2002. gada rudens rītā varenajai Cesvaines pilij nodega jumts un izdega lielākā daļa otrā stāva telpu. Desmit gadus vēlāk – 2012. gadā – tekstilmāksliniece Inese Jakobi pils krāsmatu daļā sarīkoja personālizstādi, kas izvērtās par liela mēroga mākslas notikumu, sapārojot katastrofas izraisītās sekas, kurās māksliniece saskatīja unikālas vides objekta vērtības, ar savu mākslas darbu vēstījumu un estētiku. Viņas profesionalitāte mākslā un izstāžu iekārtotājas lomā rada iespaidīgu notikumu ne vien Cesvaines un vietējās galvaspilsētas Madonas, bet arī valsts līmeņa kultūras dzīvē.
2013. gada pavasarī Inese Jakobi vairākus mēnešus strādāja ar tekstilmākslinieka, arhitekta un pedagoga Georga Barkāna atraitni, pārcilājot, restaurējot un sagatavojot eksponēšanai mākslinieka mājās kaudzēs sakrautos darbus. Georga Barkāna pēcnāves izstāde izvērtās par liela mēroga notikumu uguns nelaimē cietušajā pilī. Viņa emocijām piesātinātais faktūru un krāsu universs saspēlējās ar Cesvaines pils apdegušo interjeru faktūrām, radot mākslas katarsi. Lai izstāde notiktu un lai pilsētai piesaistītu tūristus, Cesvaines domes priekšsēdētājs Vilnis Špats un Cesvaines muzeja vadītāja Daiga Matroze krietni piestrādāja, tomēr mākslas pasaulē šim nozīmīgajam notikumam nebija plašākas rezonanses.
2014. gada maijā Cesvaines pils un pašvaldība atkal uzņēma izstādi – Latvijas Tekstilmākslas asociācijas vadītājas, Mākslas akadēmijas profesores tekstilmākslinieces Aijas Baumanes un viņas vīra Raita Rubeņa (1951–1990) darbus. Aijas Baumanes gaišie, dvēselīgie darbi Cesvaines pilī ieguva vērienu, smeldzi un rezignētu niansi. Mākslinieces gara enerģija, kas iemiesojusies viņas darbos, saspēlē ar atjaunotni gaidīt pārgurušajām krāsmatām izraisīja kamolu kaklā.
2015. gada maijā Cesvaines pilī Inese Jakobi iekārtoja Tekstilmākslas asociācijas jubilejas izstādi – pagājuši 20 gadi kopš asociācijas izstāžu darbības uzsākšanas. Mākslinieki izstādīšanos Cesvaines pilī uzskata par nozīmīgu, te apskatāmi patiesi vērienīgi, nopietni darbi. Katram eksponātam atrasta īstā, piemērotākā vieta, kur objekts + vide + apgaismojums rada savu kontekstu. Iekārtotāja saka – lai pilnībā izbaudītu darbu estētiku, atšifrētu vēstījumu un no saskatītā gūtu īstu esības prieku, pilī jāpavada vismaz viena diena, lai redzētu, kā tekstiliju krāsu, faktūru, ritmu spēle mainās atkarībā no apgaismojuma, saulei aptekot pilnu loku debesīs.
Izstādes katalogā izskaidrots Tekstilmākslas asociācijas līdzšinējās darbības princips un mērķis – mākslinieku sociālās neaizsargātības apstākļos spītīgi turpināt izstāžu darbību, iekļauties starptautiskajā apritē, apvienot paaudzes un būt lojāliem, pieļaujot dažādību jaunradē, proti – pulcināt jaunus un vecus, tradicionālistus un eksperimentētājus, uzturot tekstilmākslinieku radošo garu un profesionālās prasmes. Demokrātisks process bez apēnojuma.
Šogad izstāde Cesvaines pilī no iepriekšējām atšķiras ar to, ka izstādīti 39 mākslinieku darbi. Valda pasaules uztveres, rokrakstu un tehniku daudzveidība. Izstādes apskate ir atklājumiem un pārsteigumiem pilns gājiens pa pils izdegušo un arī pamazām atjaunoto daļu, lielisks piedzīvojums ar kāpienu tornī un ložņāšanu pa telpām un telpiņām, ar dīvainu rakursu atklājumiem un kopskatiem, kas ietver gan mākslas objektu, gan telpu un gaismu, gan skatītāju plūsmas kustību.
Turklāt klātesošie jūtas kā sazvērnieki, jo tas, kas notiek Cesvainē, ir gandrīz slepens pasākums, zināms tiem, kas te bijuši. Pat Cesvaines mājaslapā aizmirsies daudzināt šo izstādi.
Cesvaines pašvaldības un Latvijas Tekstilmākslas asociācijas saspēle notiek, tā ir visām iesaistītajām pusēm tīkama un patiesi veiksmīga. Pilsētas omulīgajā noskaņā pārņem doma, ka tā tas būs mūžīgi – katru pavasari tiks atvērta brīnišķa izstāde brīnišķajā pilī. Taču nopietnas izstādes nerodas no entuziasma vien. Sagatavošanai jāalgo cilvēki, tas ir atbildīgs, radošs un smags darbs. Mākslas darbi jāapdrošina, Cesvainē tie pusi gada balo un noklājas putekļiem. Māksliniekiem vismaz gribētos just, ka no šīs labdarības pils iegūst atpazīstamību un atdzimst.
Ir arī citāds skatījums: atbildīgajiem par valsts kultūrpolitiku ir jāsaprot, ka profesionāla māksla (šeit: tekstilmāksla) nav hobijs, ar ko nodarbojas radīšanas dēmonu apsēsti entuziasti no algota darba brīvajā laikā. Cerot uz profesionāli vērtējamu rezultātu, jānodrošina apstākļi, ka talantīgam darbam ir dzinējspēks – sagaidāmie augļi. Iepirkums vai pasūtījums, plaša reklāma. Mākslas darbos tiek ieguldīta dzīve, talantam un tā dzīvības funkciju nodrošināšanai ir sava tāme. Protams, kāds teiks, ka tādā versijā tā ir selekcionēta, angažēta mākslas virzība. Entuziasms ir spēcīgs dzinējs, bet tas nav mūžīgais dzinējs. Četrus gadus Latvijas Tekstilmākslas asociācija Cesvainē ir lolojusi ideju par iespējamu unikālu risinājumu – lielām tekstilmākslas izstādēm pilī, tekstilmākslas centru, centrālo asi plašāka mēroga notikumiem. Tomēr ir vajadzīgs valsts un pašvaldības atbalsts, lai tādu ideju realizētu. |