studija

VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV ENG

Jaunākais numurs Žurnālu arhīvs 2017 2016 2015 Nr. 6 (105) Nr. 5 (104) Nr. 4 (103) Nr. 3 (102) Nr. 2 (101) Nr. 1 (100) 2014 2013 2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006 2005 2004 2003 2002 2001 2000 1999 1998 1997 Pdf Audiožurnāls Ziņas 2009-2014 Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums

Kēlera balva un tās nominanti Indreks Grigors Kēlera balva 2015 Igaunijas Laikmetīgās mākslas muzejs 25.04.–14.06.2015.

Anu Vahtra Instalācija „Sienas stāv mēmas un aukstas”. 2015 Igaunijas Laikmetīgās mākslas muzejs

Igaunijas Laikmetīgās mākslas muzejs (Eesti Kaasaegse Kunsti Muuseum – EKKM) ir pašnodibināta institūcija, kas kopš 2006. gada mitinās vecajā Tallinas apkures administrācijas ēkā netālu no ostas. 2011. gadā muzejs nodibināja pats savu mākslas balvu, ko nosauca Johana Kēlera (Johann Köler) vārdā. Tas, protams, liecina par atdarināšanu, taču tik veiksmīgu, ka šobrīd balva jau kļuvusi populārāka par pašu muzeju. Mākslas balvas ieņem svarīgu vietu mākslas pasaulē, tādēļ tās iedibināšana pati par sevi ir loģisks pasākums, kas apliecina institūcijas nozīmīgumu. Tomēr Kēlera balva ir kas vairāk nekā tikai Tērnera balvas vai kādas no neskaitāmajām Igaunijas vecmeistaru vārdā nosauktajām mākslas balvām atdarinājums. Spriežot pēc tai pievērstās mediju uzmanības, Kēlera balva ir ja ne visaugstāk vērtētā, tad noteikti vispopulārākā Igaunijā. Pasākuma formāts sešu gadu laikā palicis nemainīgs. Centrālais elements ir izstāde, kurā ar vienu iepriekš radītu un vienu jaunu vai Igaunijā vēl neizstādītu darbu piedalās pieci EKKM valdes izvēlēti nominanti. Konkurss, kurā uzvarētāju izvēlas starptautiska žūrija, galvenokārt vērtējot zstādē redzamo, ir bijis pamats daudzu veiksmīgu mākslas darbu radīšanai: 2013. gada uzvarētāja Jānusa Sammas (Jaanus Samma) darbs šobrīd pārstāv Igauniju Venēcijas biennālē, savukārt Jasa Kaselāna (Jass Kaselaan) 2014. gadā uzvarējušais darbs „Leļļu laukums” šāgada sākumā bija aplūkojams LNMM izstāžu zāles „Arsenāls” Radošajā darbnīcā. Vienlīdz iespaidīgs liktenis ir arī daudziem balvu neieguvušajiem darbiem. Atskatoties uz nominantu izvēli vairāku gadu garumā, ir vērojamas noteiktas tendences. Vismaz divi no ikgadējiem pieciem māksliniekiem ir studējuši Igaunijas Mākslas akadēmijas Fotogrāfijas nodaļā – kopumā 11 no 30 nominantiem. Divi no tiem ir arī saņēmuši balvu – Flo Kasearu 2013. gadā un Anu Vahtra 2015. gadā. No šāda viedokļa zināma taisnība varētu būt oponentiem, kas uzskata, ka balvas nominācijas neatspoguļo Igaunijas mākslas ainu, bet gan tikai EKKM valdes ideoloģiju. EKKM gan nekad to arī nav noliedzis, drīzāk otrādi, tādēļ šādai kritikai īsti nav pamata. Daudz nopietnāk vērā ņemams ir arguments, ka daļēji tāpēc vai par spīti tam, ka balvas mērķauditorija ir samērā jauni mākslinieki, balvai kaut kad var aptrūkties nominantu. Sešu gadu laikā balvas nominantu vidū bijuši tikai divi mākslinieki, kuru radošā izaugsme mērāma vairākos posmos – Marko Mētamms (2013) un Kiwa (2014). Teorētiski ir iespējams tikt nominētam balvai divas reizes, taču līdz šim tas vēl nekad nav noticis. Trešā īpatnība, kas ik gadu vērojama nominantu atlasē, ir tendence izvēlēties vienu pārstāvi no spēcīgās jauno tēlnieku paaudzes. Šis princips tika pārkāpts tikai 2012. gadā, izvēloties gados nedaudz vecāko duetu Džonsons un Džonsons (Johnson ja Johnson), un 2013. gadā, kad starp nominantiem vispār nebija neviena tēlnieka. Tomēr nepārprotiet! Igaunijas kontekstā vairākums fotogrāfu darbojas instalācijas jomā, tādēļ skulpturālas formas vienmēr bijušas Kēlera balvas izstāžu centrālais elements. Tas attiecas arī uz 2015. gada uzvarētāju Anu Vahtru, kas savā mākslā ar fotogrāfijas palīdzību tiecas pēc konceptuālas izstāžu telpas atkārtošanas, taču dažkārt mēdz izmantot arī visai robustus fiziskus priekšmetus, piemēram, divus masīvus metāla balstus, lai savienotu slīpo Tartu Mākslas muzeja ēku ar tai blakusesošo namu. Ar šo darbu kā konceptuālu telpisku instalāciju māksliniece piedalījās arī 2015. gada Kēlera balvas izstādē. Atšķirība starp tēlnieku un fotogrāfu attiecas ne tik daudz uz mediju, kurā darbs realizēts, kā uz autora izvēlēto mākslas jomu un tai atbilstošo darba raksturu. Taču atšķirībā no fotogrāfiem tēlnieki vienmēr uzvar – vienmēr! Pirmo Kēlera balvu 2011. gadā ieguva Jevgeņijs Zolotko, 2014. gadā – Jass Kaselāns, bet 2015. gadā skatītāju simpātiju balvu saņēma Edīte Karlsone (Edith Karlson). Un pēdējā nozīmīgā tendence, ko nevar nepamanīt: starp nominantiem ir tikai viens gleznotājs – Teniss Sādoja (Tõnis Saadoja) 2011. gadā. Tomēr, raugoties uz jaunajiem Igaunijas gleznotājiem, kuru izstādes arvien vairāk sāk atgādināt instalācijas, piemēram, Kristi Kongi un Mihkelu Ilusu (Mihkel Ilus), domāju, ka šī tendence drīzumā mainīsies. No angļu valodas tulkojusi Iveta Boiko

Atgriezties