Iepriekš Roja man saistījās vienīgi ar Kurzemes piekrastes šosejas posmu, kurā „jānomet” ātrums, lai pabrauktu garām pāris pārtikas veikaliem un romantiskai ostas ainavai aiz zaļa tilta. Šovasar iespaidi ir bagātinājušies, jo kopā ar kolēģi Andri Landauu piedalījāmies 5. mākslas laboratorijā un mākslinieku rezidencē ROJAL.
Projekta sirds un dvēsele – mākslinieks Māris Grosbahs mākslas laboratoriju ROJAL raksturo kā iespēju strādāt ārpus sev zināmajiem darbnīcas un ģeogrāfiskajiem apstākļiem internacionālā vidē, lai, iepazīstot atšķirīgo, novērtētu kopīgo. Un patiešām – gana eksotiskā mākslinieku grupa – Izolde Cēsniece, Andris Landaus un Gundega Evelone (Latvija), Eva Vesolovska (Polija), Remigijs Sederevičs (Lietuva) un autoru pāris Collectif L.S. (Šveice / Čīle) – darbos kopīgi apcerēja Rojas iespējamo savdabību Latvijas un pasaules mērogā. Atskatoties apjaušu, ka mūs visus vairāk vai mazāk saistīja romantizētais Rojas vēsturiskais mantojums: gan zvejniekciema pārmaiņas dažādu varu un ekonomisko sistēmu uzslāņojumā, gan brīžiem netveramas – vien kā kūpinātu bušu smarža gaisā – ilgas pēc laikiem, kad brauca ziemeļmeitas lūkoties. Patiesi, tādas gaismas spēles, kurās jūra zaudē horizontu un pāriet debesīs, iespējamas tikai šajā piekrastē. Šo hipnotisko skatu, tāpat kā projekta organizatoru rīkoto Rojas ekspedīciju, ietekmē tapa mākslas objekti, kuros gandrīz visos neapzināti bija apspēlēti dažādi Rojas mitoloģiskie slāņi. Dažiem mītiem, šķiet, pierādījumi patiešām atrodami
Rojā, citi bija mūsu pašu apburto prātu radīti. Kolēģis Remigijs Sederevičs darbā Salmon perfekti plastiskā keramikas formā atveidoja Rojas heraldiskajā ģerbonī skatāmos lašus, kas saistāmi ar šīs vietas senajiem lašu ceļiem. Evas Vesolovskas Suspension uzmanību pievērsa joprojām redzamais kontrasts starp vēl tagad ieraugāmajām postpadomju liecībām, ko viņa apcerēja, radot burtiskā nozīmē tālumā lidojošu simbolisku laiviņu poētisku karavānu. Collectif L.S. ar darbu Emergences izcēla brutālo formu skaistumu mums tik pierastajās, bet Rietumeiropas rezidentiem pārsteidzošajās padomju nepabeigto būvju drupās. Viens no Izoldes Cēsnieces darbiem „Mainīgs noskaņojums” ar liela Dieva pirksta (à la slavenais Dieva pirksts no Mikelandželo „Ādama radīšanas”) palīdzību kustējās līdzi jūras vējam, kas agrāk tik ļoti ietekmēja visa zvejniekciema dzīvi. Savukārt Andris Landaus un Gundega Evelone radīja no viena skatpunkta aplūkojamu monumentālu (ap 90 m garu) gleznojumu grupu Ocean Hill 3, kam kopā ar skatītāju prātā pievienotām detaļām iespējams kļūt par imagināru okeāna megalaineri, kurš rojeniekus aizvestu uz Prieka un Pārpilnības zemi. Arī šī darba ierosmei tika izmantots vietējais stāsts par iepriekšējās desmitgades plāniem Rojā veidot starptautisku prāmju ostu. Kā vienīgais no kopējās noskaņas atšķirīgais darbs jāmin Izoldes Cēsnieces otrs veikums – projekts „Detektīva zīmējums”, kurā autore pievēršas nevis vietai, bet cilvēkam, ar zīmēta fotorobota palīdzību fiksējot „liecinieku” sapņu un murgu tēlus.
Post scriptum. Iespējams, rojenieki nebija tik romantiski noskaņoti kā atbraukušie mākslinieki. Neilgi pēc 5. mākslas laboratorijas ROJAL atklāšanas pazuda pie it kā mistiskām spējām apveltītā avota uzstādītās lašu galvu skulptūras (pēc vietējo domām, tās mistiski bija samazinājušas ūdens plūsmu). |