studija

VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV ENG

Jaunākais numurs Žurnālu arhīvs 2017 2016 Nr. 6 (111) Nr. 5 (110) Nr. 4 (109) Nr. 3 (108) Nr. 2 (107) Nr. 1 (106) 2015 2014 2013 2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006 2005 2004 2003 2002 2001 2000 1999 1998 1997 Pdf Audiožurnāls Ziņas 2009-2014 Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums

Dekoratīvisms un sieviete Māris Brancis Daina Dagnija. Tekstilkolāžu izstāde „Princeses, nāra un eņģeļi” Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis 15.12.2015.–3.02.2016.

2015. gads gleznotājai un tekstilmāksliniecei Dainai Dagnijai bija visai bagātīgs un rosīgs. Viņa to iesāka ar tekstilkolāžu izstādi „Tautu meitas, puķu meitas un eņģeļi” Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā. Vasaras vidū plašu Dainas Dagnijas gleznu izstādi „Sievietes spēks un brīvība” sarīkoja Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, akcentējot viņas 60. gadu beigu un 70. gadu sākuma daiļradi, kas mākslinieces radošajā dzīvē iezīmējas kā Okinavas periods, kā arī parādot jaunāko veikumu, kas izstādes anotācijā raksturots kā „sievietes enerģijas, kosmosa spēka un prāta pilns”. Bet gada pēdējā mēnesī – decembrī – un visu 2016. gada janvāri Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī bijs skatāma Dainas Dagnijas kolāžu izstāde „Princeses, nāra un eņģeļi”. Māksliniece, kā zināms, vairākās ASV mākslas koledžās mācījusies glezniecību, kas arī ir galvenais viņas pašatklāsmes un izteiksmes veids. Taču līdztekus tai viņa jau 60. gados atradusi vēl vienu pašizpausmes lauku – tekstilkolāžu. Kolāžu kā glezniecības papildinājumu Daina Dagnija izmantojusi jau savā agrīnajā daiļradē, taču 60. gados tā ieguva patstāvīgu vērtību. Māksliniece stāsta, ka reiz slimības laikā, kad viņa nav spējusi gleznot, bet vēlējusies radoši izpausties, sākusi spēlēties ar lupatiņām, kas rosinājušas viņas iztēli, un atklājusi, ka daudzkrāsainie audumu gabaliņi spēj pavērt kādu citu pasauli, tikpat intriģējošu kā glezniecība. Laikam ritot, Daina Dagnija šim pašizteiksmes veidam pievērsa arvien nopietnāku vērību. Viņa regulāri apmeklēja garage sales, labdarības tirdziņus, kur ļaudis „par mazu naudiņu” piedāvāja interesantus audeklus, dažādus novalkātus vai nevajadzīgus apģērba gabalus, aksesuārus, mežģīnes, agrāko laiku izšuvumus, no modes izgājušu bižutēriju un citas lietas, kas var būt noderīgas mākslas darbu veidošanā. Kad Daina Dagnija sāka veidot šāda veida kolāžas, ASV mākslā (viņa tolaik dzīvoja Ņūdžersijā) nekas tamlīdzīgs vēl nebija parādījies. Šajā jomā viņa kļuva par pionieri, izpelnīdamās atsaucību un piekrišanu skatītāju vidū – viņas tekstilkolāžas pat pirka labprātāk nekā lielformāta figurālās kompozīcijas. Strādādama mākslas koledžā Ņūdžersijā, Daina Dagnija vadīja arī tekstilkolāžas meistardarbnīcu, mācot jaunietes un sievietes radoši izpausties un popularizējot šo tekstilmākslas veidu. Kā mākslinieces glezniecībā, tā arī tekstilmākslā ir tikai viena tēma – sieviete un viņas liktenis uz šīs nemierīgās planētas, kurā ir tik daudz karu un nemieru; viņas pārdzīvojumi un viņas emocionālā pasaule. Ja eļļas gleznās, kuru sižetos ienāk ironiskais, dramatiskais un arī traģiskais, Daina Dagnija sevi atklāj kā aktīvu dzīves uztvērēju, tad tekstilkolāžās viņa rada svētku prieku. 60. gadi Rietumu pasaulē, sevišķi Rietumeiropā un ASV, iezīmējās ar feminisma kustību. Ar to var saistīt arī Dainas Dagnijas daiļradi, taču, kā uzsver pati māksliniece, viņa pirmām kārtām ir latviete un līdz ar to nekad nav bijusi apspiesta, pakļauta vīrieša gribai. Vīrietis un sieviete latviskajā pasaules kārtībā nostājas blakus kā līdzvērtīgi, un tautasdziesmās sieviete pat dominē. Tādējādi Daina Dagnija šai ziņā nav iekļaujama Rietumu vērtību sistēmā. Veidojot tekstilkolāžas, ar laiku tapuši dažādi sieviešu tēli greznos tērpos, ar bagātīgām rotaslietām, cepurēm, eksotiskiem putniem, spilgtiem puķu pušķiem un ar košiem foniem, kas atgādina pasaku un teiku neikdienišķo pasauli. Viņas bieži tiek nosauktas par princesēm, uzsverot to, ka daudzas meitenes, bērnībā saklausījušās pasakas vai saskatījušās filmas, sapņo par tādām reiz kļūt dzīvē. Labi draugi ar ASV vēstnieka atbalstu sarīkoja Dainas Dagnijas tekstilkolāžu izstādi Marokā. Gan tur, gan ceļojumos māksliniece novērojusi citu tautu sievietes savdabīgos tērpos, kuras iedvesmojušas šo krāšņumu iemūžināt kolorītās tekstilkolāžās. Māksliniece labprāt attēlo arī meitenes latviešu tautas tērpos. Šie darbi nav tik krāšņi kā citi, taču izceļas ar savu atturību un nacionālo eleganci. Daina Dagnija atklāj, ka ir mēģinājusi attēlot arī vīriešus, taču daudzkrāsainība un detaļu greznība atņem tēliem vīrišķo spēku, tamdēļ viņa no šīs idejas atteikusies. Savās tekstilkolāžās māksliniece neievēro cilvēka figūras anatomisko precizitāti – tajās noteicošais ir dekoratīvisms, svētku noskaņa un labvēlīgais skatījums uz pasauli.

Daina Dagnija. Zvaigžņotās debesis. Kolāža. 80×65cm. 2012 Foto: Māris Brancis

Atgriezties