VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 No LNB Mākslas lasītavas grāmatu plauktiem Materiālu sagatavoja Katrīna Teivāne-Korpa | |
| Bruce Altshuler, Biennials and Beyond: Exhibitions that Made Art History: 1962–2002. London; New York: Phaidon, 2013. 402 p. ISBN 9780714864952 Turpinot iesākto grāmatā Salon to Biennial: Exhibitions that Made Art History: 1863–1959, Brūss Altšūlers šajā izdevumā piedāvā atskatu uz mūsdienu mākslas vēsturi caur 25 spilgtām, laikmetīgās mākslas procesus raksturojošām izstādēm 20. gs. otrajā pusē. Sākot ar avangardisko mākslinieku ekspozīciju Dylaby (Dynamic Labyrinth) Stedelijk muzejā Amsterdamā un noslēdzot ar vērienīgo lielizstādi Documenta 11 Kaselē, savā hronikā autors tiecas izsekot, kā četrās desmitgadēs ir notikušas un pārveidojušās izstāžu prakses, kādu virzienu parādīšanos tās ir izgaismojušas un kā mainījušas mākslas darba uztveri. Šādi Altšūlers izstādi parāda kā svarīgu saskarsmes un mijiedarbības vietu, kas gan saved kopā mākslas jomas profesionāļus, gan, konfrontējot gaumes un laužot priekšstatus, iepazīstina ar mākslas aktualitātēm publiku. Pieminot būtiskākos komponentus, kas ir veidojuši mākslas gaitu izceltajā laikposmā, grāmatā aplūkota komerciālo galeriju loma 60. gados, muzeju un korporatīvo grupu ietekme, mākslinieku vadīto telpu nozīme un pieaugošais globalizācijas iespaids uz pasaules kultūras ainu. Šo saistošo ceļojumu laikā papildina ievērojams vēsturiskās dokumentācijas klāsts – izstāžu fotogrāfijas, ekspozīciju plāni, oriģinālo katalogu teksti un kritiskie raksti. Photoshow: Landmark Exhibitions that Defined the History of Photography. Ed. by Alessandra Mauro. London: Thames & Hudson, 2014. 272 p. ISBN 9780500544426 Alesandras Mauro redakcijā veidotais rakstu krājums piedāvā līdzīgu pieeju mākslas pētniecībā kā Biennials and Beyond. Izdevuma 11 nodaļās, balstoties uz zīmīgu notikumu apskatu un to kultūrvēsturiskā fona analīzi, tiek stāstīts par fotogrāfijas vēsturi kopš tās sākumiem līdz pat 21. gs. Fotogrāfijas kā mākslas virziena iniciācijas ceļu un problēmas izteiksmīgi iezīmē teksti, kas veltīti agrīnajām foto ekspozīcijām – Londonas izstādēm 19. gs. 50. gados, Vīnes Starptautiskajai izstādei 1891. gadā, arī Alfrēda Štīglica darbībai un Štutgartē notikušās starptautiskās izstādes Film und Foto lielajai nozīmei. Grāmatā ietvertais daudzslāņainais vēstījums piešķir vērību institūciju lomai fotogrāfijas izaugsmē 20. gs. gaitā, izstāžu attīstībai un tās pienesumam fotogrāfijas uztverē. Līdz ar konkrētu piemēru izcelto figūru un svarīgāko fotogrāfijas virzienu aplūkošanu īpaša uzmanība vērsta uz fotogrāfijas un mūsdienu mākslas attiecībām, kas vēl vairāk paplašina vizuālās pieredzes un attēlu „lasīšanas” robežas. Iezīmējot šodienas tendences, izdevuma noslēgumā tā redaktore pieskaras strauji pieaugošajai vizuālās reprezentācijas dinamikai digitālajā laikmetā. Imagining the Audience: Viewing Positions in Curatorial and Artistic Practice. Ed. by Magdalena Malm & Annika Wik. [Stockholm]: Swedish Exhibition Agency, 2012. 239 p. ISBN 9789197998550 Mūsdienu laikmetīgajā mākslā sastopamas dažādas prakses, kas, izmantojot daudzpusīgas metodes, aktīvi iesaista skatītāju un dažādos veidos izaicina tā uztveri. Jauno mākslinieku paaudze pēdējos gados ir radusi saplūdināt vizuālās un performances mākslas žanrus un izmantot tādas stratēģijas, lai skatītāju klātbūtne reāla laika norisēs sniegtu savu pienesumu mākslas darbu iedzīvināšanā. Kuratoru atbildībā tādējādi nonāk arī norišu dramaturģijas un horeogrāfijas, kā arī telpas, laika, skaņas un kustības konstruēšana, sagatavojot skatītāju uztveres pieredzi. Šī iemesla dēļ skatītāju uztveres process ir nokļuvis arī dažādu mākslas jomu pētījumu centrā. Grāmata Imagining the Audience ir eseju krājums, kurā ar savām pārdomām dalās īpaši publikas lomas izpētē ieinteresēti mākslinieki un kuratori, risinot jautājumus „Kā mākslinieki un kuratori iedomājas publiku savos darbos? Kā tiek saausti priekšstati par skatītāja garīgo, fizisko un emocionālo pieredzi ar mākslas norises veidošanu, un kāda ir šo priekšstatu ietekme uz mākslas darbu vai izstādi? Kādas jaunas idejiskās perspektīvas veiksmīgi piemērojamas, lai skaidrotu pārmaiņas, kas notikušas mākslas laukā un ar to saistītajās jaunajās uztveres pozīcijās?” un citus. Dumont d’Ayot, Catherine. Benton, Tim. Le Corbusier’s Pavilion for Zürich: Model and Prototype of an Ideal Exhibition Space. Zürich: Lars Müller, 2013. 223 p. ISBN 9783037783054 Modernisma arhitektūras ikonas Lekorbizjē (1887–1965) pēdējais arhitektoniskais darbs ir izstāžu paviljons – Heidijas Vēberes muzejs jeb Lekorbizjē centrs Cīrihē. Unikālā, trauslā un ekspresīvā konstrukcija, kas montēta no emaljētu metāla plākšņu moduļiem, ir vienlaikus ēka un skulpturāls mākslas objekts. Paviljons tika projektēts pēc mākslas galerijas īpašnieces šveicietes Heidijas Vēberes pasūtījuma un jau sākotnēji bija iecerēts kā telpa, kurā eksponēt Lekorbizjē paša daudzveidīgo arhitektūras, mākslas un dizaina mantojumu. Izstāžu paviljoni kā tādi bija tēma, kas Lekorbizjē ļoti interesēja, un Vēberes paviljona projekts lielā mērā kļuva par personiskā ideālā paviljona meklējumiem. Le Corbusier’s Pavilion for Zürich sniedz ieskatu celtnes idejas ģenēzes procesā un lasītāju uzmanībai piedāvā vairākus desmitus Lekorbizjē un Žana Pruvē zīmēto skiču un plānu, atspoguļojot projekta transformācijas radošā procesa gaitā, apbrīnojami ambiciozās dizaina ieceres un neparastās detaļas. Mākslas lasītava atrodas Gaismas pils 4. stāvā. Grāmatas lasīšanai uz vietas meklējiet lasītavas brīvpieejas plauktos vai rezervējiet elektroniski Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā www.lnb.lv. Par bibliotēkas jaunieguvumiem varat uzzināt sadaļā „Aktuāli”. Vairāk informācijas par Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Mākslas un mūzikas centra ikdienas aktualitātēm www.facebook.com/lnb.lv un www. facebook.com/mmcentrs. | |
| Atgriezties | |
