VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Zelta Stenders Inga Bunkše | |
| Stendera latviešu valodas gramatiku 1766. gadā recenzē Getingenē, un viņa vārdnīcu Lettisches Lexikon (1789) izmanto Krišjānis Valdemārs, Rainis un Jānis Endzelīns. Stenders atdzejo latviski sava laika vācu moderno dzeju, viņa pasakas un stāstus tulko igauņu valodā, bet sacerējumus lasa vācu un krievu brīvmūrnieki. Stendera grāmatu lasa arī Mikus tēvs Rūdolfa Blaumaņa lugā „Pazudušais dēls”. Stenderu interesē attāluma mērīšana uz jūras un aizrauj alķīmiski eksperimenti. Viņa gatavotie globusi kā dāvinājums iepriecē Braunšveigas hercogu un Dānijas karali. Savukārt Stendera popularizēto veļas mazgājamo mašīnu lieto Krievijas diplomāta ģimenē Kopenhāgenā un jau 18. gadsimta otrajā pusē – arī Kurzemē. Viens no Ingas Ābeles romāna „Klūgu mūks” (2014) varoņiem izgatavo zibensnovedēju pēc Stendera padoma. Stenders ir pirmais zināmais latviešu grāmatu ilustrators. Mūža otrajā pusē Stenders savu zinīga vīra pieredzi apkopo jauna tipa ābeču izveidē. Stendera dēls publicē pirmo lugu latviski, viņa mazdēls vāc tautasdziesmas par Staburagu, viņa mazmazdēls ir Sunākstes dziesmu svētku virsdiriģents, un viņa mazmazmazdēls vāc Sēlijas vietvārdus. Joprojām tiek dziedāta Stendera šūpuļdziesma „Ē-apā lejā”. Tā, vilinot Stendera laika pasaulē, par viņu raksta literatūrzinātniece profesore Māra Grudule. | |
 “Jauna ABC un lasīšanas mācība” “Bildu ābice” Faksimili | |
| Atzīmējot Gotharda Frīdriha Stendera (1714–1796) trīssimtgadi, apgāds „Neputns” laida klajā triju grāmatu komplektu „Gotharda Frīdriha Stendera ābeces. Faksimili. Transkripcijas. Apceres”. Komplekts ietver divu 18. gadsimta nogalē Stendera radītu ābeču – „Jauna ABC un lasīšanas mācība” un „Bildu ābice” – faksimilus un pielikumu ar ābeču tekstu transkripciju un dokumentālām apcerēm. Grāmatu mākslas konkursā „Zelta ābele 2014” izdevums saņēma balvu zinātniskās grāmatas kategorijā, savukārt starptautiskajā Viļņas grāmatu tirgū ieguva Baltijas grāmatu mākslas balvu. Vērtību izdevumam piešķir speciālistu sadarbība. Valodnieka Pētera Vanaga transkripcijas sniedz iespēju bez pūlēm izlasīt faksimilus, bet izsmeļošās literatūrzinātnieku Alekseja Apīņa, Ināras Klekeres un Māras Grudules, kā arī izdevuma sastādītāja grāmatu mākslas vēsturnieka Valda Villeruša apceres ieved Stendera laika Eiropas zinātnes un kultūras telpā, liecinot par apgaismības kultūras klātesamību Kurzemē, un iezīmē pirmo ābeču nozīmi tautas izglītošanā un latviešu grāmatniecībā. Stenders ābecēs ieviesa vairākus nozīmīgus jauninājumus – mainīja toreizējo latviešu alfabēta sastāvu, tuvinot to reālajai valodai, mehāniskas burtu iekalšanas vietā piedāvāja pāreju uz skaņošanas metodi, „balstoties uz mācāmās personas saprātu” ( Aleksejs Apīnis, Valdis Villerušs), un kā pirmo lasāmvielu „pātaru” vietā ievietoja dzejojumus. Savukārt „Bildu ābicē” attēli, kuru autors ir pats Stenders, attēlo priekšmetus, kas sākas ar iegaumējamo burtu un satur ne vien emocionālu, bet arī tālaika zinātnisko informāciju. „Bildu ābice” latviešu grāmatniecībā ir pirmā mākslinieciski iekārtotā laicīga satura grāmata. Šodien faksimilizdevums kalpo kā autentisks izziņas materiāls par ikdienas un garīgo dzīvi 18. gadsimtā. Izdevuma māksliniece ir „Gada māksliniece 2013” titula ieguvēja Inese Hofmane. Nelielais, elegantais izdevums apvieno kultūrvēsturisko vērtību, augstu māksliniecisko kvalitāti un zinātniskos komentārus, kas, papildinot cits citu, rada stilistiski un jēdzieniski vienotu mākslas darbu, kura pilnība izriet no tā daudznozīmības. | |
| Atgriezties | |
