VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 No Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas lasītavas grāmatu plauktiem Grāmatu izlasi sastādīja Katrīna Teivāne-Korpa, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas centra Mākslas lasītavas bibliogrāfe | |
| Vision and Difference: Femininity, Feminism, and Histories of Art Griselda Pollock “Visi, kas iecelti svēto kārtā kā modernās mākslas celmlauži, ir vīrieši. vai tas ir tāpēc, ka agrīnā modernisma virzienos nebija sieviešu?” Nebūt ne! taču atbilde nav ietverama vienā vārdā; jautājums pieprasa iztirzājumu un nopietnu mākslas vēstures posma pārskatu. par tādu noteikti var uzskatīt mākslas vēsturnieces un kritiķes grizeldas pollokas grāmatu Vision and difference: Femininity, Feminism, and Histories of Art. piedāvājot dažādu modernisma un modernās kultūras veidošanās aspektu feministisku analīzi, autore sniedz gan jaunu skatījumu uz kanoniskiem, vīriešu otai piederošiem prerafaelītu un impresionistu darbiem, gan gluži vai no jauna mākslas vēstu- rē ieraksta ērai piederošo mākslinieču, piemēram, Bertas morizo un mērijas Kesetas vārdus. polloka grāmatā pievēršas arī sava laikmeta izpausmēm un personībām. Vision and difference ir vairākkārt pārizdota un vēl aizvien izaicinoša un domu raisoša lasāmviela, kas sniegs būtisku ieskatu feminisma teorijā un mākslas vēsturē. “Studijas” 2013. gada noslēguma numurā (Nr. 6 (93)) lasāms grāmatas raksta Modernity and the spaces of feminity (“modernitāte un femīnās telpas”) tulkojums latviešu valodā. Preserving and Exhibiting Media Art: Challenges and Perspectives Ed. by Julia Noordegraaf, Cosetta Saba etc. Rakstu krājums Preserving and exhibiting Media Art: Challenges and Perspectives ir trešais izdevums Amsterdam university Press un eYe Film Institute iniciētajā grāmatu sērijā Framing Film. Domājot par filmu, videomākslas un digitālo tehnoloģiju nemitīgi mestajiem izaicinājumiem tradicionālajai mākslas kolekcionēšanai, saglabāšanai un eksponēšanai, autoru kolektīvs piedāvā plašu materiālu par aktualitātēm, problēmām un risinājumiem šajā jomā. tiek pievērsta uzmanība arī mediju mākslas vēsturiskajam apskatam un teorijai. izdevuma plašais materiāls sakārtots trīs nodaļās. pirmajā aplūkota filmu un videomākslas vēsture, estētika un arhivēšanas metodes; otrajā galvenokārt iztirzāti tehniskie nosacījumi un jautājumi, kas skar darbu saglabāšanu un atjaunošanu; trešajā daļā runāts par mediju mākslas eksponēšanu, analīzi un transformāciju jaunos mākslas darbos, kā arī mediju mākslas kuratoru darbības principiem. Katra nodaļa ietver konkrētu piemēru un gadījumu analīzi, kā arī izsmeļošu bibliogrāfiju. grāmata ir īpaši saistoša filmu un mediju mākslas studentiem, taču aizraus jebkuru interesentu! The Culture of Curating and the Curating of Culture(s) Paul o’Neill Kādreiz kurators tika uzlūkots par mākslas dzīves aizkulišu organizētāju vai kolekciju aprūpētāju, toties šodien viņa kā līdzautora loma nozīmīgu kultūras notikumu un procesu veidošanā ir nenoliedzama. grāmatā The Culture of Curating and the Curating of Culture(s) pols o’Nīls pēta apstākļus, kas veicināja neatkarīgas kuratora darbības rašanos, kā arī diskursus, kas to nostiprināja, jau sākot ar 20. gs. 60. gadu beigām. īpašu vērību autors pievērš 80. gadiem, apskatot, kāpēc šajā laikā grupu lielizstādes sāka uzlūkot par kuratoru autordarbiem. likumsakarīgi, ka 90. gados jaunu biennāļu un citu vērienīgu starptautisku izstāžu izplatība radīja daudzus augsta līmeņa kuratorus, kuru starptautiskā mobilitāte ietvēra jau visas mākslas pasaules metropoles – gan venēciju, gan parīzi, gan Kaseli. tādējādi o’Nīls runā par robežu izplūšanu starp kuratoru un mākslinieku un viņu darbības praksēm. Apskatot plašu tematam veltītu literatūras klāstu un izmantojot intervijas ar atzītiem kuratoriem, kritiķiem, māksliniekiem un mākslas vēsturniekiem, autors piedāvā savveida dokumentāciju tam, kā kuratora darbība un to aptverošie diskursi pēdējo gadu desmitu laikā ir veidojuši un mainījuši mūsu izpratni par mākslu. LNB krājumā ir arī Terijas Smitas (Terry smith) Thinking Contemporary Curating (new York: Independent Curators International, 2012), Hansa Ulriha obrista (Hans ulrich Obrist) A Brief History of Curating (Zürich: JRP/Ringier; dijon: Les Presses du réel, 2008) un citi te- matam veltīti izdevumi. Arte Povera Ed. by Carolyn Christov-Bakargiev Arte Povera jēdzienu, aprakstot jaunas itāļu mākslinieku paaudzes darbību, 1967. gadā ieviesa mākslas kritiķis Džermano Čelāns (Germano Celant). pētot attiecības starp mākslu un dzīvi Rietumu modernitātes pavēnī, Arte Povera pārstāvji Džovanni Anselmo (Giovanni Anselmo), Jannis Kunellis (Jannis Kounellis), Lučano Fabro (Luciano Fabro), Mario Mercs (Mario Merz), mikelandželo pistoleto (Michelangelo Pistoletto) un citi izmantoja vienkāršus jeb “nabadzīgus” izteiksmes līdzekļus, lai radītu konceptuālus un emocionāli iedarbīgus mākslas darbus – instalācijas, skulptūras, fotogrāfijas un citus. līdzās minimālismam, konceptuālajai un zemes mākslai, šis ir viens no nozīmīgākajiem 20. gs. virzieniem, kura atblāzmu mūsdienu mākslas ainā (tostarp latvijā) varam vērot vēl šodien. Publiciste un kuratore Karolīna Kristova-Bakardžijeva ir atzīta Arte Povera eksperte. grāmatā, kas tiek uzskatīta par pilnīgāko virzienam veltīto pētījumu, tās sastādītāja piedāvā gan izvērstu vēsturisko apskatu, gan kritisku skatījumu, ko papildina mākslinieku izteikumi un piezīmes, kā arī izcils vizuālais materiāls. Latviešu valodā par Arte Povera lasiet janas Kukaines sarakstītajā “Studijas špikerī” (studija, 2009, Nr. 6 (67)). Grāmatas lasīšanai uz vietas rezervējiet elektroniski latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā www.lnb.lv, bet sadaļā “Aktuāli” varat uzzināt par bibliotēkas jaunieguvumiem. | |
| Atgriezties | |
