studija

VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV ENG

Jaunākais numurs Žurnālu arhīvs 2017 2016 2015 Nr. 6 (105) Nr. 5 (104) Nr. 4 (103) Nr. 3 (102) Nr. 2 (101) Nr. 1 (100) 2014 2013 2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006 2005 2004 2003 2002 2001 2000 1999 1998 1997 Pdf Audiožurnāls Ziņas 2009-2014 Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums

19. gadsimta mozaīkas fragments Aivars Leitis Izstāde „Igauņu nacionālās glezniecības pamatlicējs Johans Kēlers (1826–1899) un laikabiedri Latvijā” Cēsu Izstāžu nams 05.06.–02.08.2015.

Johans Kēlers. Ieva pēc grēkā krišanas. Audekls, eļļa. 135,5 x 101 cm. 1883

Izstādē, kurā dominēja siltos, tumšos toņos gleznoti darbi ar uzsvērti precīzu realitātes attēlojumu, varēja nodoties 19. gadsimta pasaules mākslas un dzīves izjūtu izpētei. Tā bija kā bagātīga mozaīka, kuru saliekot no eksponētajām gleznām iegūstams viens laikmeta kopainas fragments. Izstāžu nama pirmajā stāvā bija apskatāms Johana Kēlera darbu koncentrāts no mākslas muzeja KUMU krājuma. Otrajā stāvā bija eksponēti tādu mākslinieku darbi, kuri ir novērtēti, bet kuru veikumu izstādēs negadās redzēt tik bieži. Augstas ētiskās vērtības un rūpīgs izpildījums raksturo Ādama Alkšņa, Johana Heinriha Baumaņa, Jūlija Federa, Karla Gotharda Grasa, Artemija Gruzdiņa, Kārļa Hūna, Augusta Georga Vilhelma Pecolda, Jāņa Staņislava Rozes, Georga Vilhelma Timma, Alfona Špringa, Johana Valtera, Kārļa Zēbodes un Jūliusa Zīgmunda darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Liepājas, Jelgavas un Cēsu muzejiem un Mūkusalas Mākslas salona krājuma. Kēlera Latvijas laikabiedru dažādo stilu darbi ar savu daudzveidību piebēra izstādei tādu kā pipariņu. Naivās Baumaņa un Zēbodes gleznas veiksmīgi saspēlēja ar Grasa romantismu, portretistu fotogrāfiski strikto reālismu un netverami fantastiskiem Timma majolikas apgleznojumiem. Mūsdienu Latvijā Johana Kēlera vārds visticamāk zināms vien šauram speciālistu lokam un varbūt arī Cēsu mākslas entuziastiem, jo tieši šeit mākslinieks ieguvis pirmās prasmes glezniecībā. Nabadzīgo Vilandes apkārtnes zemnieku dēls Cēsīs ieradās 1839. gadā trīspadsmit gadu vecumā un kļuva par krāsotāju meistara Kārļa Fābera mācekli. 1846. gadā, saņēmis daiļkrāsotāja diplomu par pareizticīgo Cēsu Kristus Apskaidrošanās baznīcā veiktajiem gleznojumiem, viņš devās uz Sanktpēterburgu, kur studēja Mākslas akadēmijā un ātri guva panākumus. Mācības daļēji finansēja Cēsu pilsmuižas īpašnieks grāfs Emanuels fon Zīverss. Mākslinieks strādājis eļļas tehnikā, gleznojis Bībeles sižetus, portretus, ainavas, žanra ainas un aktus. 1858. gadā Kēlers pabeidza gleznu Pietà, par ko vēlāk saņēma akadēmiķa grādu. Samazinātu kompozīcijas kopiju var aplūkot Cēsu Sv. Jāņa baznīcā, kurā gleznotājs 1842. gadā iesvētīts. Izstādes ekspozīcijas latviešu daļā bija eksponēti divi Rozes gleznoti portreti. Viņa un Kēlera ceļi ne reizi vien krustojušies Sanktpēterburgā. Viņi bija konkurenti ar līdzīgiem politiskiem uzskatiem. Kēlers draudzējās ar Krišjāni Valdemāru – līdz mūsdienām saglabājusies abu apjomīga sarakste –, viņš bija labi pazīstams arī ar citiem jaunlatviešiem. Mākslinieks bijis sabiedriski aktīvs, rīkojis vairākas personālizstādes, lai atbalstītu trūkumcietējus, dibinājis igauņu koloniju Krimā. No tālaika darbiem Cēsīs bija eksponētas gleznas „Tatāriete muižas dārzā” (1875–1877) un „Pamestas ūdensdzirnavas Krimā” (1879). Portretu vidū īpašu interesi izraisīja „Ieva pēc grēkā krišanas” (1883) un nepabeigtais „Meitenes portrets” (bez datējuma). Iespējams, ka otrajā portretā attēlota imperatora Aleksandra II meita Marija, kam Kēlers divpadsmit gadus bija zīmēšanas skolotājs. Izstādi papildināja buklets ar dokumentālām fotogrāfijām un Kēlera un latviešu mākslinieku biogrāfijām.

Atgriezties