VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Troksnis Līga Lindenbauma Paulis Liepa. „Troksnis” Mūkusalas Mākslas salons, Mazā zāle 12.02.–28.03.2015. | |
 Paulis Liepa. * Finieris, papīrs, sietspiede. 24,5x15 cm 2015 | |
| Pauļa Liepas līdzšinējā darbībā katra jauna personālizstāde ir kā turpinājums, sabiezinājums, paplašinājums vai iepriekšējā jauna interpretācija. To var uztvert gan kā daļu no mākslinieka lielāka projekta „Dzīve”, gan vērtību par sevi. Ja kaut kas ir palaists garām, Pauļa stāstā ir iespējams ielēkt no malas, jo atsevišķas tā līnijas sazarojas un met cilpas, ļaujot nojaust to, kas bija pirms, un to, kas būs pēc. Ne velti „Trokšņa” tituldarbs ir teksta atsauces zvaigznīte – „*” (2015), ko var tulkot gan kā zemsvītras piezīmi vai papildinājumu, gan kā citēšanas māniju mākslas iekšienē un paša autora daiļradē. Šai gadījumā „Troksnis” ir gan norādes uz dzīves telpas audiālo, vizuālo un informatīvo pārblīvētību, gan aizguvums no fotogrāfu valodas, kā arī izmantoto tehnisko paņēmienu raksturojums. Jau kādu laiku Paulis eksperimentē ar vairākās kārtās līmētu reklāmas avīžu materialitāti, darbu vizuālo struktūru audzējot ar dažādu slāņu savstarpējo pārklāšanos (šāda tipa darbi bija skatāmi izstādē kafejnīcā „Trusis”, 2014). Līdzīgs princips – uz finiera vairākās kārtās līmētas, paša Pauļa apdrukātas papīra kārtas, kuras kļūst redzamas, gatavo virsmu nolakojot, – šajā izstādē izmantots kā apzināts faktūras un krāsu slāņa audzēšanas elements. Darbi zaudē tiem iepriekš raksturīgo tīrību, bet kļūst krāsās aktīvāki. Salīdzinājumā ar iepriekšējām šī bija arī sociālkritiski un politiski asākā Pauļa izstāde. Līdzās ikrīta apelsīna sulas glāzei no brokastu galda (Orangensaft, 2015) manāmi aktuālo ģeopolitisko saspīlējumu iespaidi. Zvaigznes tēls bija sastopams arī iepriekš, taču šajā reizē to atrodam informatīvā planšetē par motīva variācijām no hipijiskas puķītes līdz Dāvida vai Kremļa zvaigznei („Stars”, 2014). Citi darbi jau konkrēti runā par kara draudiem vai lielvaru tieksmi vilkt robežas pasaules kartē. Kā puzli saliekot atsevišķos „Gaļa” (2015) elementus, iegūstam iznīcinātāju, „Gabals” (2015) ir šī lidaparāta spārna fragments, šķietami nevainīgā vēstule „>” (2015) centrā slēpj nāvi nesošu lodi, bet iegrieztais persiks (Pfirsich, 2015) atgādina ietekmes sfēru sadalītu zemeslodi. Šī bija autora trešā personālizstāde salona telpās, un sev raksturīgajā manierē viņš par to ironizē ne tikai savā mākslinieka tekstā („tas pats mākslinieks, tā pati telpa, tā pati valoda”), bet arī darbos un iekārtojumā. Iepriekšējās izstādēs „Klusā daba” (2012) un „Dienas kārtība” (2013) vienā un tajā pašā vietā bija izstādītas atšķirīgas pulksteņa variācijas – „2” (2012), un „4” (2013). Šoreiz tur novietots „***” jeb „Trokšņa” tituldarbs trīskāršojumā. „Notriektas pretinieka lidmašīnas snaiperi mēdz atzīmēt kā zvaigznītes uz savas lidmašīnas korpusa,” izstādi apskatot, nosmējās 2015. gada Purvīša balvas starptautiskais eksperts zviedru kurators Sūne Nūrdgrēns (Sune Nordgren). | |
| Atgriezties | |
