VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Aleksandrs Stankevičs. Durvis Inga Bunkše | |
 Aleksandrs Stankevičs. Durvis. Audekls, eļļa. 170 x 260 cm. 1971 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs | |
| „Kā rēgaina parādība ir šis buržuāziskā militārisma bezdvēseliskās mašinērijas simbols,” par saksofonistu melnajās acenēs Aleksandra Stankeviča (1932–2015) gleznā „Durvis” 1972. gadā rakstīja Latvijas PSR Mākslinieku savienības valdes pārstāvji, izvirzot mākslinieku Latvijas PSR Valsts prēmijas saņemšanai (Aleksandra Stankeviča lieta LMS). Savukārt par gleznā attēloto meiteni tika teikts, ka aiz tās „ultramodernās ārienes jūtama liela un humāna tradīcija”. Tomēr ne jau oficiāli gleznā saskatītie pretstati starp humānismu un „naudas varu, mietpilsonību un karu” rosināja izvirzīt mākslinieku augstajam apbalvojumam. „Rīgas Filharmonijā viesojās poļu saksofonists. Koncerta iespaidā radās pirmie gleznas uzmetumi,” vēlāk atcerējās mākslinieks. Bet īsto stimulu darbam devuši Parīzes studentu nemieri 1968. gadā. Brīvības alkas, okupācijas varas apiešana, liekulīgās morāles ārdīšana, centieni iekļauties pasaules kultūras telpā ir tas, ko gleznā saskatīja tie cilvēku simti, kuri stāvēja garā rindā pie Rīgas Mākslinieku nama, lai redzētu Aleksandra Stankeviča personālizstādi. Līdzīgi kā studentu revolūcija, arī Stankeviča glezna izteica sabiedrības slēpto nemieru. Lai ar varas pārstāvjiem nerastos nevajadzīgi pārpratumi un darbus varētu izstādīt, mākslinieki bija iemācījušies acīmredzamo saukt citos vārdos, zemtekstu nolasīšanu atstājot skatītāja katra paša ziņā. Tā nu glezna „Durvis” padomju mākslas vēsturē kļuva par izcilu piemēru „pretrunu plosītai kapitālisma pasaulei” (Aleksandra Stankeviča lieta LMS). Tomēr kolēģi, kas Aleksandru Stankeviču izvirzīja tolaik augstajam apbalvojumam, novērtēja arī viņa mākslinieciskās izteiksmes atradumus. Izteiksmīga formas izjūta, līniju plūdums, plastika, portretējums modernās madonnas atveidojumā un monumentalitāte, ritms, faktūras saksofonista tēlā patiešām darbam piešķir apvaldītu dinamiku un uz pretmetiem balstītu spriegumu. To vēl pastiprina otrādi apgrieztās krusta zīmes – rāmja košais sarkanums pret gleznas ierobežoto krāsu gammu. Izteiksmīgs ir kontrasts starp lazējošo fonu un pastozās faktūrās veidotajām figūrām. Gleznas apakšējā daļā redzamas klusās dabas: vienā grāmatas, tīrs ūdens glāzē, balts papīrs un ota kā simbols domas asumam un radošumam, otrā – armijas ķivere un izārdīts radio: mēslainē izsviestas varas atribūtika. Precizitāte, ar kādu atveidoti priekšmeti, netraucē mākslinieciskā tēla viengabalainībai un domas skaidrībai. Divdaļīgā kompozīcija ar simbolisko nosaukumu „Durvis” precīzi izteica laika garu, pēc kura tiecās un kurā varas neierobežotās domās dzīvoja liela sabiedrības daļa. Tāpēc tagad, tāpat kā pirms vairāk nekā četrdesmit gadiem, Aleksandra Stankeviča vērienīgais un mūsdienīgais pasaules redzējums arvien vilina ar domas asumu un daudznozīmību. | |
| Atgriezties | |
