VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 No LNB Mākslas lasītavas | |
| Dessanay, Margherita, Valli, Marc. A Brush With the Real: Figurative Painting Today London: Laurence King, 2014. 320 p. ISBN 9781780672830 Izdevuma pamatā ir jautājums par mākslinieku neizsīkstošo izvēli digitālo tehnoloģiju laikmetā vēl aizvien nodarboties ar tik tradicionālu mediju kā glezniecība. Šķetinot domu, autori meklē skaidrojumus tam, kāpēc tieši pēdējos gados ir vērojama tik plaša figuratīvās glezniecības atdzimšana un kāpēc glezna turpina piesaistīt skatītāja aci. Pretstatā vienreiz lietojamiem attēliem, kas bezgalīgi migrē uz mūsu ekrāniem, gleznām piemīt materialitāte un klātesamība, kā arī ir dziļas saknes mākslas vēsturē. Balstoties uz šo atziņu, grāmatā piedāvāts ielūkoties 51 mūsdienu mākslinieka darbībā, akcentējot tieši reālistiskās tradīcijas klātbūtni viņu gleznās. Caur sarunām veidotais teksts stāsta par gleznotāju darba metodēm, motīviem un iedvesmas avotiem no vecmeistaru veikuma līdz internetam un filmu valodai. Izdevuma saturisko iedalījumu nosaka trīs izceltas tendences: izvēle strādāt ar piesavinātiem vai atrastiem attēliem, centieni pēc iespējas tiešāk atspoguļot laikmetīgās realitātes pieredzi un glezniecības izmantošana iztēloto pasauļu iemiesošanai. A Brush With the Real izdota An Elephant Book grāmatu sērijā, un tās autori pārstāv arī vizuālās kultūras žurnāla Elephant redakciju. Gan šī, gan vairāku citu mākslas un arhitektūras žurnālu jaunākos numurus atradīsiet Mākslas lasītavas periodikas plauktā. The Spiritual in Art: Abstract Painting 1890–1985. Ed. by Maurice Tuchman et al. New York: Abbeville Press, 1986. 436 p. ISBN 9780789200563 Grāmata savulaik izdota kā apjomīgs katalogs izstādei, kas tiecās izsekot abstrakcijas attīstībai Amerikas un Eiropas mākslā no simbolisma līdz pat 20. gs. 80. gadiem. Par tās virzītāju koncepcijas veidotāji izcēla garīgumu – spirituālismā, misticismā un okultismā sakņotas idejas un kustības. Izdevumā apkopotās 17 esejas vēsta par redzamās pasaules atainojuma transformācijām dažādos periodos, valstīs un mākslinieku grupās, pievēršoties tādām tēmām kā kosmiskā tēlainība, dualitāte, vibrācija, sinestēzija un sakrālā ģeometrija. Lai sniegtu tēmas interpretācijai nepieciešamo fonu, grāmata iepazīstina arī ar okultās literatūras hrestomātiskiem piemēriem, īpaši Krievijā un Francijā. Grāmatu papildina dažādu garīgo kustību, ar tām saistīto terminu skaidrojošā vārdnīca un mākslinieku biogrāfijas. Pēdējās hronoloģiska datu izklāsta vietā piedāvā intriģējošu ieskatu pasaulslavenu meistaru garīgās dzīves līkločos. Izdevums The Spiritual in Art vēl aizvien tiek augstu vērtēts gan tā neordinārā satura, gan spožās mākslas darbu kompilācijas dēļ. Analizēto dižgaru vidū: Moriss Denī, Pols Gogēns, Edvards Munks, Vasilijs Kandinskis, Kazimirs Maļevičs, Marsels Dišāns, Pauls Klē, Pīts Mondrians, Mario Mercs, Īvs Kleins, Jozefs Boiss, Marks Rotko, Džordžija O’Kīfa un daudzi citi. Postdigital Aesthetics: Art, Computation and Design. Ed. by David M. Berry and Michael Dieter Palgrave Macmillan, 2015. 344 p. ISBN 9781137437198 Izvērstais rakstu krājums ir jaunākais Mākslas lasītavā pieejamais iespiedums par postdigitālo estētiku. Pētot un kritiski reflektējot par veidiem, kā digitālais formāts ir iekļāvies mūsu ikdienā, autori atklāj, cik radikāli tas ir mainījis sabiedrības un sabiedriskuma izjūtu, tostarp estētiskā līmenī. Lai veicinātu pilnīgāku izpratni par digitālās kultūras izpausmēm 21. gadsimtā, katrā tekstā tiek apskatīts kāds noteikts tīmekļa kultūras aspekts un analizētas attiecības starp mākslu, datorzinātni un dizainu. Izdevumā kopīga publikācija ir arī mākslas zinātniecei Alisei Tīfentālei un jauno mediju teorētiķim Ļevam Manovičam. Viņu raksta „Selfiecity: Pētījums par fotogrāfiju un paštēla veidošanu sociālajos tīklos” uzmanības centrā ir aktuālais un diskutējamais pašbildes temats. Autori skaidro: „Pašbilde nav tikai fotogrāfisks attēls, ko atpazīstam kā pašportretu un kam piemīt formāla līdzība ar neskaitāmiem 19. un 20. gadsimtā tapušiem šī žanra piemēriem. Pašbilde ir tīkla kameras produkts. (..) Tā nav radīta personiskai lietošanai un kontemplācijai. Daloties ar pašbildēm, Instagram lietotāji konstruē savu identitāti un vienlaicīgi pauž piederību pie noteiktas kopienas. Tādējādi savas patības izspēlēšana ir gan privāts akts, gan sabiedriska un publiska aktivitāte.” Molecular Aesthetics. Ed. by Peter Weibel and Ljiljana Fruk Cambridge, MA: MIT Press, 2013. 480 p. ISBN 9780262018784 Kopš tehnoloģijas devušas iespēju cilvēkam ieraudzīt to, kas iepriekš bija neredzams, ir izveidojusies jauna estētiskās pieredzes un prakses dimensija, kuru grāmatas veidotāji dēvē par „molekulāro estētiku”. Mūsdienu māksliniekiem, dizaineriem un arhitektiem ir iespēja izmantot vielu molekularitāti un nanotehnoloģijas gan kā savu darbu izejmateriālu, gan kā iedvesmas avotu, savukārt zinātnei nepieciešamas mākslinieka prasmes, lai padarītu eksperimentu rezultātus saprotamākus. Apjomīgajā izdevumā atrodamas mākslinieku, mākslas teorētiķu, ķīmiķu un citu nozaru zinātnieku esejas par dažādām mākslas un molekulāro zinātņu saskarjomām, kā arī plašs mākslas darbu un dizaina objektu piemēru klāsts – no instalācijām, kas parāda mikropasaules krāšņumu un formu daudzveidību līdz oglekļa molekulas formas lampām un DNS iedvesmotiem arhitektūras risinājumiem. Piemēru vidū ir arī Ginta Gabrāna darbi „Asinsgaisma” un „Ne vilnis, ne daļiņa”. Žurnāla „Studija” 2013. gada 4. numurā bija lasāma Raita Šmita intervija ar vienu no grāmatas redaktoriem Karlsrūes mākslas un mediju centra ZKM vadītāju Pēteru Veibelu. Mākslas lasītava atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāvā, Mākslas un mūzikas centrā. Grāmatas lasīšanai uz vietas meklējiet lasītavas brīvpieejas plauktos vai rezervējiet elektroniski LNB mājaslapā www.lnb.lv. Par bibliotēkas jaunieguvumiem varat uzzināt sadaļā „Aktuāli”. Vairāk informācijas par LNB un Mākslas un mūzikas centra ikdienas aktualitātēm www.facebook.com/lnb.lv un www.facebook.com/mmcentrs. | |
| Atgriezties | |
