Boriss Bērziņš: [albums]. sast. un teksta aut. Laima Slava
Plašākā nodaļa LNB mākslas lasītavā ir veltīta mākslinieku albumiem. dažādas valstis un laikmeti mijas un krustojas, piedāvājot gan saturiski, gan vizuāli nozīmīgu materiālu papildus mākslas vēstures hrestomātijām, periodu un stilu apskatiem. Gandrīz lieki būtu uzsvērt, ka latviešu mākslinieku apdzīvotos plauktus būtiski nodrošina ar izdevniecības “neputns” gādību iznākušās grāmatas. apjomīgas, vizuāli krāšņas, informatīvi bagātīgas un ar augstas kvalitātes reprodukcijām – tās ļauj iepazīt latvijas mākslas vēsturi caur izcilu autoru portretiem, viņu darbības daudzpusīgu atspoguļojumu. Viens no pirmajiem izdevniecības monogrāfiskajiem albumiem piedāvā ieskatu 20. gs. otrās puses latviešu mākslas leģendas, spilgta gleznotāja un zīmētāja borisa bērziņa (1930–2002) radošajā mantojumā. albuma sastādītāja laima slava grāmatas ievadā raksta: “šis izdevums ir sen nobriedusi nepieciešamība, lai “bērziņa leģenda” nebūtu tikai mutvārdu daiļrade, bet pastāvīgi apritē esoša, lietojama vērtība.” šai nepieciešamībai saglabāt atmiņā nacionālās mākslas pērles un nodrošināt to pieejamību sekoja izdevumi par ādolfu zārdiņu, johanu Valteru, jāzepu Grosvaldu, ģedertu Eliasu, jūliju federu, ugu skulmi, ausekli baušķenieku, kārli padegu un citiem māksliniekiem. Vairākas no šīm grāmatām, tostarp borisa bērziņa zelta albums, plašākam interesentu lokam šodien ir pieejamas tikai bibliotēkās.
Egons Spuris: [fotoalbums]. sast. Andrejs Grants; tekstu aut.: Eduards kļaviņš, Pamela Brauna
Egons Spuris (1931–1990) ir viens no nozīmīgākajiem latvijas fotogrā fiem un vienīgais no plašās saimes, kura darbi – cikls “rīgas 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma proletāriešu rajonos” – ir iekļauti latvijas kultūras kanonā. Viņa radītie uzņēmumi tiek salīdzināti ar jomas korifeju andrē kertēša, Vokera Evansa un citu atzītu autoru darbiem, tādējādi pamatoti piešķirot viņam plašāku telpu 20. gs. starptautiskās mākslas ainā. piedāvājot hronoloģiskus un tematiskus pieturpunktus, andreja Granta sastādītais albums sniedz koncentrētu un vizuāli daudzveidīgu priekšstatu par fotogrāfa veikumu. izdevuma teorētisko daļu veido prof. Eduarda kļaviņa un fotogrāfijas pētnieces pamelas braunas raksti ar izvērstu mākslinieka darbības apskatu un konteksta analīzi.
Gadu gaitā “Neputns” ir laidis klajā vairākus fotogrāfijai veltītus izdevumus, tostarp arī Egona Spura un intas rukas darbu albumu un Intas Rukas lieliskās kolekcijas “Amālijas iela 5a” publicējumu. līdz ar māras brašmanes, Gunāra bindes un andreja Granta fotogrāfiju albumiem arī šīs grāmatas jau ir kļuvušas par bibliogrāfiskiem retumiem. februārī lnb mākslas un mūzikas centrā, Gaismas pils 4. stāvā, ir atklāta 12 izstāžu cikla “patība. latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” piektā izstāde, un tās uzmanības centrā – Egona spura, intas rukas un kaspara podnieka mākslas darbi. Ekspozīciju papildina grāmatas un katalogi par māksliniekiem no LNB krājuma.
Fraser, James H. Publishing and Book Design in Latvia 1919–1940 : a Re-discovery
Džeimsa Hovarda Freizera (James Howard Fraser, 1934–2013), amerikāņu grāmatniecības vēsturnieka, bibliotekāra, kolekcionāra un vairāku publikāciju autora, veidotajā izdevumā ir apkopoti materiāli par latviešu, krievu, ebreju un vācu izdevēju darbību un grāmatu dizainu latvijā 20. gs. 20. un 30. gados. plaši ilustrētais ieskats nozarē pievērš uzmanību dažādiem iespiedumu veidiem: grāmatām, žurnāliem, avīzēm, katalogiem un kalendāriem. pētījuma saturisko izvērsumu papildina literatūrzinātnieka prof. raimonda brieža apskats par izdevējdarbību un etniskajām kopienām latvijā līdz pirmajam pasaules karam un pēc 1940. gada.
Freizera vārds Latvijas Nacionālajai bibliotēkai ir tuvs un nozīmīgs. Veicot apjomīgu dāvinājumu, viņš ir papildinājis LNB krājumu ar vairākiem simtiem mākslai un grāmatniecībai veltītu grāmatu. pateicoties freizera gādībai, mākslas lasītavas grafiku kolekcijā ir nonākusi neliela, taču vērtīga 18.−20. gs. rietumeiropas un ASV estampu un ekslibru izlase. Tajā ir sastopami pazīstamā angļu grafiķa Tomasa Roulendsona, amerikāņu grafiķu Džona Depola un Bernarda Brasela-Smita, izcilā itāļu mākslinieka Džordžo de Kiriko un vairāku citu meistaru darbi.
Lindenbauma, Līga. Paulis Liepa. Sērija “Studijas bibliotēka”
“Kristaps Ģelzis”, Famous Five, “Gints Gabrāns”, “Monika”, “Supergrafiķi”, “Performance Latvijā. 1963–2009”, “Fotogrāfija kā māksla Latvijā. 1960–1969” un citi – kopš 2008. gada “Studijas bibliotēka” ir bijis nozīmīgs papildinājums nacionālo izdevumu klāstam par mākslu un māksliniekiem latvijā 20. gs. otrajā pusē un 21. gadsimtā. ilgi gaidītais sērijas jaunākais izdevums piedāvā mākslas zinātnieces Līgas Lindenbaumas pētījumu par grafiķa Pauļa Liepas (dz.1978) radošo darbību. Mākslinieka rokraksts izceļas un piesaista ar nosacītu satura vienkāršību, dabas formu, ikdienas lietu ģeometrizāciju un tehniskiem rasējumiem līdzīgu estētiku. Minot “Neputna” izdevumus, kas ir veicinājuši interesi par mūsdienu Latvijas mākslu un sekmējuši tās apjaušanu, jāizceļ arī filosofa, publicista, tostarp vairāku “Studijas špikeru” un divu sērijas “Studijas bibliotēka” grāmatu autora Jāņa Taurena pagājušajā gadā iznākušais veikums “Konceptuālisms Latvijā: domāšanas priekšnosacījumi”.
Mākslas lasītava atrodas Gaismas pils 4. stāvā. Grāmatas lasīšanai uz vietas meklējiet lasītavas brīvpieejas plauktos vai rezervējiet elektroniski latvijas nacionālās bibliotēkas mājaslapā www.lnb.lv.
par bibliotēkas jaunieguvumiem varat uzzināt sadaļā “aktuāli”.
Vairāk informācijas par latvijas nacionālās bibliotēkas un mākslas un mūzikas centra ikdienas aktualitātēm: https://www.facebook.com/lnb.lv un www.facebook.com/mmcentrs. |