VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Agita Šteinberga

 
Ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozarē (2014). Kopš 2011. gada sarīkojusi divas personālizstādes, piedalījusies vairāk nekā 40 grupu izstādēs, festivālos, simpozijos, rezidencēs Latvijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā un citur, kur viņas darbi vairākkārt novērtēti, māksliniecei iegūstot mācību stipendijas, to skaitā mecenātes Ināras Teterevas stipendiju mākslā (2012).
 
Agita Šteinberga. Robeža. 2014
Metāls, metinājums, krāsa.
200x230x600cm (200x230x100cm(4x); 100x100x100cm)
Foto: Andris Maračkovskis
 
Kad pirms gada, pabeidzot maģistra studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, devos praksē uz Franciju, domāju, ka turpmākā gada laikā sapratīšu, ko vēlos turpināt, ko – mainīt. Jau pēc astoņiem mēnešiem apjautu, ka pirmais, ko vēlos, ir atgriezties mājās. Man tur pietrūka brīvības un dzīvības sajūtas. Tagad, esot Latvijā, atkal jūtos dzīva un gribas ķerties pie lieliem darbiem – tie rada laimes un spēka sajūtu. Ja darbs ir lielāks par mani un ja tas vēl ir tik smags, ka jāpārvieto ar smago tehniku, rodas tādi kā taureņi vēderā, tad esmu apmierināta un laimīga.

Manos darbos saistošais vadmotīvs ir līnija. Reizēm kā horizonts, kā savienotājs / šķīrējs vai haosa / miera radītājs. Es velku līnijas telpā. Tās varētu būt arī kā virzienu rādītājas, kā ceļš, kas kaut kur ved.

Smadzenēs jau kaut kas vienmēr kustas un gaisā vibrē, un tad vienā brīdī redzu acu priekšā nākamo darbu. Tad sākas tapšanas process, kas man ir īpaši svarīgs. Tāpēc visi darbi ir tādi, ko pati varu izveidot, neprasot manā vietā kaut ko paveikt citiem. Tapšanas procesā ielieku daļu sevis, liekas, ka visas domas, ko strādājot domāju, paliek kaut kur starp metāla režģiem. Vēlos, lai skatītājs to sajūt. Process nereti ir fiziski smags, taču arī caur satraukumiem, nogurumu un pārdzīvojumiem rodu prieku.

Gan dzīvē, gan darbos tiecos pēc harmonijas, man ir svarīgi kontrolēt procesu un plānot laiku. Neiebilstu nedēļām ilgi vienkārši metināt kopā metāla stienīšus, piecas dienas rakt 30 metrus garu taku vai dienu pēc dienas slīpēt granītu. Ticu, ka šajā atkārtošanās procesā, ko pavadu kopā ar savu topošo skulptūru, tajā iemiesojas dzīvība, īstums.
 
Atgriezties