studija

VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV ENG

Jaunākais numurs Žurnālu arhīvs 2017 2016 2015 Nr. 6 (105) Nr. 5 (104) Nr. 4 (103) Nr. 3 (102) Nr. 2 (101) Nr. 1 (100) 2014 2013 2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006 2005 2004 2003 2002 2001 2000 1999 1998 1997 Pdf Audiožurnāls Ziņas 2009-2014 Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums

Pašportreti Tukumā Andrejs Ģērmanis Izstāde „Portrets un pašportrets” Tukuma muzejs. Mākslas galerija „Durvis” 25.04.–28.06.2015.

Ilze Strekavina. Galvas aprite. Audekls, eļļa. 150x150cm. 2015 Foto: Inese Klestrova

Izstāde pildīja divus uzdevumus. Pirmkārt, Tukuma mākslinieku grupa (tagad – biedrība) realizēja vēlmi muzeja telpās pēc četru gadu pārtraukuma sevi apliecināt kā vienotu profesionālu organismu. Otrkārt, muzejs izmantojis gadījumu (manuprāt, veiksmīgi) parādīt fondos esošos vecmeistaru gleznotos portretus pārskatāmā salīdzinājumā ar jaunākiem darbiem. Tukuma mākslinieku grupas dibināšanas sanāksme notika 1983. gada 1. oktobrī. Portretu un pašportretu izstādē piedalījās divi mākslinieki, kas stāvējuši pie grupas šūpuļa: Uldis Zemzaris, kura smalkjūtīgie portreti ņemti no muzeja fondiem, un Ilze Strekavina ar jaunu, ritmiski organizētu lielformāta gleznu. Muzeja mākslas nodaļas vadītāja Inese Klestrova saka: „Zāles dziļumā izstādītie Ulda Zemzara gleznotie portreti ieved smalkā noskaņu pasaulē, filigrāni atklājot tēla raksturu. Uzmanību saista viens no izteiksmīgākajiem portreta gleznojumiem – Ilzes Strekavinas „Galvas aprite”, tas priecē ne tikai ar krāsu laukumu un līniju saspēli, radot dinamisku un dzirkstošu kompozīciju, bet arī raksturo izstādes koptēlu un tapšanas procesu – mainīgumu, kustību, vibrāciju. Tēlu ekspresijas ziņā Strekavinas darbs sasaucas ar izstādes vizītkarti – Kārļa Neiļa aptuveni pirms 90 gadiem gleznoto „Pašportretu”.” (Neatkarīgās Tukuma Ziņas, 2015, 30. aprīlis.) Ielūgumam un plakātam izmantots šis darbs, ko glabā Tukuma muzejs. Viena no izstādes iniciatorēm Tukuma grupas vadītāja gleznotāja Ingemāra Treija, iecerot ekspozīciju, izvirzīja tēzi, ka ne vien atpazīstamu stāvu vai seju var saukt par mākslinieka pašportretu, plašākā nozīmē tas ir arī viņa darbības rakstura un rokraksta izpausme. Pievienojoties šādai koncepcijai, izstādē parādījušies formā nosacīti un abstrakti darbi (Egils Garkevičs, juniors, ar pseidonīmu Eglis, Emīls Braunbergs u. c.). Lietišķo nozaru mākslinieki savas personības būtību izteikuši māla vai cita materiāla priekšmetu kompozīcijās. Te īpaši jāatzīmē keramiķi Pēteris Laksis, Genādijs Gorohovs, Pārsla Vekmane un Zaiga Reimane. Taču pārsvarā bija izstādīti portreti šī žanra tradicionālā izpratnē. Tukuma muzeja kolekciju pārstāvēja Ērikas Gulbes, Tairas Haļāpinas, Ernesta Meļķa, Anša Artuma, Dzidras Baumas un Kārļa Siliņa pašportreti, Tukuma muzeja dibinātāja Leonīda Āriņa neliels portrets „Ilona” un tēlniecības darbi – Arvīda Drīzuļa „Ernests Birznieks-Upītis”, Olitas Nigules „Saistītais Ikars” un Jāņa Strunkšteina pašportrets vaskā. Daļa ekspozīcijas bija skatāma Tukuma galerijā „Durvis”. Alberta Pauliņa darbus „Pašportrets” un ”Mans nabaga brālis” raksturo vienkāršība, mērena ekspresija, „dzīvs”, kaut reizēm patumšs kolorīts. Scenogrāfam un gleznotājam Jānim Jansonam tuva ironija (šoreiz pašironija) un paradoksi. Viņa gleznā „Pats uz riteņa” daudz „ literatūras”, bet tā ieintriģē skatītāju. Akvareļa tehnikā trīs izteiksmīgus miniatūrpašportretus bija izstādījis kandavnieks Toms Šliseris, keramiķis Genādijs Gorohovs un Egils Garkevičs, seniors. Daži mākslinieki – Evija Ķirse, Nugzars Paksadze – drosmīgi rīkojas ar krāsām un to kombinācijām. No tēlniecības darbiem uzmanību piesaistīja Artas Dumpes bronzā lietais „Anša Artuma portrets” un sirmā vecmeistara, Salaspils memoriāla līdzautora Oļega Skaraiņa (dz. 1923) nelielā bronzas skulptūriņa „Emmija” plastiskās, nosacītās formās.

Atgriezties