VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| ...kā labs vīns Andrejs Ģērmanis Alberts Francisks Pauliņš. „Mans Tukums” Tukums, galerija „Durvis” 11.07.–20.08.2015. | |
 Alberts Francisks Pauliņš. Tukuma pievārte Audekls, eļļa. 45x69cm. 2014 Publicitātes foto | |
| Savā laikā mākslas zinātnieks Māris Brancis par Albertu Pauliņu rakstīja: „Dzīvot tālāk no centra (t. i., Rīgas – A. Ģ.) dod zināmas priekšrocības. Būtiskākā no tām – gleznot to, kas tuvs un saprotams. Arī bīstami – var ieslīgt provinciālā pašapmierinātībā, kristies profesionālais līmenis.” Latgalē 1948. gadā dzimušais mākslinieks jau pašā savas darbības sākumā nonāca Tukumā, pilsētā, kas glezniecībā kopš 20. gadsimta 30. gadiem bija izauklējusi slaveno triumvirātu (Artums, Neilis, Āriņš). Tukums bija un ir Rīgai pietuvināta province, bet gan trīs vecmeistari, gan Alberts Pauliņš, saglabājot mākslas ideālu, kas aicina uz īstumu, patiesumu un vienkāršību, ir izvairījušies no provinciālisma. Mūsdienās tieši Alberts Pauliņš Tukuma mākslā pārņēmis vadošo lomu brīdī, kad arī citi Tukuma un tuvējo novadu mākslinieki sasparojušies un izveidojuši aktīvu mākslas biedrību. Pauliņš saka: „Būt patiesam savā mākslā – tas varētu būt mans mākslinieka kredo.” ( Kurš gan teiktu otrādi – ka grib būt nepatiess?) Mēs māksliniekam noticam, jo viņš ar tādu kā bērna atklātību raugās uz pasauli, uz savas glezniecības objektu, ko viņš mīl. Šoreiz tā ir viņa pilsēta ar ēnainām vai saules staru pieraibinātām ieliņām, pagalmiem un parka stūriem. Mīlestība ir abpusēja. Pauliņš saka „mans Tukums”, pilsēta droši var sacīt – „mans mākslinieks”. Izstādes darbi gleznoti no 2013. līdz 2015. gadam, tātad pēdējā laika devums. Mākslinieks gadu gaitā izstrādājis atpazīstamu rokrakstu jeb paņēmienu kopu, kas ļauj ātri, saglabājot pirmreizīgās emocijas tiešumu, raksturot izvēlēto motīvu. Par pamatni kalpo kartons vai audekls, uz kura zem krāsas lazējošām kārtām saglabātas zīmējuma kontūras. Ar skaidrām un noteiktām krāsu un tumšuma attiecībām, kas sakārtotas viegli nolasāmā kompozīcijā, panākta kopējā koloristika, bet „smeķi” mēdz piedot krāsu akcents, piemēram, sarkans ziedu pušķis vientuļa gājēja rokās vai tieši no tūbiņas izspiests gaišs eļļas krāsas laukums saules apspīdētā jumtā vai ēkas brandmūrī. Gleznās rokraksts atkārtojas, bet sižets un vietas raksturojums katrā darbā ir cits, paturot kopējo domu par Tukumu kā vienu no Kurzemes pērlēm. Mākslinieka palete, neraugoties uz vienkāršību, ir pietiekami bagāta un daudzveidīga, ietverot arī zaļo toņu gammu no tumša zili zaļā koku ēnās līdz palsi dzeltenīgam panorāmiskajās lauku un pļavu ainās, kur dziļumplānā jaušams Tukuma baznīcas tornis. Pie zaļajām ainavām pieder arī glezna „Gailīšu mežs” (2015), kur bagātīgi niansētais zaļais ietver tumši zilo, violeto un ceriņkrāsas toņus. Šajā un citos darbos tieši gleznieciskās kvalitātes (citiem vārdiem – gleznotāja talants) ir tās, kas tos ierindo mākslas plauktā. Blakus gleznieciskajām Pauliņa gleznās ir arī citas iezīmes, piemēram, neapšaubāms lirisms palielajā gleznā „Slocene” (2013) vai kontrastu bagātība ar gandrīz dramatisku kāpinājumu gleznā „Nāves ieleja” (2014), kur tumšās koku un krūmu vertikāles nostādītas pretī gaišzila tāluma horizontālei. Tukumnieki un tie, kas iepazinuši Tukumu, Pauliņa izstādē varēja izsekot gandrīz visam pilsētas plānojumam, bet vērtīgākais ir tas, ka mākslinieks ļoti dzīvi un tieši nodod tālāk savas emocijas un ne tikai – viņam piemīt iedzimta un izkopta krāsu redze, harmonijas izjūta un, kā viņš pats atzīst, patiesības mīlestība. Nosaukšu vēl vairākus darbus, kas man iegūluši atmiņā. Glezna „Brokastis” (2014) pieskaitāma Pauliņa iemīļotajam klusās dabas žanram. Uz gaiši pelēkzila pagleznojuma jaušams priekšmetu konturējums un spoži pastozas krāsas efekti: puķēs balti un medus burkā – dzelteni. „Pasakains rīts” – minimālistiska jūras ainava ar jahtu tālumā, „Pelēka diena”, „Harmonijas iela”, „Saule lec” – gaišs rīta slavinājums, „Ceļš mājup” (2014), „Pilsētas centrs” (2013), kur redzama arī viena no vecākajām Tukuma ēkām – galerijas „Durvis” mājvieta. Pauliņa izstādes atklāšanā bija daudz viesu. Mākslinieks teica: „Pie labām gleznām piestāv labs vīns. Nobaudiet to, lai pārliecinātos, vai gleznas ir labas.” | |
| Atgriezties | |
