studija

VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV ENG

Jaunākais numurs Žurnālu arhīvs 2017 2016 2015 Nr. 6 (105) Nr. 5 (104) Nr. 4 (103) Nr. 3 (102) Nr. 2 (101) Nr. 1 (100) 2014 2013 2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006 2005 2004 2003 2002 2001 2000 1999 1998 1997 Pdf Audiožurnāls Ziņas 2009-2014 Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums

Miers Baltijas grafikā Aiga Dzalbe 12. Baltijas jūras valstu grafikas biennāle „Kaļiņingrada–Kēnigsberga 2015” Kaļiņingradas Mākslas galerija 27.08.–27.09.2015.

Marta Leha. 03.07. Linogriezums. 62 x 91 cm. 2012

Starptautiskā grafikas biennāle ar nu jau ceturtdaļgadsimta vēsturi dīvainajā, sarežģītajā Baltijas nostūrī Kaļiņingradā reizi divos gados pulcē grafiķus un mākslas pētniekus no visām deviņām Baltijas jūras reģiona valstīm – Polijas, Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Krievijas. Šogad pasākumā piedalījās 78 mākslinieki ar 450 darbiem. Turklāt biennāles paralēlajā programmā varēja aplūkot Kēnigsbergā dzimušās pasaulslavenās vācu mākslinieces Kētes Kolvicas retrospektīvu grafikas izstādi un 2013. gada biennāles Grand Prix ieguvēja dāņa Mikela Nīmana (Mikkel Niemann) darbu, ko viņš pats izsmeļoši komentēja konferencē „Mūsdienu grafikas tendences Eiropā”. Mikela Nīmana pagājušoreiz godalgotais darbs „Rokot bedri” ir video, kurā mākslinieks pludmalē rok bedri, ko ik pēc mirkļa ciet aizskalo jūra. Bezgalīgie un bezjēdzīgie pūliņi atgādina Sīzifa akmens velšanas procesu, bet rituālās darbības nozīme slēpjas apjēgā par cilvēka centieniem cīkstēties ar matemātiski nevainojamajiem dabas likumiem un spēkiem. Varbūt tieši tādēļ, ka iepriekšējās grafikas biennāles uzvarētājs strādā ar video, performancēm un mūziku, šogad kuratori savas valsts ekspozīcijas ir veidojuši, strikti pieturoties pie klasiskām estampa izpausmēm. Tas Kaļiņingradas biennāli ļāva uztvert kā tīri patīkamu, mērenu pretstatu pēdējo gadu Tallinas grafikas triennāļu vadošajām tendencēm iespējami vairīties no tradicionālisma, par katru cenu mēģināt pārsteigt, pārkāpt robežas, ko gan tāpat jau neviens vairs lāgā neievēro. Pie līdzīgas atziņas bija nonākusi lietuviešu mākslas kritiķe, žurnāla „Daile” redaktore Aiste Paulina: „Viesi uz Kaļiņingradu nav atveduši politiski spraigus darbus, nav arī skandalozu tēmu. Kā nereti izrādās vienam mākslas veidam veltītās izstādēs, vairākums mākslinieku lielāko vērību pievērsuši izpildījuma tehnikai, citi akcentējuši koncepciju. Katras valsts ekspozīcijai bija savs raksturs, tomēr neviena īpaši neizcēlās kopējā kontekstā. Kaļiņingradas biennāles izstādi var saukt par mierīgu. Pilnīgi iespējams, ka tā var kopumā raksturot arī visu mūsdienu Baltijas reģiona grafiku.” Kaut gan apjomīgākā bija Krievijas ekspozīcija, bet spilgtākās un atraktīvākās šķita Lietuvas un Vācijas ekspozīcijas, biennāles neredzamo centru veidoja zviedru grafiķu skate. Tās raksturu noteica zaudējums – ugunsgrēks Grafikas mājā (Grafikens Hus), kurā šopavasar izzuda lielākā nacionālās laikmetīgās grafikas kolekcija. Šādā noskaņā Zviedrija biennālē piedalījās ar visu paaudžu, turklāt iespējami dažādās klasiskās tehnikās strādājošu mākslinieku veikumu. Latvijas dalību vadīja princips ļaut jaunajiem māksliniekiem sevi parādīt un tikt pamanītiem starptautiskā nozares profesionāļu vidē. Kuratora Ulda Pētersona veidotā ekspozīcija iekļāva Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantu Dārtas Stafeckas, Gitas Strazdiņas, Zanes Zlemešas un Sergeja Koļečenko darbu sērijas. Tā atstāja tehniski izsmalcinātas un idejiski interesantas, spēcīgas grafikas skolas iespaidu, kas vairākkārt tika atzīmēts žūrijas locekļu diskusijās, kaut arī galējā balsojumā neviens no mūsu grafiķiem pie godalgām tomēr netika (manuprāt, jaunajiem māksliniekiem un kuratoram izteikti nepaveicās ar ekspozīcijas vietu zināmas ģedovščinas apstākļos). Par šīgada biennāles Grand Prix ieguvēju kļuva vācu mākslinieks Aleksandrs Frobergs (Alexander Frohberg) ar astoņdaļīgu netradicionālā foto - algrafijas tehnikā (angl. val. photo-algraphy - fotogravīras veids, kurā izmantots alumīnija sāļiem klāts papīrs) darinātu emocionāli iespaidīgo „Lūgšanu”. Pirmo vietu ieguva poļu māksliniece Marta Leha (Marta Lech) par minimālistisku, elēģiski juteklisku linogriezumu sēriju, otro – igauņu mākslinieks Pēters Alliks (Peeter Allik) par sirreāli ekspresīvo linogriezumu „Veneras dzimšana”, bet trešo – somu māksliniece Outi Koivisto par jauktā tehnikā darināto iespaidu kolāžu „Otra puse”. Rezumējot varu teikt, ka Kaļiņingradas grafikas biennālē valdīja rosīgs miers un profesionāla ieinteresētība. Pārsteidza linogriezuma pārliecinošā atgriešanās aktuālāko grafikas tehniku klāstā pēc pusgadsimta, šīs atkal iecienītākās tehnikas darbu potenciāls noskaņās un tematikā, kā arī materiālā, ko šodien iespējams apdrukāt.

Atgriezties