VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| 30 gadiem pa pēdām Jana Jākobsone Izstāde „30 no 30” Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerija 04.05.–31.05.2015. | |
 Kirils Panteļejevs, Iveta Laure. TOP 1. 2002 Foto: Didzis Grodzs | |
| Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijas trešo radošo sezonu un vasaras pasākumu ciklu „Māksla un At/Bilde” ievadīja izstāde, kas ļāva skatītājam atskatīties uz pēdējiem 30 gadiem Latvijas mākslā. Izstādes kuratori – mākslas zinātnieks Raimonds Kalējs un LMA Mākslas zinātnes nodaļas students Uldis Pētersons, kuri pēc Kuldīgas Mākslinieku rezidences biedrības un Kuldīgas domes iniciatīvas nonāca līdz šādai idejai. Protams, atspoguļot 30 gadus mākslā nebūt nav tas vienkāršākais uzdevums, taču kuratori arī neuzstāja uz hronoloģiski vai akadēmiski precīzi veidotu izstādi, tā drīzāk bija subjektīva, proti, kā preses relīzē teikts, „neobjektīvi objektīva izstāde,” kur, pēc viņu domām, pārstāvēti spilgtākie un laikmetu vislabāk raksturojošie mākslinieki. Izstādi nosacīti var sadalīt divās daļās, jo galerijas abi stāvi savā veidolā ir diametrāli pretēji, līdz ar to radot divas ļoti dažādas atmosfēras mākslas darbu izstādīšanai. Pirmais stāvs ieguvis tīru un sterilu vidi, sekojot galeriju „baltā kuba” principam, kad izstādītie darbi šķietami daudz vieglāk iekļaujas tradicionālo mākslas veidu robežās. Glezniecību pārstāvēja pēdējo divdesmit gadu aktuālie vārdi, kā Ritums Ivanovs, Andris Eglītis, Miķelis Fišers un citi. Dažādas pieejas fotogrāfijai parādīja Baiba Rubīne un Kaspars Podnieks. Savos „Metamorfozes” cikla darbos (2012) Rubīne panākusi gandrīz pilnīgu tēlu abstrakciju, radot nedaudz iluzoru un mānīgu uztveres stāvokli. Līdzīgi varētu raksturot Podnieka sērijas “Drusti” (2002) darbus, lai gan tie sižetiski un stilistiski ir pilnīgi atšķirīgi, kaitinot skatītāju ar pseidoreālisma optisko mānīšanos. Mākslinieks paša konstruētajās ainavās cenšas spēlēties un mānīt skatītāju ar iluzoriem efektiem, liekot apšaubīt realitāti. Tēlniecību savukārt pārstāvēja Ivars Drulle, Ginters Krumholcs un Gļebs Panteļejevs – ikviens no viņiem atspoguļo atšķirīgu pieeju šim mākslas veidam, lai gan būtībā runā par vienlīdz aktuālām tēmām. Otrais galerijas stāvs ar apdrupušajām sienām, atsegtajiem ķieģeļiem un veco koka grīdu joprojām saglabājis laikmeta pēdas, atgādinot vidi, kādā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos norisinājās projekts Open, kā arī katru no izstādes darbiem apveltot ar jaunu raksturu. Jāņa Mitrēvica 1999. gadā radītie divi lielformāta sieviešu akti uz ainavas fona gleznoti neoklasicisma nogludinātajā stilistikā, bet, māksliniekam izmantojot novatoriskās digitāldrukas iespējas, provocē ar viņa piekopto ironizējošo attieksmi pret skatītāja uztveres spējām. Apskatot ekspozīciju, radās iespaids, ka staigājam pa kādu dzīvokli, atklājot katras istabas iemītnieka – šajā gadījumā mākslinieka – raksturu un personību. Ieejot Andreja Prigičeva „istabā”, sastapāmies ar māksliniekam raksturīgajām nelielajām scenogrāfiskajām ainām kastēs, kas stāsta par indivīda, sabiedrības un laikmeta attiecībām. Vai tie būtu „Seksīgi nelieši surikāti” (2013) vai „5 min pirms alkoholisko dzērienu veikala aizvēršanas” (2011), ikviena no Prigičeva radītajām ainām atspoguļo aktuālas tēmas, ļaujot uz tām paskatīties no malas vai pat drīzāk slepeni ielūkoties šķietami dziļi personiskos stāstos, kam paredzēta vieta aiz aizvērtām (kastīšu) durvīm. Citās otrā stāva „istabās” iepazināmies ar 21. gadsimta sākumam raksturīgajiem jaunajiem mākslinieciskajiem meklējumiem, kas aizsākās līdz ar pieaugošajām tehnoloģiskajām iespējām, kuras sniedz šis gadsimts un kuras turpina iegūt jaunus veidolus: Katrīnas Neiburgas dokumentālā videofilma Traffic (2003), teksta grupas „Orbīta” dzejas kompaktdisks „O2” (2000), Famous Five instalācija CVMA portal (2015) un citi. Atskats uz aizvadīto 30 gadu aktuālajām tendencēm mākslā bija ne vien izvērsts galerijas abos stāvos, bet arī Kuldīgas pilsētvidē, uz galerijas ēkas stūra torņa jumta novietojot 2002. gadā tapušo Kirila Panteļejeva un Ivetas Laures poliestera vīrieša kailfigūru „TOP 1”, kas izraisīja rezonansi sabiedrībā. Jau veidojot izstādi, kuratori nojauta, ka skulptūra radīs reakciju sabiedrībā, tā rosinot arī uz diskusiju, kas pēdējā laikā kļuvusi tik aktuāla: vai mākslai jāprovocē? „TOP 1” simbolizē izteiksmes brīvību un mākslinieka neaizsargātību, taču, pat ja daudzu acīs tā ir tikai klaja provokācija, viedoklis un emocijas tika izraisītas pat pašā vienmuļākajā garāmgājējā, iespējams, panākot viņa iegriešanos galerijā, kam citkārt paietu garām. Lai gan izstāde uzlūkojama kā retrospekcija par pagājušajiem 30 gadiem, daudzi darbi kļuvuši pat aktuālāki nekā tapšanas brīdī – neatkarīgi no tā, vai tie skar sabiedrības problēmas, brīvības vai ģeopolitikas tēmas. Kaut arī darbu atlase bija subjektīva, izstāde tomēr sniedza priekšstatu par mākslas tendenču attīstību no 20. gs. 90. gadiem līdz pat šodienai. Pēc izstādes noslēguma Kuldīgā ar latviešu mākslinieku darbiem iepazīsies arī lietuviešu publika, kas izstādi līdz jūlija vidum varēs apskatīt Lietuvas Mākslinieku savienības galerijas telpās Viļņā. Izstādē ar darbiem piedalās Ivars un Inese Mailīši, Miķelis Fišers, Leonards Laganovskis, Kristaps Ģelzis, mākslinieku apvienība Famous Five, Jānis Mitrēvics, Maija Kurševa, Ēriks Božis, Katrīna Neiburga, Kaspars Podnieks, Kristians Brekte, Artūrs Bērziņš, Ivars Drulle, Kristaps Ancāns, Andris Vītoliņš, Margrieta Dreiblate, Andris Eglītis, Anna Heinrihsone, Ginters Krumholcs, teksta grupa „Orbīta”, Krišs Salmanis, Kirils Panteļejevs, Ieva Laure, Gļebs Panteļejevs, Baiba Rubīne, Inga Brūvere, Andrejs Prigičevs, Ritums Ivanovs un Gints Gabrāns. | |
| Atgriezties | |
