VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Ceļā uz monogrāfiju Eduards Dorofejevs Juris Dimiters. „Dimitera kunga izstāde” Galerija „Daugava” 10.06.–25.07.2015. | |
 Juris Dimiters. Acs. Audekls, jaukta tehnika. 40 x 63 cm. 2001 | |
| Iedomājieties, ka jūs nejauši esat iemaldījušies mākslas galerijā, kur visas gaismas izslēgtas un neko nevar redzēt. Pie durvīm jūs paspējāt izlasīt: šeit ir izstādīti Jura Dimitera darbi, – un īsu mirkli, kamēr gaisma vēl nav uzvarējusi tumsu, pastāv iespēja iztēloties, kādus darbus jūs tūlīt ieraudzīsiet. Ļoti iespējams, ka mūsu vīzijas sakritīs, jo, dzirdot Dimitera vārdu, uzreiz nāk prātā sirreālistiski brīvie, asprātīgie sižeti, plastiski izteiksmīgie priekšmeti, kuru iluzorā materialitāte cenšas piemānīt mūsu lētticīgo vizuālo uztveri, un ironiskā daudznozīmība, kas sniedz patīkamu gandarījumu katram, kurš ir gatavs doties tēlainā vēstījuma zemtekstu meklējumos. Tomēr, ja šis eksperiments notiktu galerijā „Daugava”, kur norisinājās „Dimitera kunga izstāde”, diez vai mūsu priekšstati sakristu ar to, ko mēs ieraudzītu pie ieslēgtas gaismas. Pirmkārt, neraugoties uz nosaukumu, tā nebija nekāda retrospekcija, tāpēc šeit mēs neatrastu nevienu no slavenajiem 70.–80. gadu plakātiem, kas jau sen pieskaitāmi pie 20. gadsimta latviešu mākslas klasikas un, protams, asociējas ar Dimitera daiļrades zelta periodu, aizēnojot citus mākslinieka sasniegumus glezniecībā, grafikā un scenogrāfijā. Otrkārt, izstāde gandrīz pilnībā sastāvēja no darbiem, ko skatītāji ieraudzīja pirmo reizi ne tikai tāpēc, ka tie ir tapuši šīgada laikā un ir pavisam svaigi, bet arī tāpēc, ka daži nekad līdz šim nav tikuši izstādīti. Ducis jauno gleznojumu ir tas, kas pārsteidza vismazāk. Dimitera arhetipisko motīvu – pīpju, sadegušu sērkociņu un citu plastificēto objektu – antropomorfās pozas vai sastingušās kustības cenšas attēlot atpazīstamu emociju klišejas. Te banānu mizai un cīsiņam līdzīgi priekšmeti romantiski saskāvušies barokālajā spirālē uz Venēcijas Lielā kanāla fona. Blakus klaustrofobiski šaurajā sarkanajā kubā sērkociņš meties ceļos otra priekšā, nepārprotami lūdzot piedošanu kā pazudušais dēls, un, protams, neiztikt arī bez pīpju homoerotiskajām kompozīcijām, kas ironiski kutina skatītāja freidiskās asociācijas. Lielākajai daļai šo sižetu mākslinieks piemeklējis kādu fonu, kas kalpo kā dekorācija šim lietu teātrim. Uz audekla tiek uzdrukātas slavenu baroka laika mākslinieku ainavas, vedutas un klusās dabas, kas, iespējams, piešķir dziļāku kontekstu tām situācijām, kuras mākslinieks attēlojis priekšplānā. Vērot šo nosacīto teātri, manuprāt, ir nedaudz garlaicīgi, un pakāpeniski gribas pievērsties erudīcijas spēlei „noskaidro fona autoru”, kur katrs var pārbaudīt, cik labi viņš orientējas mākslas vēsturē, paralēli iztēlojoties, kā mainītos Dimitera „personāžu” emocionālais noskaņojums, ja Kanaleto vai Kloda Lorēna ainavu vietā viņiem piedāvātu citus vides nosacījumus. Daļa no izstādes bija atvēlēta arī fotogrāfijai – mākslas veidam, kas vismazāk asociējas ar vārdu Juris Dimiters. Tās plašākai publikai tika rādītas pirmo reizi. Lielformāta izdrukas ar 20. gadsimta 70. gadu Rīgas ielu skatiem parāda viņu kā uzmanīgu apkārtējās dzīves dokumentālistu. Var teikt, ka arī plakātos un glezniecībā viņam izdevās konceptuāli dokumentēt sava laikmeta parādības, kas skar varas un sabiedrības attiecības, bet neiestudētas fotogrāfijas dod iespēju tieši ieraudzīt tos realitātes fragmentus, kuri toreiz mākslinieka ironiskajai uztverei šķita gana sirreāli. Nedaudz mulsināja daži darbi, kas „uzgleznoti” 21. gadsimta sākumā ar grafikas rediģēšanas programmatūras palīdzību. Rīgas centra ielu skati tapuši pārspīlēti „gleznieciskā” manierē. Atdarinot eļļas krāsas triepienu un izmantojot grafisko filtru iespējas, Juris Dimiters, šķiet, toreiz tik ļoti aizrāvies ar moderno tehnoloģiju iespējām, ka nemanot ieslīdējis bezgaumībā. Tomēr, neraugoties uz sadrumstalotību, šo izstādi un pērn izdoto Dimitera pirmo plakātu albumu, šķiet, apvieno viena saprotama iecere – kādreiz apkopot biezā foliantā ne tikai plakātus, bet arī glezniecību, scenogrāfijas projektus, fotogrāfijas utt. Tā patiešām būtu totāla Dimitera kunga izstāde. | |
| Atgriezties | |
