 6 (111) Nr. 5 (110) Nr. 4 (109) Nr. 3 (108) Nr. 2 (107) Nr. 1 (106) 2015 2014 2013 2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006 2005 2004 2003 2002 2001 2000 1999 1998 1997 Pdf Audiožurnāls Ziņas 2009-2014 Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums

Valsts alga māksliniekiem Indreks Grigors

Kaido Ole. Skats no izstādes. Tallinas Mākslas halles galerija. 2014 Foto: no mākslinieka personīgā arhīva

Fakti Kopš 2016. gada janvāra, Igaunijā pieci mākslinieki un pieci rakstnieki saņem algu – šī vārda tiešā nozīmē – no valsts. Ideju par valsts nodrošinātām desmit algām, no kurām piecas paredzētas vizuālo mākslu pārstāvjiem un piecas – rakstniekiem, Kultūras ministrija sabiedrībai prezentēja preses konferencē 2015. gada 2. novembrī. Pieteikumus varēja iesniegt no 2. līdz 30. novembrim. Atalgojuma neto summa ir 805 EUR mēnesī, kas bija vidējais atalgojums Igaunijā 2014. gadā. Visu desmit mākslinieku atalgojumi kopā ar nodokļiem ministrijai izmaksās 161 363 EUR gadā. Līgumi ar māksliniekiem tika slēgti uz trim gadiem. Mākslinieki un rakstnieki šajā laikā var arī turpināt strādāt citā darbā, ja viņiem pirms tam tāds bijis, vai arī brīvi slēgt jaunus darba līgumus. Mākslinieka algai varēja pieteikties aktīvi strādājoši mākslinieki, kuratori, mākslas kritiķi un pētnieki, kas vēlas nākamos trīs gadus veltīt profesionālai karjerai. Līdzīgi kā piesakoties jebkuram citam darbam, kandidātiem bija jāaizpilda anketa, jāuzraksta motivācijas vēstule norādot savus radošos mērķus tuvākajiem trim gadiem, jāpievieno CV un pēdējo piecu gadu darba portfolio ar skaidri definētiem radošajiem plāniem. (Tikai nelielas atšķirības bija rakstnieku pieteikumiem definētajās prasībās.) Kandidēt varēja tikai Igaunijas pilsoņi vai tie, kuriem ir atļauja patstāvīgi dzīvot un strādāt Igaunijā. Piesakoties nebija izvirzīta prasība būt piederīgam kādai profesionālai biedrībai vai organizācijai. Komisija kandidātu pieteikumos visupirms izvērtēja viņu izglītību, pieredzi, profesionālismu, nosprausto mērķu svarīgumu un to novitāti vietējā un starptautiskā kontekstā, mākslinieka ieņemto pozīciju un potenciālu pārstāvēt Igauniju starptautiskā mērogā. Neesmu pārliecināts, vai pēdējie nosauktie kritēriji var tikt uzskatīti par faktiem, jo tas ir tikai formāls izklāsts, kas ir brīvi interpretējams. Tomēr es vēlētos ticēt, ka komisijā tas tika pārrunāts. Komisijas locekļus izvēlējās Mākslinieku savienība, un tie bija: Vano Allsalu (Vano Allsalu) un Elīna Karda (Elin Kard) no Igaunijas Mākslinieku savienības, Igaunijas Mākslas muzeja vadītāja Sirje Helme (Sirje Helme), Tartu Mākslas muzeja vadītāja Raele Artela (Rael Artel), Igaunijas Laikmetīgās mākslas muzeja bijušais vadītājs, tagad – valdes loceklis Anderss Herms (Anders Härm), Tallinas Mākslas halles vadītājs Tāniels Raudseps (Taaniel Raudsepp), Tartu Mākslinieku savienības priekšsēdētājs Markuss Tompere (Markus Toompere), Igaunijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Marija Aruso (Maria Arusoo), Igaunijas Dizaina muzeja vadītāja Kai Lobjakasa (Kai Lobjakas) un Igaunijas Laikmetīgās mākslas attīstības centra pārstāve Kadri Lāsa (Kadri Laas). No 73 pieteikumiem pieci izvēlētie mākslinieki, kas nākamos trīs gadus tā dēvēto „mākslinieka algu” saņems, ir: Kaido Ole (Kaido Ole), Marge Monko (Marge Monko), Krisa Lemsalu (Kris Lemsalu), Marks Raidpere (Mark Raidpere) un Anu Vahtra (Anu Vahtra). Izvēlētie mākslinieki parakstīja līgumus ar Mākslinieku savienību. Jāuzsver, ka mākslinieki saņems īstu algu, par kuru savienība nomaksās visus nodokļus. Neskatoties uz juridiskajiem aspektiem, mākslinieki slēdza līgumu ar savienību, bet līdzekļus, no kuriem izmaksā algas, nodrošina Kultūras ministrija, tāpēc var sacīt, ka izvēlētie mākslinieki un rakstnieki vārda tiešā nozīmē saņem algu no valsts. Vienīgais mākslinieku pienākums ir reizi gadā brīvā formā atskaitīties Mākslinieku savienībai par gada laikā paveikto. Tieši tāpat kā jebkurā citā darbavietā darbiniekam ir tiesības ņemt brīvdienas, doties bērna kopšanas atvaļinājumā utt. Un tieši te sākas neskaidrības. Viss kļūst miglā tīts Kā varu noprast, neviens nav uzdrošinājies uzdot jautājumu, vai ir iespējams arī ciest neveiksmi – proti, vai mākslinieku ir iespējams arī „atlaist no darba”. Un, pat ja šo jautājumu tomēr uzdotu, kā var noteikt kritērijus radošā darba novērtēšanai? Tātad sanāk, ka izvēlētie mākslinieki saņems valsts nodrošinātu algu noteiktos trīs gadus, un tas arī viss. Un vai mākslinieki varēs pieteikties atkārtoti – vai arī šī iespēja katram pienākas tikai reizi mūžā? Ja likums atļauj māksliniekam doties bērna kopšanas atvaļinājumā, vai „tukšā vieta” tiks aizpildīta un, ja jā, tad kā? Viens no rakstniekiem, Tenu Ennepalu (Tõnu Õnnepalu), jau ir pametis savu darbavietu, sakot, ka viņam vajadzīga brīvība. Igaunijas Rakstnieku savienība nolēma viņa vietā pieņemt rakstnieci, kas kandidātu atlasē bija nākamā aiz viņa – Trīnu Sometsu (Triin Soomets). Šajā projektā ir ļoti daudz neskaidrību, jo nav likuma, kas visu regulētu! Patlaban Kultūras ministrijas prioritāte ir pārvirzīt budžeta līdzekļus, un nav noslēpums, ka aiz tā slēpjas sociāldemokrātiskās partijas pārstāvētā ministra Indreka Sāra ambīcijas nostiprināt savu pozīciju. Lai gan nevar teikt, ka nozare neatzīst izrādīto iniciatīvu. Ministrs ļauj cerēt, ka ik gadu tiks izvēlēti arvien jauni mākslinieki, kas saņems valsts atalgojumu. Tātad 2017. gadā mums būtu jau 10 šādi mākslinieki, 2018. gadā – 15 (kopā ar rakstniekiem paredzēti 30 valsts atalgojumi). Tomēr šobrīd vēl nav skaidrs, vai turpmāko trīs gadu laikā tiks izsludināta jauna pieteikšanās. Džins ir ārā no pudeles. Vai šis pilotprojekts būs ilgtspējīgs, rādīs tikai laiks.

Atgriezties