studija

VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV ENG

Jaunākais numurs Žurnālu arhīvs 2017 2016 2015 Nr. 6 (105) Nr. 5 (104) Nr. 4 (103) Nr. 3 (102) Nr. 2 (101) Nr. 1 (100) 2014 2013 2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006 2005 2004 2003 2002 2001 2000 1999 1998 1997 Pdf Audiožurnāls Ziņas 2009-2014 Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums

Redzēt Elita Ansone

Aija Zariņa. Redzēt. Audekls, eļļa. 210 x 163 cm. 2006 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Foto: Normunds Brasliņš

Aijas Zariņas glezniecības koloristisko speku nosaka tīras krāsas pašvērtība. Krāsu salikumu precīzs tiešums un krāsas izvēles simbolisms, kas ierosmi guvis mitoloģijā. Nav šaubu, ka gleznā „Redzēt” dominējošais zilais ir debesu un garīgu ideālu simbols. 2006. gadā uzgleznotais darbs ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas pērle, ko nesen varēja aplūkot izstādē „Saules sistēmas perspektīva”. Kas tā ir par perspektīvu, ko Zariņa tajā iekodējusi? Darba koncepcija izteikta nosaukumā. Redzēšana ietver ko vairāk par apkārtnes vizuālu ieraudzīšanu. Redzēšanas ideja ir metafora par kādu redzēšanu tālāk – futūristiskā nākotnē vai tagadnes dziļākajā būtībā. Shēma, kādu Zariņa uzkonstruējusi redzēšanai, ir acis kā teleskopi, kuru uztveres centrs atrodas ārpus sevis paša, tas atdalīts no ego un redzēšanas gudrību gūst no Universa saprāta, kurā izvietots otrs acu pāris. Šautras no acīm iezīmē ceļu – mērķtiecīgu, koncentrētu un vērīgu skatīšanos. Attēlotais indivīds ir cīnītāja tēls. Aktīvu, pat karojošu pozīciju savā mākslā Zariņa konceptuāli pieteica jau 1996. gadā, pievēršoties erceņģelim svētajam Georgam – cīnītājam ar ļaunumu, un ap 2006. gadu parādījās arī svētais Mihaēls – debesu karapulku vadītājs. Erceņģeli Mihaēlu Zariņa pati sev definējusi kā „dzīves uzdevuma” apzināšanos, kas saistīts ar sava mākslinieces pienākuma izpratni. Gleznas „Redzēt” figūras ikonogrāfija liecina, ka attēlots svētais Mihaēls, ar kuru Zariņa identificējas pati. Zariņas ideāls mūsdienās ir evolucionārs cilvēces attīstības modelis, ko nodrošināt var augsti attīstītu (redzošu) indivīdu kritiskā masa, tāpēc ikvienam „redzošajam” ir nozīme. Cilvēks kā garīga būtne evolucionē, un notiek nemanāma sabiedrības transformācija, kas nodrošina arī milenāru laikmetu maiņu. Zariņa tiecas uz ideālistisku humānisma formu, kad garīgi transformējies indivīds varēs transformēt arī sabiedrību.

Atgriezties